Samazinātā augsnes apstrāde kļūst populārāka saimnieku vidū, galvenokārt, lai samazinātu sējumu ierīkošanas izmaksas. Tomēr informācija par augsnes apstrādes veidu ietekmi uz graudaugu kaitīgo organismu izplatību, augu augšanu un attīstību joprojām ir aktuāla.
Lai augļu dārzā izvairītos no ziemas radītiem saules apdegumiem, mizas plaisāšanas salā un sala plaisu veidošanās, dārzu saimnieki vēl var pagūt veikt kādu ļoti būtisku darbu – augļu koku kaļķošanu, uzsver Māris Narvils, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) vecākais dārzkopības eksperts.
Dažviet Latvijā piedzīvotais kailsals dārzus pagaidām neapdraud, jo praktiski visā valsts teritorijā augsne bijusi pietiekami mitra un pat pārmitra, tādējādi kailsalam nebija iespēju to strauji izžāvēt, apdraudot augus, norāda Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) vecākais dārzkopības eksperts Māris Narvils.
Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs Ozolniekos organizē mācību grupu apliecības iegūšanai augu aizsardzības līdzekļu lietotājiem (pirkt, lietot, tirgot 2. reģistrācijas klases augu aizsardzības līdzekļus).
Mācību norises vieta: LLKC, Rīgas ielā 34, Ozolniekos.
Mācību norises laiks: 4 mācību dienas 20., 21., 27., 28.11.2019.
Uz mācībām līdzi jāņem viena fotogrāfija (izmērs 3x4 cm) apliecības sagatavošanai.
Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs Ozolniekos organizē mācību grupu apliecības iegūšanai augu aizsardzības līdzekļu lietotājiem (pirkt, lietot, tirgot 2. reģistrācijas klases augu aizsardzības līdzekļus).
Mācību norises vieta: LLKC, Rīgas ielā 34, Ozolniekos.
Mācību norises laiks: 4 mācību dienas 20., 21., 27., 28.11.2019.
Uz mācībām līdzi jāņem viena fotogrāfija (izmērs 3x4 cm) apliecības sagatavošanai.
Iznācis LLKC informatīvā izdevuma “Lauku Lapa” novembra numurs. VLT Sekretariāta lauku attīstības eksperte Liene Feldmane sāk materiālu sēriju par kooperāciju, sākumā uzdodot jautājumu: Sadarbība – kāpēc man tā vajadzīga?
Izdevumā atgādinām, ka kultūraugu mēslošanas plāna kopsavilkums jāiesniedz līdz 30. novembrim.
Grāmatvedības un finanšu rubrikā – par prasībām elektroniskās algas nodokļa grāmatiņas aizpildīšanā.
LLKC Augkopības nodaļas vecākais speciālists dārzkopībā Māris Narvils analizē šī gada ķiploku sezonas veiksmes un neveiksmes.
Ziemas ķiploku audzēšana Latvijā pieaug ļoti straujos tempos. Lai arī kultūra neuzrāda milzīgas platības absolūtos ciparos, tomēr pieauguma dinamika ir vairāk nekā iespaidīga. To platības piecu gadu laikā ir pieaugušas 5,9 reizes – no 53 ha 2015. gadā līdz 314 ha 2019. gadā.
Kultūraugu augšana lielā mērā atkarīga no augsnes agroķīmiskajām īpašībām, īpaši no augsnes reakcijas. Latvijā liela daļa lauksaimniecības zemju ir skābas, ko ietekmē mūsu teritorijas klimatiskie apstākļi, jo nokrišņu daudzums dominē pār iztvaikošanu, kā rezultātā barības elementi izskalojas no augsnes, t. sk. arī kalcijs un magnijs.
Atceries! Ja apsaimnieko lauksaimniecībā izmantojamo zemi īpaši jutīgā teritorijā 20 hektāru un lielākā platībā, kā arī audzē dārzeņus, augļu kokus vai ogulājus trīs hektāru un lielākā platībā, neaizmirsti līdz 30. novembrim elektroniski iesniegt Valsts augu aizsardzības dienestā kultūraugu mēslošanas plāna kopsavilkumu.
To nosaka Ministru kabineta 2014. gada 23. decembra noteikumi Nr. 834 “Noteikumi par ūdens un augsnes aizsardzību no lauksaimnieciskās darbības izraisīta piesārņojuma ar nitrātiem”.
Savlaicīgi iesētie ziemāji visā Latvijā pašlaik labi sadīguši un gatavi ziemošanai, tomēr ir atsevišķi reģioni, piemēram, piejūras pagasti, kuros sējumi sadīguši nevienmērīgi, jo augustā tur nebija dīgšanai tik svarīgo nokrišņu. Tā liecina Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) augkopības speciālistu šonedēļ veiktie lauku apsekojumi.
