15.janvārī plkst. 10.00 aicinām piena lopkopjus uz informatīvu TIEŠSAISTES semināru par slaukšanas rutīnu ciklā "Piena kvalitāte soli pa solim", ko Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs rīko sadarbībā ar uzņēmumu DeLaval.
Semināra tēmas:
Lektors Ilmārs Gruduls, LLKC
Lektors Aiga Kaļva-Avotiņa DeLaval
Slaucamo govju mēslu novērtēšana, fizikālā un laboratoriskā analizēšana var sniegt būtisku informāciju par dzīvnieka vispārējo veselības stāvokli, un iespējām iegūt izslaukumu ar kvalitatīviem sausnas rādītājiem.
Šis gads ikvienam devis vielu pārdomām – nepieredzētie apstākļi lika pārvērtēt savas ikdienas vajadzības un tālāko darbību. Kāds gads bijis mums Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrā (LLKC), kā strādāsim turpmāk, par to žurnāla decembra numurā stāsta LLKC valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Cimermanis. “Jārēķinās ar jaunām saziņas formām gan zemniekiem, gan arī mums – LLKC,” saka M. Cimermanis: “Mēs redzam, ka kovids nojauc robežas. Konferencēs un mācībās, kas notiek attālināti, var pieslēgties ne tikai no Balviem vai Alūksnes, bet arī no Āfrikas, Indijas, no visas plašās pasaules.
18.decembrī plkst. 10.00 aicinām piena lopkopjus uz informatīvu TIEŠSAISTES semināru par slaukšanas sistēmu mazgāšanu "Piena kvalitāte soli pa solim", ko Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs rīko sadarbībā ar uzņēmumu DeLaval.
1. Slaukšanas iekārtu tīrība – situācija Latvijas saimniecībās. Ilmārs Gruduls, LLKC konsultants piena kvalitātes jautājumos.
2. DeLaval piedāvājums.
3. Mīti un patiesība par mazgāšanu un līdzekļiem.
Vieta: Zoom platforma
Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs organizē vienas dienas mācības “Dzīvnieku pārvadāšanas noteikumi” par labturības prasībām pārvadāšanas laikā.
Mācību mērķauditorija: lauksaimniecības dzīvnieku pārvadātāji, pavadoņi un savākšanas centru darbinieki.
Mācību norises laiks un vieta: 18.12.2020. ZOOM platforma, plkst. 10:00
Galvenās apmācību tēmas –
Termins “selekcija” tika definēts kā derīgo īpatņu pavairošana, brāķējot tos, kuriem vēlamās īpašības izteiktas nepietiekoši /Č. Darvins/. Šodien, lietojot terminu “selekcija”, jāsaprot, ka ar to domāta izlase un vienlaikus arī atlase kā vienots process visās produktīvo lauksaimniecības dzīvnieku populācijās.
Pēc ģenētiskās iedarbības izlase ir vērsta uz vēlamo gēnu biežumu un reizē arī vēlamo genotipu biežumu palielināšanu populācijā.
Lauksaimniecībā un lopkopībā nav vienas universālas metodes, un tas noteikti attiecas arī uz mēģinājumiem novērst ganību postījumus ziemā – slikto laika apstākļu dēļ. Bijusī Pensilvānijas štata lopbarības speciāliste Džesika Viljamsone dalās ar astoņiem padomiem, kā palīdzēt novērst ganību degradāciju, vienlaikus nodrošinot, ka govis ir labi aprūpētas.
Saulainās rudens dienās ir grūti domāt par ziemas mēnešiem un ne tuvu ideālajiem barošanas apstākļiem, kas sākas līdz ar ziemu – lietu, aukstumu un sniegu.
Mastīts, mastīta profilakse, piena kvalitāte un govju veselība ir jautājumi, kuri ik dienu aktuāli visiem, kas saistīti ar piena lopkopību. Katram saimniekam nopietni jāizanalizē esošā situācija attiecībā uz tesmeņa veselību un kvalitatīva piena ieguvi. Samazināta un laboratoriski pamatota antibiotiku lietošana ne tikai ir finansiāls ieguvums, bet arī veicina sabiedrības uzticēšanos Latvijā ražotajam pienam un Latvijā ražotā piena patēriņa palielināšanos.
Piena lopkopības saimniecībām, kuras govis vasaras periodā gana, aizvien aktuāls ir jautājums par ekonomiski efektīvu ganību izmantošanu un apsaimniekošanu. Svarīgi zināt arī to, kas gaidāms nākotnē, jo Eiropas Zaļais kurss vērsts uz saimniekošanu emisijām draudzīgi. Svarīga būs arī ganīšana, ganību sezonas pagarināšana, izmantojot kvalitatīvus zālājus.
Pārāk daudz saimnieku vēl arvien domā, ka bioloģiskā saimniekošana ir nekā nelietošana (proteīnpiedevas – nē, minerālvielas – nē), papildu subsīdijas un pēc pāris gadiem piena realizācija par augstāku cenu. Realitāte ir tāda, ka mazākais trīs gadi aizrit, kamēr tiek izveidotas augu sekas, lai nodrošinātu ganāmpulku ar pašražoto lopbarību, kamēr atrod piemērotus saimniekošanas un ganāmpulka apsaimniekošanas modeļus. Līdzi visam mainās arī saimnieka domāšana, jo tā ir cita veida saimniekošanas sistēma.
