Augkopība

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrā aizvadīts darbīgs gads. Piedāvājam atskatīties uz vairākās nozarēs paveiktajiem svarīgākajiem darbiem.

VALSTS LAUKU TĪKLS

Noorganizētas 3 reģionālās konferences (kopā 210 dalībnieki) par Kopējās lauksaimniecības politiku pēc 2020. gada un Lauku attīstības programmas  aktualitātēm: Kuldīgā, Ilūkstē un Saulainē.

LLKC konsultantu ierīkoto izmēģinājumu rezultāti apkopoti ikgadējā izdevumā “Izmēģinājumi augkopībā un lopkopībā 2018”. Izmēģinājumi 2018. gadā tika ierīkoti augkopības un lopkopības saimniecībās.

Augkopībā tika salīdzinātas atšķirīgas sējas tehnoloģijas rapša sējumā, kā arī novērtēta dažādu kaļķojamo materiālu lietošanas efektivitāte ziemas kviešos. Izdevuma lasītājiem būs iespēja arī uzzināt par kūtsmēslu lietošanas efektivitāti laukaugu sējumos, izmantojot inovatīvu tehnoloģiju Latvijā – kūtsmēslu skābināšanu.

Iznācis LLKC informatīvā izdevuma “Lauku Lapa” decembra  numurs. Tajā atskats uz LLKC rīkoto konferenci “Piena lopkopība Latvijā – cik konkurētspējīgi (efektīvi) esam?”. Publicēta plašāka informācija par to, kā kviešu lauku apsaimniekošanai top atbalsta sistēma internetā, kur ar savu ieguldījumu citu partneru vidū iesaistās arī LLKC. Augkopjiem būs noderīgs arī materiāls par demonstrējumu, kurā tiek pētīta augu maiņas nozīme bioloģiskajā lauksaimniecībā.

Atkal kārtējais gads steidz strauji finišēt, un katrs steidz savās gaitās, lai ar prieku sagaidītu Ziemassvētkus un Jauno gadu. Mazliet ieslīgstot pārdomās par to, ko “Lauku Lapas” lasītāji vēlētos lasīt šī gada pēdējā numurā, iedomājos, lūk, par ko. Cilvēki meklē vienmēr kaut ko jaunu un varbūt mazliet neparastu.

Tā kā arī šogad ir pabūts ārpus Latvijas un daudz kas redzēts, mazliet paskatīsimies, kādas ir problēmas augļu dārzos kopumā pašlaik un kā tās varētu tikt risinātas tuvāko trīs līdz piecu gadu laikā, varbūt mazliet vēlāk.

Kopskaitā astoņi uzņēmumi uzsākuši darbu pie Eiropas Inovāciju partnerības apstiprināta projekta “Lēmumu pieņemšanas atbalsta sistēmas izstrāde ziemas kviešu lapu un vārpu slimību ierobežošanai”.

Pieaug kviešu ražība un platības

Latvijā pēdējos gados paplašinājušās bioloģisko graudaugu platības. To veicinājis arvien pieaugošais pieprasījums pēc bioloģiski izaudzētas augkopības produkcijas, jo arvien vairāk cilvēku domā par vidi, kurā dzīvo, un par veselīgu pārtiku. Bioloģiskajā graudkopībā ļoti būtiska nozīme ir pareizai augu maiņai. Tā kalpo gan augsnes auglības uzturēšanai un palielināšanai, gan kaitēkļu, slimību un nezāļu radīto kaitējumu novēršanai.

Ne vien vasara šogad bijusi netipiski karsta un gara. Arī ziema solās ierasties vismaz mēnesi agrāk, un tas rada zināmas bažas par dārzu pārziemošanu. Latvijas Lauku konsultāciju un izglītība centra vecākais dārzkopības speciālists Māris Narvils norāda, – kamēr laiks ir sauss, vēl ir iespēja nodrošināt dārzam sekmīgai pārziemošanai nepieciešamo.

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs sadarbībā ar Tukuma novada Slampes pagasta zemnieku saimniecību ”Liepkalni”, Agroresursu un ekonomikas institūtu un Latvijas Zemnieku federāciju šogad ierīkoja demonstrējumu “Dažādu mēslošanas līdzekļu lietošanas demonstrējums laukaugu sējumos, lietojot tos dažādās kultūraugu attīstības stadijās, dažādos Latvijas reģionos”.

Ar domām par stipru valsti un pārtikušiem cilvēkiem tajā. Ar vēlmi pēc apdzīvotiem laukiem, kas nodrošinātu visu Latviju ar spēcinošām pamatvērtībām, šogad svinam Latvijas simtgadi.

Kārlis Ulmanis reiz sacīja: “Lai mūsu valsts būtu stipra, mums katram pašam jābūt stipram.”

Mums tiešām katram pašam jābūt stipram savā darbā, zemnieku saimniecībā, fermā, uz lauka, bet galvenais – ģimenē!