Jūs atrodaties šeit

Konsultantu bagātība ir pieredze

Pakalpojumi

LLKC Rēzeknes biroja darbinieku ikdiena ir daudzveidīga, interesanta, radoša, noslogota ar konkrētu darbu un cilvēkus interesējošu vispusīgu jautājumu risināšanu. Rakstā, vienlaikus uzsverot komandas kopējā darba nozīmi, vairāk par nozarēm, kuras ar konkrētiem skaitļiem spēj parādīt saimnieciskās darbības īstos ieguvumus un zaudējumus. 

Cilvēki grāmatvežu un ekonomistu darbu izprot dažādi. “Vieni skaita ciparus, otri raksta plānus un gatavo projektus,” tā vienkāršoti izteicās kāds saimnieks.

Kas ir grāmatvedība un ekonomika?

Kas ir grāmatvedība? Tās definējums skan, ka grāmatvedība ir “process, kas nosaka, mēra un dara zināmu finansiālo informāciju, lai dotu iespēju šīs informācijas lietotājiem pieņemt lēmumus un spriedumus”. Pēc būtības, katra mājsaimniecība darbojas gan pēc grāmatvedības, gan ekonomikas principiem. To tieši parāda arī ekonomikas jēdziena zinātniskais skaidrojums vienā teikumā: “Ekonomika ir sociāla zinātne, kurā tiek pētīts, kā sabiedrība lieto ierobežotos resursus savu vēlmju apmierināšanai, cilvēku rīcību preču un pakalpojumu ražošanā, tirgošanā un patērēšanā”.

Viena no pieredzējušākajām biroja grāmatvedēm Aina Kupcāne uzskata, ka izsekot visām nodokļu politikas un citu normatīvo aktu nosacījumu nemitīgajām izmaiņām tieši pēdējos gados kļūst arvien grūtāk. Tas aizņem krietni daudz laika, ko saprot arī uzņēmēji, lauku saimnieki, kuri uzticējuši sava uzņēmuma grāmatvedības datu sakārtošanu biroja darbiniekiem.

Vispārējo uzskatu, ka darbs ik pa laikam jānomaina, nebūt nevar attiecināt uz grāmatvedības speciālistiem. Jo pieredzes bagātāks, jo neatsveramāks. Ainai Kupcānei 28 darba gadi aizvadīti vienā darba vietā, kas ir LLKC Rēzeknes birojs.  Un ne mirkli viņa nav domājusi, ka darbs vai darba vieta būtu jāmaina. Vienkārši šis darbs, kurā visu tā skaisti vari salikt pa plauktiņiem, kā pati Aina saka, patīk. Ļoti. Interesanti salīdzināt, kā bija, uzsākot darbu, kā tagad. Nomainījusies paaudze, kopš LLKC vispārējās darbības uzsākšanas. Jaunie – drošāki, ar tālejošāku redzējumu, nebaidās iesaistīties apjomīgākos projektos. Turpretī vecākā paaudze lieku reizi piedomās, izvērtēs.

Var teikt, ar vienu paaudzi iziets cauri daudzām lietām. Cilvēki gāja, klausījās, mācījās. Jo tik daudz zināšanu, kuras jāapgūst saimniecību īpašniekiem, ne vien grāmatvedībā, nezin vai ir vēl kādā citā nozarē. Ja vienkāršam strādniekam vai citas profesijas pārstāvim, uzsākot saimniekošanu, bija jāspēj saprast, piemēram, kā aprēķināt pamatlīdzekļu nolietojumu, kāds cipars kurā ailē jāraksta deklarācijās un aktos, tad, protams, zinoša grāmatveža teiktajā ieklausījās ļoti nopietni.

Inārai Smirnovai kā biroja ekonomistei uzkrāta 26 darba gadu pieredze.

Ināra saka, ka cilvēki ar pieredzi saimnieciskajā darbā nāk un zina, ko grib. Daļai no jaunās paaudzes gan vajadzīgs laiks, iespējams, arī kļūdīšanās, lai gūtu pārliecību, ka galvenais visu sasniegumu pamatā ir darbs un zināšanas. Nereti klients saskata tīkamu rezultātu, nesaredzot risinājumus tā sasniegšanai. Tā ir būtiskākā kļūda.

Gandarījums ir par ģimenēm, kurās spēts ieaudzināt attieksmi pret darbu, pret laukiem kā dzīves vidi. Šķiet, pavisam nesen rakstīts projekts saimniecībai par dalību atbalsta pasākumā jaunajiem lauksaimniekiem, nu jau nācies sagatavot šādu projektu lauksaimnieka nākamajai paaudzei. Tādas saimniecības ir. Piedzīvoti emocionāli brīži, kuri gadu gaitā nezūd, ar kuriem vēlme dalīties, jo tie jau ir tie darba dzinuļi.

