Jūs atrodaties šeit

Ekonomika

Leave blank for all. Otherwise, the first selected term will be the default instead of "Any".
Leave blank for all. Otherwise, the first selected term will be the default instead of "Any".

Atbalsti kooperatīvu darbības attīstībai nākamajā plānošanas periodā

Kooperatīvu darbības veicināšanai pastāvīgi tiek pilnveidota Latvijas Republikas normatīvo aktu bāze, kā arī valsts budžetā paredzēts finansējums kooperatīvu darbības atbalstam gan no valsts budžeta, gan ES finansējuma.

Jaunajā plānošanas periodā Lauku attīstības programmas 2014-2020 ietvaros lauksaimniecības un mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvajām sabiedrībām ir paredzēti vairāki atbalsta instrumenti pasākumu „Ieguldījumi materiālajos aktīvos”, „Apmācība”, „LEADER” un „Ražotāju grupu izveide” ietvaros.

Lauksaimniekiem piešķirts dīzeļdegvielas apjoms, kam piemērots akcīzes nodokļa atbrīvojums

LAD lauksaimniekiem ir piešķīris no akcīzes nodokļa atbrīvotu dīzeļdegvielas apjomu – 15 litrus par vienu atbilstošās platības hektāru (pamatojoties uz MK noteikumiem Nr. 344 „Kārtība, kādā no akcīzes nodokļa atbrīvo dīzeļdegvielu (gāzeļļu), ko izmanto lauksaimniecības produkcijas ražošanai, lauksaimniecības zemes apstrādei un meža vai purva zemes apstrādei, kurā kultivē dzērvenes vai mellenes, kā arī zemes apstrādei zem zivju dīķiem”).

Piesakies VLT un ZST pasākumiem!

Lai veiksmīgāk turpinātu Valsts Lauku tīkla un Valsts Zivsaimniecības sadarbības tīkla sadarbību ar organizācijām, lauku reģionu un piekrastes iedzīvotājiem, Valsts Lauku tīkls (VLT) un Valsts Zivsaimniecības sadarbības tīkls (ZST) aicina organizācijas izteikt savus priekšlikumus VLT un ZST 2014. gada pasākumiem.

Piesakies VLT un ZST pasākumiem!

Lai veiksmīgāk turpinātu Valsts Lauku tīkla un Valsts Zivsaimniecības sadarbības tīkla sadarbību ar organizācijām, lauku reģionu un piekrastes iedzīvotājiem, Valsts Lauku tīkls (VLT) un Valsts Zivsaimniecības sadarbības tīkls (ZST) aicina organizācijas izteikt savus priekšlikumus VLT un ZST 2014. gada pasākumiem.

Kooperatīvās sabiedrības reģistrācijas process

Iepriekš varējāt lasīt par to, kas ir kooperācija un kādi pamatnoteikumi jāievēro pirms darbību uzsāksiet. Šoreiz par to, kas būtu darāms, ja esat nolēmuši par labu kooperatīvās sabiedrības izveidei.

Lauksaimniecības pakalpojumukooperatīvās sabiedrības dibinātāji var būt fiziskās vai juridiskās personas, kuras ražo lauksaimniecības produktus, kā arī citas lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības. Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības dibinātāju skaits nedrīkst būt mazāks par pieciem.

Oktobra nogalē sāksies platību maksājumu avansu izmaksa

Lauku atbalsta dienests (LAD) no šā gada oktobra otrās puses uzsāks platību maksājumu avansu izmaksu lauksaimniekiem.

Oktobra pēdējā nedēļā tiks uzsākti avansa maksājumi lauksaimniekiem mazāk labvēlīgo apvidu atbalstam (MLA), bet novembrī tiks uzsākta vienotā platību maksājuma un bioloģiskās lauksaimniecības atbalsta (BLA) avansu izmaksa.

LAD ir sagatavojis platību maksājumu grafiku līdz 2013. gada beigām, ko var apskatīt LAD mājaslapā www.lad.gov.lv.

 

LAD informācija

Platību maksājumi – pagaidām bez būtiskām izmaiņām

2014. un 2015.gadā, ieviešot tiešo maksājumu sistēmas reformu, tiks turpināta vienotā platības maksājuma īstenošana, kas būs nozīmīgākā ienākuma atbalsta daļa no Eiropas Savienības tiešajiem maksājumiem. Pēc konsultācijām ar lauksaimnieku organizācijām šādu lēmumu pieņēmusi Zemkopības ministrija.

Aicina pieteikt jaunos lauksaimniekus konkursam „Senču aicinājums 2013”

Lai veicinātu Latvijas lauksaimniecību un lauku attīstību, jau ceturto gadu Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete kopā ar Zemnieku saeimu un žurnālu „AgroTops” organizē konkursu jaunajiem lauksaimniekiem „Senču aicinājums”.

Konkursa mērķis ir godināt Latvijas jaunos lauksaimniekus/lauksaimnieces. Galvenā balva tiks piešķirta jaunietim, kurš dzīvo laukos un ir veiksmīgs lauksaimnieks, veicina lauku dzīves vides saglabāšanu un attīstību, kā arī aktīvi iesaistās sociālā dzīvē.

LLKC speciālisti piedalās projekta Baltic Deal partneru sanāksmē un starptautiskā konferencē Helsinkos

Konferencē Helsinkos tās dalībnieki nonāca pie vienprātīga secinājuma, ka šādi vides aizsardzībai veltīti starptautiski projekti kā Baltic Deal un citi, ir jāturpina, jo starpvalstu sadarbība ir vienīgais veids mērķa sasniegšanai ceļā uz zilāku Baltijas jūru.

Lapas