Iznācis LLKC informatīvā izdevuma “Lauku Lapa” maija numurs. Tajā paziņojam, ka no maija visus darbu sāks “Pļaušanas serviss”, un zāles paraugi reizi nedēļā tiks ņemti visā Latvijā un rezultāti apkopoti mūsu mājaslapā.
No LLKC žurnāla “Latvijas Lopkopis” pārpublicējam žurnālistes Ivetas Tomsones aktuālo interviju ar Agroresursu un ekonomikas institūta Lauku attīstības novērtēšanas daļas vadītāju Elitu Bengu par Lauku attīstības plāna finansējuma izlietojumu laukos.
Saruna ar Agroresursu un ekonomikas institūta Lauku attīstības novērtēšanas daļas vadītāju ELITU BENGU par Lauku attīstības plāna līdzekļu izlietojumu laukos.
- Lauku attīstības plāna (LAP) virsmērķis ir pārticis cilvēks ilgtspējīgi apdzīvotos laukos. Iepriekšējā plānošanas periodā, 2007.–2013. gadam, laukiem Lauku attīstības plāna ietvaros bija pieejam 1,38 miljardi eiro. Šajā periodā summa ir vēl lielāka – 1,5 miljardi eiro, no kuriem līdz šī gada sākumam bija izlietoti 560 miljoni eiro. Vai šī nauda palīdzējusi sasniegt virsmērķi?
Iznācis LLKC informatīvā izdevuma “Lauku Lapa” aprīļa numurs. Tajā nosaucam LLKC rīkotā konkursa “Laukiem būt!” 2018. gada uzvarētājus un īsumā iepazīstinām ar jauniešu biznesa idejām, kuru īstenošanai tika piešķirtas naudas balvas.
LLKC Grāmatvedības un finanšu nodaļas grāmatvedības konsultante Anda Skadiņa sagatavojusi komentāru par vairākiem jautājumiem nodokļu jomā, kurus ne visi izprot pareizi, kā arī tiek skaidrota sezonas laukstrādnieka nodokļa būtība.
Bruto segums ir viens no rādītājiem, ko lauksaimnieki var izmantot, novērtējot saimniecības ekonomisko efektivitāti un ražošanas izdevīgumu. Bruto segumus rēķina saimniecībā audzētiem kultūraugiem un/vai dzīvniekiem.
Lai lauksaimniekiem un citiem interesentiem būtu, pēc kā vadīties, aprēķinot savas saimniecības bruto segumus, LLKC, sadarbojoties ar saimniecībām, nozaru ekspertiem un asociācijām, jau 25. gadu sagatavo bruto segumu piemērus.
Zemkopības ministrija atgādina, ka augļu, ogu un dārzeņu, tai skaitā kartupeļu audzētāji var darbiniekiem piemērot īpašo sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa režīmu, tādējādi nozīmīgi samazinot darbaspēka nodokļu slogu. To nosaka likums „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”.
Lai veicinātu lauksaimnieciskās ražošanas procesu racionalizēšanu un optimizēšanu lauksaimniecības uzņēmumos, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Ekonomikas nodaļa, sadarbojoties ar augkopības un lopkopības nozaru ekspertiem un saimniecībām, sagatavojusi 192 provizoriskos bruto segumus dažādu kultūraugu un lopu grupām par 2017. gadu (bruto segumi vēl var tikt koriģēti/papildināti līdz š. g. 1. jūnijam).
Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Ekonomikas nodaļa apkopojusi tehnisko pakalpojumu cenas par 2017. gadu. Pakalpojumu cenu izmaiņas 2017. gadā, salīdzinot ar 2016. gadu, ir bijušas nelielas – lielākoties amplitūdā līdz 7%. Salīdzinot pa reģioniem, populārāko pakalpojumu cenu līmenis vidēji viszemākais ir Kurzemē, savukārt visaugstākais – Pierīgā.
LLKC speciālisti sagatavojuši informatīvu materiālu par nodokļu likmēm un citu svarīgu informāciju saistībā ar nodokļiem 2018. gadā.
Par aizvadīto gadu lauksaimniecībā un Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra šāgada darbiem saruna ar LLKC valdes priekšsēdētāju MĀRTIŅU CIMERMANI.
– Kā vērtējat lauksaimniecību kopumā 2017. gadā? Vai lauksaimnieki iemācījušies tik galā gan ar ekonomiskajiem, gan klimatiskajiem satricinājumiem?
No š. g. 7. novembra līdz 7. decembrim atvērta projektu kārta pasākuma “Ieguldījumi materiālajos aktīvos” apakšpasākumos “Atbalsts ieguldījumiem lauku saimniecībās”, “Atbalsts ieguldījumiem pārstrādē” un “Atbalsts ieguldījumiem lauksaimniecības un mežsaimniecības infrastruktūras attīstībā”.