Pie vērtībām jāpieskaita arī prasme dalīties ar savām zināšanām. Ināra bijusi mentors tagadējam savam kolēģim Gunāram Indričānam, atsaucīgam un atbildīgam darbiniekam.

Biroja ekonomistu gūtās atziņas ir vienkāršas. Atbildība, augšana zināšanās. Māka sarunāties ar cilvēkiem, ieklausīties. Atšķirt, izsijāt, kurš gatavs uzņemties atbildību.

Gan Ainas, gan Ināras prasmes un darba stils ir nemanāmi ievijušies un kļuvuši pašsaprotami kolēģu vidū, tā ir kā tāda sasaiste starp paaudzēm, kur netiek liegts savstarpējs padoms, kur nav grūti arī lūgt šo padomu.

Kā var raksturot biroja klientus?

Tas reti notiek uzreiz, kad cilvēks vienkārši nodomā, atnāk, slēdz sadarbības līgumu. Vispirms cilvēki pārrunā, interesējas savā starpā, mēģina paši tikt galā ar neskaidrajiem jautājumiem, izpalīdz cits citam. Zvana biroja darbiniekiem, jautā. Tikai pēc laika, saprotot, ka tomēr nepieciešams atbalsts, nepieciešami konkrēti pakalpojumi ilgtermiņā, nāk uz biroju. Nāk, ja kāds ir ieteicis. Cilvēki vērtē, šaubās, dažreiz nesaprot izvirzītās prasības.

Klientu iesaistei sadarbībā svarīga loma ir visa biroja kopējam darbam, vienotam redzējumam. Mērķis un uzdevumi daudzu gadu garumā attiecībā uz sadarbību ar klientiem paliek nemainīgi. Izskaidrot, motivēt, iedrošināt un sniegt kvalitatīvu pakalpojumu. Svarīga ir katra darbinieka spēja iedziļināties. Lai uzturētu ilgtermiņa sadarbību, tiek ieguldīts laika ziņā neizvērtējams darbs. Tas atkarīgs no klienta zināšanām, vēlmes un, galvenais, izpratnes un redzējuma par sava uzņēmuma, saimniecības attīstību. Pēc sākotnējām sarunām tiek izvērtēts, kāds pakalpojums klientam nepieciešams. Tālāk ar klientu strādā konkrēti darbinieki – ekonomisti, grāmatveži, augkopības vai lopkopības speciālisti.

Kā klienti paši vērtē sadarbību ar biroju?

Katram jādara tas, ko viņš vislabāk prot. Ko nevaru, to nedaru, tā saka z/s “Grīva” īpašnieks Patapijs Višņakovs. Viņš tiešām ir apmierināts ar darbu, ko veic konsultāciju birojs. Kā lai izseko visiem sīkumiem? Patapijs ir drošs, pārliecināts ne tikai par grāmatvedības daļas darbu, ekonomiste Ināra pārzinot saimniecību pat labāk kā pats īpašnieks. Sākot no pirmā projekta 2005. gadā, sadarbība turpinās.  Birojā uzrakstīti jau vairāki projekti, kuri apstiprināti un īstenoti. Cilvēcīgi taču, ka pats īpašnieks var ko aizmirst, nesaprast, tad kāpēc lai neuzticas speciālistiem. Biroja darbs lauku cilvēkiem vajadzīgs, stingri nosaka zemnieks.

Zemnieku saimniecībā “Salmaņi” saimnieko Jānis Salmans, kurš palicis uzticīgs dzimtajai pusei un sekmīgi turpina vecāku iesākto. Sadarbība ar ekonomistiem sākusies pasen. Domājot par pirmā projekta sagatavošanu iesniegšanai Lauku atbalsta dienestā, viņam ieteikts griezties konsultāciju birojā, jo tas būšot kā drošības garants darba kvalitātei. Jautāts, varbūt ir ieteikumi sekmīgākam darbam, viņš atbild, ka biroja sniegtie pakalpojumi ekonomikā viņu apmierina.

Klienti ir tik dažādi, un tas ir pat labi. Jebkurš aicināts nākt, jo birojs sadarbojas ar katru, neskatoties uz saimniecības lielumu. Kopējais biroja redzējums, līdz ar to katra darbinieka darbs tendēts uz lauku attīstību, kur katram cilvēkam sava vieta, savi uzdevumi. Ja rodas jautājumi, ja nepieciešams atbalsts risinājumu, virzienu meklēšanā, nāciet, mēs jūs uzklausīsim un kopā meklēsim atbildes.

Anastasija Saleniece,
LLKC Rēzeknes biroja lauku attīstības konsultante

Foto: Santa Kļaviņa
Foto: Vineta Elksne

 

 

Foto Galerija: