Jūs atrodaties šeit

Jauni MK noteikumi par kases operāciju uzskaiti

Grāmatvedība

Ar 2022. gada 1. janvāri spēkā stāsies jaunais Grāmatvedības likums. Patlaban ir pieņemti arī vairāki jauni MK noteikumi, kas izdoti saskaņā ar Grāmatvedības likumu un arī stāsies spēkā nākamā gada 1. janvārī. Jaunie MK noteikumi Nr. 625 “Prasības kases ieņēmumu un kases izdevumu attaisnojuma dokumentiem un kases grāmatas kārtošanai” pieņemti 2021. gada 14. septembrī un aizstās kopš 2003. gada spēkā esošos MK noteikumus Nr. 585 “Kases operāciju uzskaites noteikumi”.

Jaunie MK noteikumi izstrādāti, lai pilnveidotu pašreizējo grāmatvedības kārtošanas normatīvo regulējumu un saskaņotu to ar jauno Grāmatvedības likumu.

Noteikumos ir noteiktas prasības kases grāmatas kārtošanai.

Lai veiktu ierakstus par skaidras naudas operācijām, kases grāmatā nepieciešams ir attaisnojuma dokuments, un noteikumos ir noteiktas prasības dokumentiem, pamatojoties uz kuriem veic ierakstus kases grāmatā par uzņēmuma kasē saņemto vai izsniegto naudu.

Izmaiņas, salīdzinot ar iepriekšējiem MK noteikumiem attiecībā uz kases ieņēmumu un izdevumu orderiem:

- kases ieņēmumu ordera un kases izdevumu ordera vietā var sagatavot arī dokumentu ar citu nosaukumu, ja tas atbilst noteikumu prasībām par kases ieņēmumu ordera un kases izdevumu ordera sagatavošanu;

- atvieglojumi prasībām par kases ieņēmumu ordera un kases izdevumu ordera parakstīšanu – paraksta tikai kasieris (patlaban  arī uzņēmuma vadītājs un atbildīgais grāmatvedis);

- kases ieņēmumu orderos un kases izdevumu orderos, kas tiek sagatavoti elektroniski, izsniedzamā vai saņemamā summa jānorāda tikai ar cipariem (tagad – ar vārdiem un cipariem);

- kases ieņēmumu orderī – ja skaidras naudas maksātājs ir fiziskā persona, kas pārstāv uzņēmumu, tad jānorāda arī pārstāvētā uzņēmuma nosaukums un reģistrācijas numurs;

- kases izdevumu orderī – gadījumā, kad dienas laikā saņemtā nauda tiek nodota inkasatoram, kasieris pats naudu iemaksā kredītiestādē, tiek mainīti naudas nomināli, var nenorādīt ziņas par naudas saņēmēju, tā vietā pievienojot iemaksu apliecinošu dokumentu (piemēram, čeku);

- kases izdevumu orderī – ja naudu saņēmēja vietā saņem pilnvarotā persona, tad orderī jānorāda šīs personas vārds, uzvārds, personas kods un atsauce uz pilnvarojumu;

- budžeta iestādēm kases ieņēmumu ordera vietā atļauts sagatavot ieņēmumu sarakstu par skaidras naudas saņemšanu no vienveidīgiem maksājumiem (piemēram, bibliotēku ieņēmumi par kopēšanas pakalpojumiem);

- ja skaidras naudas maksātājs vai saņēmējs ir uzņēmuma darbinieks un skaidrās naudas darījums ir izsekojams, kases ieņēmumu orderī un kases izdevumu orderī darbinieka personas kodu var nenorādīt;

- kases izdevumu orderī kasiera paraksts nav obligāts, ja uz attaisnojuma dokumenta, kas orderī norādīts kā izmaksas pamatojums (piemēram, izmaksu saraksts, iesniegums, rēķins), ir uzņēmuma vadītāja apliecinājums naudas izsniegšanai;

- elektroniski sagatavotiem kases ieņēmumu un izdevumu orderiem var piešķirt ne tikai kārtas numuru, bet arī unikālu identifikācijas numuru, ar kuru tas reģistrēts grāmatvedības datorprogrammā.

Attiecībā uz kases grāmatu ir noteikts, ka kases grāmata ir grāmatvedības reģistrs un tādējādi uz tās kārtošanu attiecināmas visas grāmatvedības reģistru kārtošanas un glabāšanas prasības. Ja kases grāmatu kārto elektroniski, tad var būt viena kases grāmata, kurā atsevišķi uzskaitīti ieņēmumi un izdevumi eiro un atsevišķi – citās valūtās.

No iepriekšējiem MK noteikumiem Nr. 584 nav pārņemtas prasības, kas zaudējušas aktualitāti, piemēram:

- kasiera pienākumu uzskaitījums, sākot pildīt pienākumus;

- detalizēts skaidrojums par kases grāmatas kārtošanu gan papīra reģistra veidā, gan elektroniski;

- prasība par to, ka papīra reģistra veidā kārtotai kases grāmatai jābūt ar noplēšamām ielikuma lapām, caurauklotai un apliecinātai ar uzņēmuma vadītāja parakstu;

- aizliegums uzdot kasiera un atbildīgā grāmatveža pienākumus pildīt vienai un tai pašai personai.

Attiecībā uz kases operācijām atgādinu arī dažas normas, kas noteiktas Grāmatvedības likumā. Uzņēmuma kasē saņemtās skaidras naudas iemaksas un skaidras naudas izmaksas no uzņēmuma kases reģistrē kases grāmatā. Kases grāmatu kārto katru dienu, kurā ir bijuši kases ieņēmumi vai izdevumi, norādot skaidras naudas atlikumu dienas sākumā, kases ieņēmumu un kases izdevumu kopsummas un skaidras naudas atlikumu dienas beigās. Ja iepriekšējā kalendāra mēneša darbdienas vidējie kases ieņēmumi nav lielāki par 500 eiro, kases grāmatu var kārtot reizi nedēļā – nedēļas pēdējā darbdienā. Darbdienas vidējos kases ieņēmumus aprēķina, saskaitot kases ieņēmumus, kas saņemti iepriekšējā kalendāra mēneša darbdienās, kurās ir bijuši kases ieņēmumi, un iegūto kopsummu dalot ar minētā kalendāra mēneša darbdienu skaitu. Par darbdienu uzskata jebkuru kalendāra dienu, kurā uzņēmums veic savu darbību.

Kases grāmatu var nekārtot:

1) individuālie uzņēmumi, zemnieku un zvejnieku saimniecības, individuālie komersanti un citas fiziskās personas, kas veic saimniecisko darbību un kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā, ja minētās personas kases ieņēmumus un kases izdevumus reģistrē saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu uzskaites žurnālā vai ieņēmumu uzskaites reģistrā;

2) uzņēmumi, kuri skaidras naudas ieņēmumus reģistrē, izmantojot nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektroniskās ierīces un iekārtas, un saskaņā ar uzņēmuma vadītāja noteikto kārtību darbdienas laikā saņemto skaidro naudu iemaksā maksājumu pakalpojumu sniedzēja (Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma izpratnē) atvērtā uzņēmuma kontā;

3) biedrības, nodibinājumi, arodbiedrības un to apvienības, kā arī reliģiskās organizācijas un to iestādes, ja minētās personas kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā un kases ieņēmumus un kases izdevumus reģistrē naudas plūsmas uzskaites žurnālā.

Linda Puriņa,
LLKC Grāmatvedības un finanšu nodaļas vadītāja,
sertificēta nodokļu konsultante