Lopkopība

LLKC Lopkopības kompetenču centrs un Lopkopības nodaļa turpina veiksmīgi uzsākto izmēģinājumu programmu. Iepazīstinām ar saimniecībām, kas līdz šim darbojušās šajā jomā, un to īpašnieku viedokli par sadarbību Zālēdāju projekta ietvaros.

SIA “Ralle”

Specializācija: aitkopība.

Izmēģinājuma tēma: “Šarolē aitu izmantošanas iespējas Latvijā”.

Atrodas: Kandavas novada Kandavas pagastā.

Lopu skaits: ap 340 aitām kopā ar jēriem.

Arvien biežāk vadošo valstu piensaimnieki un zinātnieki runā par slaucamo govju ilgmūžības nozīmi modernajās piensaimniecībās.

Arī Latvijā Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs Zālēdāju projekta ietvaros pēta ilgmūžības rādītājus Viesītes novada zemnieku saimniecībā “Kalna Dambrāni”, kur izmēģinājumā tiek analizēti dati par iepirktajām un saimniecībā izaudzētajām govīm.  Slaucamo govju ilgmūžību ganāmpulkā nosaka vairāku apstākļu komplekss:

Lai pareizi izaudzētu jaunu, ražīgu vaislas kazu, kuru varētu aplecināt un apmēram pēc 150 dienām iegūtu pēcnācējus un vērtīgo kazu pienu, LLKC Lopkopības kompetenču centrs turpina uzsākto izmēģinājumu kazkopības saimniecībā z/s “Bērzi”.

Pēdējo gadu laikā kazu skaitam Latvijā tendence palielināties nav liela, 2016. gada sākumā bija ap 13 000 kazas, ar iepriekšējo gadu dzīvnieku skaits palielinājās par 3,2%, bet ganāmpulku skaitam ir tendence samazināties.

Zemkopības ministrija jau informēja, ka Eiropas Komisija (EK) ir piešķīrusi 150 miljonus eiro atbalstu visu ES dalībvalstu piena ražotājiem, kuri, tirgus problēmu un finansiālo grūtību spiesti, apsver iespēju brīvprātīgi samazināt piena ražošanas apjomus 3 mēnešu periodā savā saimniecībā. Šā atbalsta mērķis ir kompensēt ražotājiem īslaicīgu piena piegādes samazināšanu. Atbalsta shēmas izmantošana ir brīvprātīga, un katram piena ražotājam pašam ļoti atbildīgi jāizvērtē nepieciešamība un iespējas ražošanu samazināt vismaz 3 mēnešu periodā.

Kvalitatīvai un ekonomiski pamatotai ganāmpulka atjaunošanai svarīgi labi izaudzēt vaislas teles. Ne mazāk nozīmīgi, ja teles audzē pārdošanai citām saimniecībām vai arī realizēšanai eksportam.

Katrai gaļas liellopu šķirnei ir zināms pieauguša dzīvnieka svars, kam tad arī jābūt par pamatkritēriju, nosakot svaru telei, pie kāda uzsāk lecināšanu vai apsēklošanu.

Aivars un Māra Baķi tikai pirms pāris gadiem sāka saimniekošanu meža vidū Rugāju novadā, 200 km attālumā no Rīgas. Abi visu mūžu nostrādājuši par pedagogiem – Aivars par informātikas pasniedzēju Latvijas Universitātē, Māra par matemātikas skolotāju Siguldas 1. ģimnāzijā. Jau dažus gadus pirms pensijas abi sākuši aitu audzēšanu tolaik vēl Siguldā, kur pavadīta liela daļa dzīves.

Latvijā ik gadu palielinās to piensaimnieku skaits, kuri iegulda līdzekļus dažādos ganāmpulka profilakses pasākumos, jo uzskata, ka cīnīties ar sekām ir ekonomiski neizdevīgi un dārgi. Piensaimnieki, kuri savās saimniecībās ir veikuši lielus ieguldījumus, uzskata, ka tās ir investīcija nākotnei, tādēļ piena lopkopību kā nozari neizvēlas ātras peļņas iegūšanai.

Lopkopības interešu grupas dalībnieki apmeklēja zemnieku saimniecību „Laduži’’ Murmastienas pagastā, Varakļānu novadā, lai dalītos pieredzē un uzzinātu vairākus ieteikumus piena kvalitātes un govju tesmeņu veselības uzlabošanā slaucamajām govīm.

Tā kā Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) ir oficiāli atzinis dzīvnieku sevišķi bīstamās infekcijas slimības – Āfrikas cūku mēra – izplatību Latvijas teritorijā un, ņemot vērā slimības straujo izplatību, visām cūkkopības nozarē strādājošām saimniecībām ir nepieciešams ieviest biodrošības prasības.