Zemnieku saimniecībā “Priednieki” 14. jūlijā notika demonstrējuma lauka diena zemeņu audzētājiem un citiem nozares interesentiem, to apmeklēja 24 dalībnieki. Bija iespēja iepazīties ar jauno mēslošanas un augsnes ielabošanas līdzekļu ietekmi šīs saimniecības zemeņu stādījumos, dalīties pieredzē ar citiem audzētājiem, kā arī uzzināt par jaunākajām tendencēm gan Latvijā, gan ārzemēs.
Jau otro gadu divos reģionos integrētās audzēšanas saimniecībās tiek ierīkots kaļķošanas materiālu efektivitātes novērtējuma demonstrējums. Kādi rezultāti iegūti un kā laukaugu sējumi attīstās – tika vērtēts tiešsaistes lauka dienā no LLKC Ozolnieku novadā, SIA “Bebruciems” Ogres novadā un z/s “Celiņi” Dagdas novadā.
Iznācis LLKC informatīvā izdevuma “Lauku Lapa” jūlija numurs. Tajā plašs materiāls par graudkopības ekonomisko analīzi. Pieejama informācija par jauno Latvijas kulinārās apceļošanas akciju “Atklāj Novada Garšu!”
Atgādinām, ka izstrādāti tipveida risinājumi slaucamo govju fermu būvniecībai, kurus var izmantot lauksaimnieki saziņā ar LLKC būvinženieri.
Labas saimniekošanas pieredzes stāsti no novadiem: Ance Dandena Iecēnos sākusi dabīgās kosmētikas ražošanu – ziedūdeņus u.c.; Stapkeviču ģimene audzē govis Dvietes palienes pļavās un ražo garšīgu saldējumu.
Dabā un dārzos galvenie apputeksnētāji ir kukaiņi un vējš. Ja pēkšņi pazustu kukaiņi, kas spēj mums vajadzīgos kultūraugus apputeksnēt, iznīktu vairāk nekā 80 augu sugu, kas cilvēkiem praktiski nozīmētu gandrīz vai apokaliptisku iznākumu. Šoreiz par to, kā visu apstākļu komplekss, tajā skaitā kukaiņu darbība šogad ir ietekmējusi, to ko mēs patlaban redzam dārzos.
E-lauka diena par bioloģisko graudkopību norisinājās 30. jūnijā. Šajā reizē lauka diena tika veltīta diviem demonstrējumiem bioloģiskajās saimniecībās: par augu maiņas ietekmi uz slimībām, kaitēkļiem un nezāļu izplatību un kaļķošanas materiālu izmantošanu augsnes ielabošanai bioloģiskajā lauksaimniecībā.
Dzeltenplankumainība ir lapu slimība kviešu sējumos, ko ierosina sēne Pyrenophora tritici-repentis. Tā bojā kviešus, retāk tritikāli un rudzus. Par saimniekaugu var būt vārpata. Slimības ietekmē samazinās lapu fotosintezējošā virsma.
Lai arī vasarāju ražas potenciāls visā Latvijā ir pat nedaudz optimistiskāks kā pērn šajā laikā, galarezultātu labai ražai noteiks pietiekams mitrums un sekmīga cīņa ar dažādiem kaitēkļiem un slimībām, liecina Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) augkopības speciālistu lauku apsekojumi.
Ikviens dārzkopis ir sastapies ar daudzveidīgu laputu sugu vairošanos. Citu gadu vairāk, citu mazāk. Šogad izskatās, ka atnākušais vasarīgais laiks ir īsta laputu paradīze. Gandrīz vai nav tādas kultūras, kas šobrīd neciestu no laputu uzbrukuma. Laputis (Aphidoidea) noteiktos apstākļos, kad ir silts un augsts gaisa mitrums, ir viens no postošākajiem kaitēkļiem. Latvijā ir novērotas līdz 390 dažādas to sugas, par īpaši kaitīgām tiek uzskatītas ap 40 sugas. Galvenais to kaitējums ir, ka sūcot tās bojā jauno lapu audus, tie deformējas, bieži veidojas pangas.
