Viena slima govs prasa tikpat daudz laika, cik 40 veselas, tāpēc veiksmīgi zemnieki nopietni investē govju veselībā un labturībā. Laba kūts ir 100% pielāgota govju vajadzībām, lai dzīvnieki būtu veseli un ražojoši. Kūts plānojums ir pievienotā vērtība, kas nodrošina efektīvu darbu un patīkamus darba apstākļus, lai darbu kūtī varētu darīt ar patiku.
Viena slima govs prasa tikpat daudz laika, cik 40 veselas, tāpēc veiksmīgi zemnieki nopietni investē govju veselībā un labturībā. Laba kūts ir 100% pielāgota govju vajadzībām, lai dzīvnieki būtu veseli un ražojoši. Kūts plānojums ir pievienotā vērtība, kas nodrošina efektīvu darbu un patīkamus darba apstākļus, lai darbu kūtī varētu darīt ar patiku.
Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs 5. un 6. decembrī Valsts Lauku tīkla ietvaros organizē divu dienu bezmaksas kursus dzīvnieku pārraugiem un citiem kazkopības saimniecībās strādājošajiem. Kursos plānotas gan teorētiskās, gan praktiskās nodarbības.
Mācību pirmajā dienā 5. decembrī Ozolniekos notiks teorētiskās un praktiskās nodarbības.
N.B.! Mācību grupa jau nokomplektēta - vairāk vietu nav!
Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs 5. un 6. decembrī organizē divu dienu bezmaksas kursus Valsts Lauku tīkla programmas ietvaros dzīvnieku pārraugiem un citiem kazkopības saimniecībās strādājošajiem. Kursos plānotas gan teorētiskās, gan praktiskās nodarbības.
Mācību pirmajā dienā 5. decembrī Ozolniekos notiks teorētiskās un praktiskās nodarbības.
LLKC lopkopības speciālisti konsultāciju birojos var jums palīdzēt sagatavot pamatojumu atļauju pieprasīšanai proteīnpiedevu iegādei un sastādīt barības devas, lai precīzi būtu aprēķinātas katras dzīvnieku grupas barības vajadzības.
Daudzas bioloģiskās lopkopības saimniecības, īpaši tās, kas nodarbojas ar piena lopkopību, jau ir izanalizējušas savu sagatavoto rupjo lopbarību ziemošanas periodam (skābbarība, siens).
Rīgā tikās starptautiskā projekta “Slāpekļa zudumu samazināšana lopkopības nozarē, veicinot šķidrmēslu paskābināšanas tehnoloģijas izmantošanu Baltijas jūras reģionā” partneri un citi interesenti. Tā bija iespēja iepazīties ar Latvijā līdz šim neizmantotu šķidrmēslu apsaimniekošanas tehnoloģiju – paskābināšanu, izmantojot koncentrētu sērskābi, uzzināt par projektā līdz šim paveikto un plānotajām aktivitātēm.
Viens no senāk zināmajiem un vēl joprojām izmantotākajiem būvmateriāliem ir koks. Neskatoties uz tā pielietojumu un nozīmi būvniecībā, svarīgākais uzdevums ir koksnes aizsardzība, lai panāktu pēc iespējas ilgāku tā ekspluatācijas laiku.
Arvien aktuālāka pasaulē kļūst veselu, dzīvotspējīgu teļu ieguve un izaudzēšana, tādēļ, ka šis aspekts ļauj piensaimniekiem iegūt papildu peļņu no pirmās laktācijas govīm, kuras ir atslaukušās 23–24 mēnešu vecumā.
Novembrī Eiropas Komisija nāks klajā ar savu redzējumu ES Kopējai lauksaimniecības politikai pēc 2020. gada. Kāds būs ES lauksaimniecības budžets un kādu lauksaimniecības politiku vēlas redzēt ES sabiedrība, lasiet žurnāla “Latvijas Lopkopis” oktobra numurā.
Žurnālā arī stāsts par to, kā saimnieko piena ražotāji pašā Eiropas viducī – Beļģijā. Piensaimnieki Stefens un Fērle Devo-Delbeki izvēlējušies bioloģisko piena ražošanu, jo pēc tā pieaug pieprasījums un iepirkuma cena ir ievērojami augstāka – 50 centi par kg – nekā par konvencionālo pienu.
Latvijas lopkopības saimniecībās arvien vairāk palielinās gaļas liellopu skaits. Lielu popularitāti pēdējos gados ieguvušas saimniecības, kas veido un apsaimnieko zīdītājgovju ganāmpulkus. Vērojama pozitīva tendence, jo palielinās gan zīdītājgovju skaits, gan saimniecību skaits, gan lopu skaits ganāmpulkos. Pēc Lauksaimniecības datu centra sniegtās publiskās informācijas, ganāmpulkos, kuros audzē gaļas liellopus, uz 1.01.2014. ganāmpulku skaits bija 4324 ar 48 tūkstošiem gaļas liellopu, kas uz 1.01.2017 bija palielinājies līdz 8466 ganāmpulkiem ar 96 tūkstošiem gaļas liellopu.
