Turpinās fermu dienu pasākumi Zālēdāju projekta izmēģinājumos iesaistītajās saimniecībās. Šoreiz aicinām uz fermu dienu SIA “AGRO-Kaķenieki” 28. septembrī plkst. 11 Dobeles novada Annenieku pagasta Kaķenieku kultūras un sporta centrā un piensaimniecības kompleksā “Imantas”.
Izmēģinājuma tēma: „Novietnes mikrofloras ietekme uz jaundzīvnieku veselību.”
Darba kārtība:
Pirmā daļa
Gaļas liellopu audzētāju ganāmpulkos lielākoties ir džādu krustojumu dzīvnieki. Liela daļa lopkopju, kuri apgūst gaļas šķirņu liellopu audzēšanas iespējas, ir savas piemērotākās šķirnes meklējumos. Daudzi saimniekošanu sākuši ar dažādu krustojumu dzīvniekiem. Nelielajās piensaimniecībās pēdējās piena krīzes laikā ne mazums piena govju tika sēklotas ar gaļas šķirnes vaislinieku bioproduktu.
Valsts darba inspekcijas (turpmāk – Darba inspekcija) interneta vietnē ir publicēta informācija, ka 2017. gada 4. septembrī tiks uzsāktas tematiskās pārbaudes augkopības un lopkopības nozares uzņēmumos par darba aizsardzības normatīvo aktu prasību ievērošanu. Plānots pārbaudīt vismaz 150 uzņēmumus visā Latvijā.
Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs komplektē mācības piena šķirņu ganāmpulku pārraudzībā pārrauga darba tiesību iegūšanai vienā ganāmpulkā.
Apmācības tiek organizētas, pamatojoties uz MK noteikumiem Nr. 566 “Kārtība, kādā apmāca fiziskās personas, kas veic lauksaimniecības dzīvnieku vērtēšanu, pārraudzību, mākslīgo apsēklošanu, olšūnu un embriju transplantāciju, un kārtība, kādā šīm personām izsniedz un anulē sertifikātus un apliecības” un to aktuālajiem grozījumiem.
Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs komplektē mācības piena šķirņu ganāmpulku pārraudzībā pārrauga darba tiesību iegūšanai vienā ganāmpulkā.
Apmācības tiek organizētas, pamatojoties uz MK noteikumiem Nr. 566 “Kārtība, kādā apmāca fiziskās personas, kas veic lauksaimniecības dzīvnieku vērtēšanu, pārraudzību, mākslīgo apsēklošanu, olšūnu un embriju transplantāciju, un kārtība, kādā šīm personām izsniedz un anulē sertifikātus un apliecības” un to aktuālajiem grozījumiem.
Lai veicinātu ģimenes piensaimniecību konkurētspēju kopējā piena tirgū, LLKC Zālēdāju projekta ietvaros tika izraudzīta izmēģinājuma tēma par precīzas ēdināšanas nozīmi slaucamo govju ganāmpulkā un urīnvielu kā proteīnu izmantošanas ietekmējošu faktoru. Šajā izmēģinājumā paredzēts izzināt saimniecības pieredzi ganāmpulka a ēdināšanā un saprast, kas uzlabojams turpmāk. Lai piena ražošana būtu ienesīga, būtiski ir veikt uzraudzību visos segmentos, no kā atkarīga piena ražošana.
Žurnāla augusta numurā uzzināsiet, kā strādā Igaunijas gaļas lopu audzētāji. Par to stāsta gaļas kooperatīva “Liivimaa lihaveis” pārstāvis Silvers Visnapu un Igaunijas Gaļas liellopu audzētāju apvienības vadītājs Rando Treimuts. Viņi atzīst, ka kooperācija nav viegla, taču Igaunijas zemnieki sapratuši tās ieguvumus ilgtermiņā, tādēļ gaļas nozare attīstās veiksmīgi. Par zemnieku iespējām pietiekami labi nopelnīt gaļas lopu biznesā intervijā stāsta arī Saunas ciemā bāzētā uzņēmuma “Baltic Vianco” izpilddirektors Janeks Mustmā.
LLKC Cēsu konsultāciju biroja interešu grupas „Produktīvo jaunlopu izaudzēšana piena govju ganāmpulkos” kārtējā tikšanās notika zemnieku saimniecībā „Uplejas” Kaives pagastā un zemnieku saimniecībā „Lejas Krastiņi” Vaives pagastā. Ja pirmajā tikšanās reizē uzsvars tika likts uz teliņu ēdināšanu, rupjās lopbarības gatavošanas veidiem un zālājiem, tad šoreiz tika pārrunāti jautājumi par grūsno telīšu audzēšanu un mītņošanu. Lielai daļai interešu grupas dalībnieku aktuāls kļuvis jautājums par telīšu mītiņošanu un novietņu būvniecību.
Statistikas dati liecina, ka liela daļa Latvijas augšņu ir ar skābu augsnes reakciju un zemu augiem pieejamā fosfora un kālija saturu, tādēļ ir svarīgi ielūkoties savas zemes agroķīmiskās izpētes kartēs vai veikt augsnes analīzes, lai varētu pareizi apsaimniekot savas zālāju platības. Lopkopības saimniecību īpašniekiem vajadzētu zināt, kāds ir augsnes, kur paredzēts sēt zālājus, skābums (pH), tāpat kālija un fosfora daudzums tajā ir noteicošie. Tas tāpēc, ka svarīgi ir izvēlēties atbilstošās zālāju sugas, kas dod vislabākās un kvalitatīvākās ražas (rupjo lopbarību).
Svaigs gaiss ir viens no galvenajiem govju veselības priekšnoteikumiem. Slaucamās govis pašas saražo ļoti daudz siltuma, tāpēc viskomfortablāk tās jūtas -5 līdz +15 ⁰C. Temperatūrai paaugstinoties, govīm ir jāsāk sevi dzesēt. Atkarībā no gaisa mitruma karstuma stress govīm sākas, temperatūrai paaugstinoties virs +20 līdz +23 ⁰C. Šādā temperatūrā liellopi ir izsmēluši savas organisma spējas pašatdzesēties, un, temperatūrai paaugstinoties, dzīvniekiem ir nepieciešama mūsu palīdzība.
