Šā gada 30. augustā Lielvārdes novada Kaibalas “Puteņos” saradās interesenti no malu malām, lai ne tikai vecākā dārzkopības speciālista Māra Narvila vadībā, papildinātu zināšanas par zaļmēslojuma augu lietderību, bet arī savām acīm redzētu dažādus zaļmēslojumu maisījumus dabā.
Bioloģiskajās saimniecībās viena no galvenajām lauksaimniecības dzīvnieku ēdināšanas problēmām ir proteīna nodrošināšana barības devā. Soja no proteīnaugiem ir visplašāk audzētā pasaulē, un to izmanto gan pārtikā, gan lopbarībā.
Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs sadarbībā ar Agroresuru un ekonomikas institūta Stendes pētniecības centru projekta Core Organic PLUS 7 ietvaros un ZS Ķiveļi rīko lauka demonstrējumu semināru
Lielvārdes novada Kaibalas pagasta “Puteņos” 2016.g. 30. Augustā plkst. 11.00
“Zaļmēslojuma maisījumu izmantošana bioloģiskajā dārzkopībā, augsnes organiskās vielas bilances uzlabošana augkopības saimniecībās”
Programmā:
Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) speciālistu veiktā oficiālā ražas prognozēšana liecina – graudiem lielākoties ir vairs tikai lopbarības kvalitāte. Neraugoties uz to, kopraža solās būt salīdzinoši laba – 2 629,4 miljoni tonnu.
Ziemas rapša audzēšana Zemgales reģionā joprojām ir aktuāla. Īpaši svarīgi ir tas, ka šobrīd ir apgrūtināta vasaras rapša audzēšana, jo aizliegta atsevišķu specifisku neonikotinoīdu grupas ķīmisko preparātu lietošana, kurus izmanto rapšu sēklu kodināšanā. Bet rapšu nozīme augkopības saimniecību augu maiņā ir ļoti būtiska.
Izmantoju iespēju kopā ar citiem kartupeļu audzētājiem un SIA “Agrimatco” speciālistiem viesoties Polijas dienvidos. Šī ir zeme, kurā pabūts ne reizi vien, bet katru reizi tā ar kaut ko spēj pārsteigt.
Pārdomas ceļā līdz galamērķim
LLKC aicina uz izmēģinājuma lauku dienu/semināru 26. jūlijā plkst. 10.00, lai varētu gūt zināšanas par kartupeļu lapu slimību apkarošanas stratēģijām. Tiekamies z/s “Amoliņi” Ozolnieku novada Salgales pagastā
Lai uzzinātu, kā apkarot kartupeļu lapu slimības, LLKC 26.jūlijā plkst. 10.00 aicina uz izmēģinājuma lauku dienu/semināru, z/s “Amoliņi” Ozolnieku novada Salgales pagastā.
Lai gan šogad jau esam paspējuši pieredzēt vasarīgu svelmi, tomēr visbiežāk tieši vasaras vidus mēnesis jūlijs mums nes karstumu.
Karstums nelabvēlīgi ietekmē ne tikai cilvēkus, bet arī augus. Ja citās klimatiskajās zonās vairāk uz dienvidiem augiem tā parasti ir ikdiena, tad mūsu klimatiskajā zonā gan parasti gluži tā nav, jo vairāk tāpēc, ka viena liela daļa pie mums augošo dārzeņu, augļu un ogu diezgan slikti sadzīvo ar karstumu, kam parasti visbiežāk līdzi nāk arī sausums.
Karstuma ietekme uz augiem siltumnīcā
Spēcīgās lietavas un vējš, kā arī pārlieku dāsna slāpekļa papildmēslojuma deva daudzus leknos labības laukus sagāzuši veldrē, liecina Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) augkopības ekspertu veiktie apsekojumi.
