No 1. janvāra spēkā stājies jaunais ES kopējās lauksaimniecības politikas Latvijas Stratēģiskais plāns, kas paredz virkni būtisku izmaiņu atbalsta maksājumos. Lai iepazīstinātu ar būtiskajām izmaiņām atbalsta nosacījumos, uzsākam rakstu sēriju, kurā LLKC eksperti skaidros nosacījumu nianses.
Šoreiz – par aktīvā lauksaimnieka statusu, jo tikai izpildot vienu no kritērijiem, var pretendēt uz kādu no atbalsta veidiem.
2023. gadā Zemkopības ministrija (ZM) sāks īstenot Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikas Stratēģisko plānu, kas kopumā 2023.-2027. gadā Latvijas laukiem paredz 2,5 miljardus EUR. Lai veicinātu lauksaimnieku izpratni par jaunajiem atbalsta maksājumiem un to saņemšanas nosacījumiem, ZM sadarbībā ar Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centru (LLKC) janvārī, februārī un martā Latvijas reģionos organizēs 23 informatīvos seminārus lauksaimniekiem un lauku uzņēmējiem.
RAIVIS KRONBERGS Zemkopības ministrijas (ZM) valsts sekretāra amatā stājās pirms nepilna gada. Lai arī ienācis no tieslietu nozares un, kā pats allaž uzsver – lauksaimniecību tikai apgūst, iekarojis gan ZM ierēdniecības, gan lauksaimnieku organizāciju pilnīgu atbalstu un simpātijas ne tikai ar profesionalitāti pārvaldībā, bet arī ar atsaucību un neviltotu ieinteresētību dažnedažādu situāciju risināšanā.
Gada izskaņā LLKC Rēzeknes konsultāciju birojs veicis kopsavilkumu par paveikto divpadsmit mēnešu garumā. Ir vērts atskatīties un izvērtēt padarīto. Nemainīgi uzsverot zināšanu nozīmīgumu un informācijas pieejamību klientiem, ieskats dots attiecībā uz dažādiem organizētajiem mācību kursiem, informatīvajiem un izglītojošajiem semināriem. Birojā 2022. gadā minētajos pasākumos iesaistījušies 370 dalībnieki.
Ikviens jaunietis, kurš laikā no 2020. līdz 2022. gadam ieguvis apliecinājumu par “Laukiem būt!” mācību kursa apguvi, ko organizē Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC), līdz 12. janvārim aicināts pieteikties dalībai konkursā “Laukiem būt!”, lai pretendētu arī uz naudas balvām savu biznesa ideju īstenošanai.
Informatīvā izdevuma “Zivju Lapa” decembra numurā par Zivsaimniecības iespējām un izaicinājumiem no 2023. gada, par paveikto un turpmāk darāmo. Tas tika runāts decembra sākumā notikušajā zivsaimniecības nozares konferencē. Šajā plānošanas periodā zivsaimniecības nozarei bija pieejami 183,5 miljoni eiro, nodrošinot ieguldījumus zivapstrādē, zvejniecībā, ostās un vietējās kopienās. No 2023. gada Eiropas Jūrlietu, zivsaimniecības un akvakultūras fonda (EJZAF) ieguldījums nozarei plānots 192,7 miljoni eiro.
Nākamais gads nesīs būtiskas izmaiņas lauksamniekiem saistībā ar platībmaksājumu nosacījumiem. Lai lauksaimieki būtu savlaicīgi informēti par gaidāmajām izmaiņām un varētu veiksmīgi plānot savu saimniecisko darbību, novembra noslēgumā LLKC Ludzas konsultāciju birojs organizēja trīs informatīvos seminārus Ludzas novada lauksaimniekiem. Semināri notika Ludzā (21.11.), Malnavā (25.11.) un Zilupē (29.11.). Visos semināros piedalījās Austrumlatgales reģionālās lauksaimniecības pārvaldes ES tiešo maksājumu daļas vadītāja Marina Sumarokova.
Lai vērstu sabiedrības uzmanību uz sadarbības un inovāciju nozīmīgumu lauksaimniecības attīstībā, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC) Valsts Lauku tīkla pasākumu ietvaros organizē tiešsaistes konferenci “Sadarbība un inovācijas kā virzītājs lauksaimniecības attīstībai”.
Konference notiks 16. novembrī no plkst. 10.00 tiešsaistē www.laukutikls.lv un LLKC Facebook kanālā @LLKCOzolnieki.
Informatīvā izdevuma “Lauku Lapa” novembra numurā lasiet, kādas izmaiņas lauksaimniekus sagaida nākamgad, kad stājas spēkā jaunā ES kopējā lauksaimniecības politika. Tā paredz virkni būtisku izmaiņu atbalsta maksājumos – sākot no tiešmaksājumiem, kur ieviestas kopskaitā sešas ekoshēmas, līdz pat stingrākiem labas lauksaimniecības un vides nosacījumiem.
LR zemkopības ministrs Kaspars Gerhards analizē procesus
Pēdējie gadi lauksaimniecības nozarei nav bijuši vienkārši – Covid-19 pandēmija, energoresursu cenu dramatiskais pieaugums, Krievijas iebrukums Ukrainā. Lauksaimniecības nozare šo laiku ir strādājusi nepārtrauktā krīzes režīmā. Savlaicīgi, pārdomāti un atbildīgi rīkojoties un sniedzot valsts un ES atbalstu, izdevies ne tikai saglabāt, bet sekmēt stabilu lauksaimniecības nozares attīstību.
