Lai organizētu piena ražošanas saimniecību, jāizplāno vairāki svarīgi aspekti, kas var ietekmēt saimniekošanas efektivitāti, kopējās ražošanas izmaksas un saražotās un pārdotās produkcijas pašizmaksu. Izvēloties saimniekošanas tehnoloģijas, jāizvērtē to ietekme uz nepieciešamajām investīcijām saimniecībā, izmantošanas intensitāti un efektivitāti.
Ražošanas sistēmu un tehnoloģiju aspekti
Saimniecības tehnoloģijas var analizēt vairākos aspektos:
Novembra “Lavijas Lopkopis” izdevumā lasiet interviju ar Dienvidkurzemes bioloģiskās saimniecības “Rukši” saimnieku Pēru Vingi-Petersenu. Pēc tautības dāni, kurš ar savām prasmēm un neatlaidību 20 gadu laikā Latvijā izveidojis vienu no lielākajām gaļas liellopu saimniecībām, attīsta gaļas pārstrādi un šogad arī iegādājies bioloģisko piena ganāmpulku. Pērs strādā ar bioloģiskām metodēm, jo uzskata – labi saimniekot var arī bez lauksaimniecības ķimikālijām.
LLKC sadarbībā ar AS “Agrofirma Tērvete”, biedrību ”Zemnieku saeima” un AREI aicina 24. novembrī apmeklēt demonstrējumu noslēguma semināru par “Nelimitētas jaunpiena izēdināšanas (at libidum) ietekmi uz teļu augšanu un attīstību” (8.lote).
Datums: 24.11. 2022.
Laiks: plkst. 09.30–15.00.
Seminārā būs iespēja iepazīties ar demonstrējumu gaitu un iegūtajiem rezultātiem. Sniegsim demonstrējumu ekonomisko izvērtējumu.
LLKC sadarbībā ar AS “Agrofirma Tērvete”, biedrību ”Zemnieku saeima” un AREI aicina 24. novembrī apmeklēt demonstrējumu noslēguma semināru par “Nelimitētas jaunpiena (at libidum) ietekmi uz teļu augšanu un attīstību” (8.lote).
Datums: 24.11. 2022.
Laiks: plkst. 09.30–15.00.
Seminārā būs iespēja iepazīties ar demonstrējumu gaitu un iegūtajiem rezultātiem. Sniegsim demonstrējumu ekonomisko izvērtējumu.
Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Malnavas koledžā 26. oktobrī noritēja profesionālās kompetences pilnveides seminārs lauksaimniecības izglītības iestāžu pedagogiem “Digitālās un modernās tehnoloģijas lauksaimniecībā, to izmantošanas iespējas, pielietojums”. Pasākumu organizēja LLKC sadarbībā ar Zemkopības ministriju, Lauku atbalsta dienestu, Izglītības un zinātnes ministriju un lauksaimniecības izglītības iestādēm. Mērķis bija pilnveidot pedagogu zināšanas un prasmes moderno tehnoloģiju pielietošanā lauksaimniecībā.
Lai izvērtētu Latvijas piensaimniecības šodienas situāciju un iespējamo attīstību nākotnē, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC) 3. novembrī rīko tiešsaistes konferenci “Latvijas piensaimnieku un piena lopkopības nākotnes izaicinājumi un perspektīvas”.
Lai izvērtētu Latvijas piensaimniecības šodienas situāciju un iespējamo attīstību nākotnē, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC) 3. novembrī rīko tiešsaistes konferenci “Latvijas piensaimnieku un piena lopkopības nākotnes izaicinājumi un perspektīvas”.
Zemkopības ministrija (ZM) aicina Latvijas lauksaimniekus, lauku uzņēmējus un mežsaimniekus piedalīties reģionālo konferenču ciklā par Kopējo lauksaimniecības politiku (KLP) Latvijā no 2023. gada.
Konferenču laikā ZM eksperti iepazīstinās ar Latvijas KLP Stratēģiskā plāna (2023.–2027.) pasākumiem lauksaimniecības un lauku vides attīstībai no 2023. gada. Konferences notiks visos Latvijas novados – Vidzemē, Zemgalē, Kurzemē, Latgalē un Sēlijā.
Lai noskaidrotu kvalitatīvas rupjās lopbarības īpatsvara palielināšanas iespējas barības devā slaucamajām govīm ekonomiski pamatotas ražības sasniegšanai, z/s “Kalna Dambrāni” ierīkots demonstrējums.
Lauku dienā, kas notika Jēkabpils novada Viesītes pagasta z/s “Kalna Dambrāni”, tika atspoguļoti divu atkārtojumu kopsavilkumu rezultāti. Demonstrējuma gaitā izveidotas divas govju grupas katrā pa 25 slaucamajām govīm. Pirmajā un otrajā atkārtojumā demonstrējuma grupu govju vidējā laktācija, slaukšanas dienas, ķermeņa kondīcija atspoguļota 1. tabulā.
Oktobris atnācis ar izmaiņām žurnālā “Latvijas Lopkopis” – turpmāk lasītāji varēs baudīt lietderīgu saturu uzlabotā žurnāla dizainā.
Oktobra izdevumā lasiet, kādas izmaiņas lauksaimniekus sagaida nākamgad, kad stājas spēkā jaunā ES kopējā lauksaimniecības politika. Tā paredz virkni būtisku izmaiņu atbalsta maksājumos – sākot no tiešmaksājumiem, kur ieviestas kopskaitā sešas ekoshēmas, līdz pat stingrākiem labas lauksaimniecības un vides nosacījumiem.
