Augkopība

Drīz jau būs pagājusi puse no augļu un dārzeņu uzglabāšanas perioda. Kas ir raksturīgs miera periodam patlaban? Nu jau vairākus gadus pēc kārtas uzglabāšanas periodos aktuālākais ir nevis noliktavu siltināšana, lai nodrošinātu pozitīvas gaisa temperatūras, bet, taisni otrādi, kā nodrošināt to, lai gaisa temperatūras būtu tuvāk nullei. 

Ventilēšana ir nepieciešama, lai glabātuvē uzturētu nemainīgu režīmu kā no gaisa temperatūras, tā relatīvā mitruma viedokļa. Ventilācija ir tas process, kas iedarbojas kā uz vienu, tā otru. 

Lai izvērtētu vidi saudzējošas lauksaimniecības prakses, 2019. gada nogalē tika izveidota jauna Eiropas Inovāciju partnerības (EIP) darba grupa, kas kopā īsteno vērienīgu projektu “Progresīva zemkopības sistēma kā pamats vidi saudzējošai un efektīvai Latvijas augkopībai”.

Šķiet, tikko beidzās šīs sezonas garais rudens, kad jau jādomā par nākamo. Laiks ir nepielūdzams, un strauji tuvojas gadu mija. Tādēļ pēdējais brīdis likt jaunos plānus galdā. Gada plānošana sākas ar iepriekšējā gada analīzi. Jā, tieši ar analīzi, jo nav iespējams gudri un ekonomiski saimniekot, nesaprotot, kāda ir bijusi aizvadītā sezona.

Latvijā arvien vairāk lauku teritoriju tiek pakļautas ievērojamai vēju iedarbībai. Iemesli tam ir vairāki. Notiek lauku masivizācija, kas nozīmē, ka arvien lielākas teritorijas paliek bez apauguma – kokiem un krūmiem, un vējam ir, kur ieskrieties. Otrs iemesls, kāpēc tā notiek, ir ievērojamu meža platību izciršana, vietas padarot klajas, un atkal vējam ir iespēja parādīt savu spēku. Pēdējais iemesls ir tas, ka Zemeslodes klimats kļūst siltāks, tā ir realitāte.

Kompostēšanai ir jābūt vienai no pamatvērtībām bioloģiskajās saimniecībās. Vēl daudzviet komposts tiek uztverts kā mēslošanas līdzeklis, kas tiek gatavots tikai mazdārziņos un ka tas nav vajadzīgs lielāka mēroga saimniecībās.  Skaidrs, ka komposta gatavošana ir nopietns ieguldījums gan no materiālā (resursu), gan laika patēriņa viedokļa. Lielai daļai saimnieku ir jāmaina attieksme pret to, ka komposts ir kā nasta, kas tikai prasa, bet gala rezultātā iegūtais mēslojums nav nopietni vērā ņemams. Vērtība, ko mēs piešķiram noteiktām lietām un procesiem, ir atkarīga no mums pašiem.

Iznācis informatīvā izdevuma “Lauku Lapa” decembra   numurs. Tajā LLKC valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Cimermanis analizē šī gada mācības un ieguvumus, kā arī ieskicē galvenos nākotnes uzdevumus centra darbā un Latvijas lauksaimniecībā kopumā.

Mehanizācijas un vides eksperts Jānis Kažotnieks stāsta par lauksaimniecības tehnikas izmantošanas izmaksām, un kuros posteņos, prasmīgi saimniekojot, iespējams ekonomēt.

Jaunumi grāmatvedības un nodokļu jomā – iedzīvotāju ienākuma nodoklis, vienotais nodokļu konts, darbnespējas labu izsniegšanas kārtība.

Kārtējā dārzkopības sezona jau ir aiz muguras. 2020. gads tiek pasludināts par siltāko Latvijas meteoroloģisko novērojumu vēsturē. Kārtējais gads un dārzkopības sezona, kas mums skaidri norāda – mēs esam zemeslodes evolūcijas siltajā attīstības posmā.

Augsnes kaļķošanas nepieciešamību nosaka audzējamo kultūraugu prasības pēc augsnes reakcijas. Latvijā liela daļa platību ir ar skābu augsnes reakciju, kas augiem traucē uzņemt barības vielas, īpaši fosforu. Pēc Valsts augu aizsardzības dienesta augšņu agroķīmiskās izpētes datiem, Latvijā visvairāk nepieciešams veikt pamatkaļķošanu – Vidzemes reģionā – 56% platību, Kurzemes reģiona saimniecībās – 44 % platību, bet Latgalē – 36% platību.

Augsnes apstrādes tehnoloģijas maiņa pēdējos gados ir kļuvusi par aktuālu tematu. Tomēr bieži saimniecības izvēlas mainīt augsnes apstrādes paņēmienu, bet augu maiņa netiek pamainīta. Rodas jautājums, kas notiek ar kaitīgajiem organismiem, ražu un tās kvalitāti, izmainot tikai augsnes apstrādes tehnoloģiju.

Ar vairāk nekā diviem tūkstošiem neklātienes klausītāju, pašmāju un ārvalstu bioloģiskās lauksaimniecības ekspertu viedokļiem, ieteikumiem un spraigām diskusijām aizvadīta konference “Tālredzīgi un saskaņā ar dabu”, ko rīkoja Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC).

Atklājot konferenci, zemkopības ministrs Kaspars Gerhards atzina, ka, no vienas puses, varam būt gandarīti par bioloģiskās lauksaimniecības attīstību Latvijā, bet, no otras, – aizvien jādomā, kā uzlabot bioloģiski saražotās produkcijas pārstrādi.