Kā tiek veidota lauksaimniecības politika Briselē, kādas ir Latvijas iespējas īstenot savas intereses, par to žurnāla “Latvijas Lopkopis” februāra numurā stāsta Latvijas pastāvīgās pārstāvniecības ES padomnieks un Latvijas pārstāvis Īpašajā lauksaimniecības komitejā Aivars Lapiņš. Uz jautājumu, vai reāli sasniegt mērķi – godīgi platību maksājumi visās ES valstīs, A. Lapiņš atbild: “Ja dara, viss ir reāli sasniedzams.”
Lai veiksmīgi apsaimniekotu zīdītājgovis, būtiski ir nodrošināt dzīvniekiem labus turēšanas apstākļus. Liela daļa zīdītājgovju tiek izmitinātas uz lauka, ierīkojot vietu barības galdam, nojumi, kur patverties no vēja vai sniega, bet zem kājām dzīvniekiem nav cieta seguma.
Jau par tradīciju kļuvis skābbarības konkurss Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Preiļu konsultāciju birojā. Lopbarības analīzēm sagatavotās skābbarības paraugi tika noņemti 16 saimniecībās, kopējais paraugu skaits bija 32, tai skaitā 30 zāles skābbarības un 2 kukurūzas skābbarības paraugi. Lielākā daļa saimniecību skābbarību gatavo rituļos, no visiem paraugiem – 22 jeb 69%, tranšejas – 7 paraugi jeb 22%, paraugi no stirpām – 3 jeb 9%.
Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs 21., 22. un 27. februārī organizē trīs dienu jaukta finansējuma (ES un dalībnieku finansējums) mācību grupu truškopības nozarē. Mācībās tiks nodrošinātas 50% praktiskās nodarbības.
Mācību pirmās divas dienas notiek LAP 2014.-2020. gadam apakšpasākuma “Profesionālās izglītības un prasmju apguves pasākumi” ietvaros. Mācību tēma “Ganāmpulku, novietņu un lauksaimniecības dzīvnieku reģistrēšana un apzīmēšana”. Tēma papildināta ar dzīvnieku audzēšanas ekonomiskiem jautājumiem.
Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs 21., 22. un 27. februārī organizē trīs dienu jaukta finansējuma (ES un dalībnieku finansējums) mācību grupu truškopības nozarē. Mācībās tiks nodrošinātas 50% praktiskās nodarbības.
Mācību pirmās divas dienas notiek LAP 2014.-2020. gadam apakšpasākuma “Profesionālās izglītības un prasmju apguves pasākumi” ietvaros. Mācību tēma “Ganāmpulku, novietņu un lauksaimniecības dzīvnieku reģistrēšana un apzīmēšana”. Tēma papildināta ar dzīvnieku audzēšanas ekonomiskiem jautājumiem.
Gadu no gada piensaimnieki un gaļas liellopu audzētāji apspriež iepriekšējo gadu rezultātus un izvirza mērķus jaunajam gadam. Piensaimnieki vēlas iegūt pēc iespējas vairāk kvalitatīva piena, gaļas liellopu audzētāji kā mērķi izvirza viena teļa iegūšanu gadā no govs. Informācija, kuru ir iespējams iegūt Lauksaimniecības datu centra publiskotajā mājaslapas sadaļā, liecina, ka piensaimniekiem ikgadējā jaunā mērķa sasniegšanā veicās labāk, taču gaļas liellopu audzētāju ieceres ik gadu paliek nerealizētas. Kāpēc tā?
1.attēls
Žurnāla janvāra numurā lasiet interviju ar Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes valdes priekšsēdētāju Edgaru Treibergu par nevalstisko organizāciju spējām lobēt biedru intereses, lauku attīstības jautājumiem un šogad veicamajiem darbiem. E. Treibergs atzīst: “Nozaru pārstāvji aizvien vairāk viens otrā ieklausās un ņem vērā gan jauno, gan mazo zemnieku vajadzības. Tas, par ko vairāk jādomā, – ja ir saņemts atbalsts, tad nepieciešams panākt lielāku atdevi, lai nebūtu shēmošanas.” Jāpiebilst, ka E.
Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs komplektē apmācību grupu gaļas šķirņu pārrauga apliecības iegūšanai darbam vienā ganāmpulkā.
Apmācību struktūra: 3 dienu mācības, kas balstās gan uz teorētiskajām nodarbībām, gan praktiskajām nodarbībām saimniecībā.
Mācību norises vieta: LLKC Jēkabpils birojs, Bebru iela 108.
Mācību norises laiks: 23.,24.,28. februāris 2017. g. Ierašanās plkst. 09.45.
Galvenās apmācību tēmas:
Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs komplektē apmācību grupu gaļas šķirņu pārrauga apliecības iegūšanai darbam vienā ganāmpulkā.
Apmācību struktūra: 3 dienu mācības, kas balstās gan uz teorētiskajām nodarbībām, gan praktiskajām nodarbībām saimniecībā.
Mācību norises vieta: LLKC Jēkabpils birojs, Bebru iela 108.
Mācību norises laiks: 23.,24.,28. februāris 2017. g. Ierašanās plkst. 09.45.
Galvenās apmācību tēmas:
Neraugoties uz govju skaita samazinājumu, pārdotā svaigpiena apjoms pērn, salīdzinot ar 2015. gadu, pieaudzis par vairāk nekā sešiem tūkstošiem tonnu, liecina Lauksaimniecības datu centra (LDC) apkopotā informācija. Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) lopkopības eksperti to skaidro ar krīzes ietekmē panākto ganāmpulku ražīguma pieaugumu.
