Lopkopība

Jūnija sākumā Eiropas Komisija (EK) nāca klajā ar priekšlikumu ES Kopējās lauksaimniecības politikai (KLP) 2021.-2027. gadam. Žurnālā lasiet, ko EK piedāvā, kādas ir galvenās izmaiņas salīdzinājumā ar šo KLP periodu, un, kādi ir nākotnes lauku politikas mērķi. Arī turpmāk žurnālā detalizēti sekosim līdzi diskusijām par nākotnes lauku politikas veidošanu. Šobrīd skaidrs, kā EK nevēlas atkāpties no uzstādījuma – vairāk atbalsta mazajām un vidējām saimniecībām un priekšrocības tiem, kas strādā ar videi draudzīgām metodēm.

Tradicionāli tika uzskatīts, ka telei uz lecināšanas brīdi jāsasniedz 65% no pieaugušas govs svara. Bet pie optimāliem audzēšanas apstākļiem tele ir apsēklojama vai lecināma tad, kad tā sasniedz 51–58% no pieaugušas govs svara ar šķirnei atbilstošu augumu. Kā kritēriju var izmantot šķirnes rādītājus  vai arī sava ganāmpulka pieaugušās govis. Objektīvākais rādītājs svaram govij ir, sākot no 3. laktācijas 1 mēnesi pēc dzemdībām.

Tabulā ir apkopoti dati par Latvijā populārāko šķirņu iespējamo  telīšu svaru uz lecināšanas uzsākšanas brīdi.

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) speciālisti Zālēdāju projektā no 2013. līdz 2017. gadam izmēģinājumos iesaistītajām gaļas liellopu saimniecībām veica saimniecību darbības ekonomisko datu analīzi. Dati aprēķiniem iegūti, LLKC ekonomikas un lopkopības konsultantiem sadarbojoties ar saimniecību īpašniekiem un grāmatvežiem, kas ļāva saņemt detalizētu un nozīmīgu informāciju. Papildu dati iegūti Lauksaimniecības Datu centra (LDC) datubāzē. No 2013. līdz 2015. gadam dati tika ievākti par sešām gaļas liellopu saimniecībām (n=6), 2016.

Īpašniekam jāizvēlas pareiza dzīvnieku turēšanas stratēģija, lai pieņemtu lēmumu, kā govis ēdināt.

Lopkopības interešu grupa Jēkabpilī aktualizēja tēmu par govju cietstāves perioda apsaimniekošanu.

Pareiza cietstāves perioda organizēšana veicina veiksmīgu nākamās laktācijas uzsākšanu. Tas ietver sevī trīs svarīgus faktorus: tesmeņa veselību, ēdināšanu, komfortu. No tā, kā tiks organizēts cietstāves periods, būs atkarīga turpmākā govs produktivitāte un ar atražošanu saistītie jautājumi.

LLKC Cēsu konsultāciju biroja lopkopības interešu grupas  kārtējā tikšanās noritēja 7. jūnijā zemnieku saimniecībā “Pintāni” Raunas pusē, lai diskutētu un dalītos pieredzē par savlaicīgas lopbarības gatavošanas nozīmīgumu.  Tikšanās  galvenā tēma: “Zālāji, kvalitatīvas rupjās lopbarības gatavošana, saimniecības pieredze”. Rupjās lopbarības kvalitāte ir pamatu pamats veiksmīgai saimniekošanai peinsaimniecībā.

Talsu novada lauksaimnieki arvien vairāk interesējas par bioloģisko saimniekošanu, dabas daudzveidības un vides saglabāšanu. Itālija ir kalnu reģions, kurā darbojas Kalnu programma. Tās galvenie mērķi ir unikālo dabas vērtību un cilvēka potenciāla saglabāšana un augstas labklājības nodrošināšana.

Šīs vērtības ir aktuālas arī Latvijas laukos. Zemniekiem bija jautājumi par to, kādu ietekmi uz vidi rada intensīva saimniekošana mazās platībās. Tādēļ Itālijā tika apskatīti divi reģioni, kuros saimniekošana ir atšķirīga, lai varētu gūt daudzpusīgāku pieredzi.

Iznācis LLKC informatīvā izdevuma “Lauku Lapa” jūnija numurs. Tajā par Eiropas Komisijas budžeta priekšlikumiem ES Kopējai lauksaimniecības politikai 2021.-2017. gadam, kam paredzēti 365 miljardi eiro, kā arī aicinājums lauksaimniekiem un lauku uzņēmējiem līdz 10. jūlijam piedalīties Valsts Lauku tīkla Sekretariāta sadarbībā ar Zemkopības ministriju sagatavotajā aptaujā par EK piedāvājumu.

Šeit aprakstīts tas, kas jums jāzina par govju ieradumiem, pirms viņas sāk strādāt jūsu labā. Mājdzīvnieku turēšana ir kā līgums starp dzīvnieku un īpašnieku.

Dzīvnieks apņemas nodrošināt mūs ar produktiem, piemēram, pienu, olām, gaļu, bet mums jāuzņemas rūpes par šiem dzīvniekiem. Taču mājdzīvnieki pēc būtības tāpat paliek ļoti līdzīgi saviem savvaļas priekštečiem.

Desmit govju „dīvainības”, kas jums jāatceras, un tās ir apzinātas daudzu pētījumu rezultātā.

1. Govis dabā pēc būtības ir medījums

Būves celtniecības galarezultāts ir atkarīgs no daudziem faktoriem. Pirmkārt, no  būvprojekta un darbu plānošanas kvalitātes; otrkārt, no izvēlēto būvmateriālu un būvniecības sistēmu kvalitātes; treškārt, no darbu veicēju kvalifikācijas un pieredzes.

Aspekts, pret kuru dažreiz attieksme mēdz būt vieglprātīga, ir darbu izpildes kvalitātes atbilstība un novērtējums. Atkarībā no sezonas biežāk sastopamo darbu veidiem ir vērts izvērtēt turpmāk minētās prasības.

Ķieģeļu mūrēšana: