Lopkopība

Pārgaujas novada gaļas liellopu saimniecībā “Kalnmuiža” 9. jūlijā notika fermu dienu pasākumu seminārs par gaļas liellopu audzēšanas metožu salīdzinājumu āra apstākļos un novietnē.

Karstums uz mājlopu veselību atstāj nelabvēlīgu ietekmi, tā sekas novērojamas nekavējoties – lopiem samazinās ēstgriba, pastiprinās svīšana, paaugstinās ķermeņa temperatūra, paātrinās elpošana. Tumša apmatojuma dzīvnieki karstā laikā un spožā saulē pārkarst ātrāk un līdzīgi kā cilvēki var dabūt saules dūrienu. Ilgstoša karstuma stresa ietekmē produktīvie dzīvnieki zaudē dzīvmasu, gaļas liellopiem novēro zemu dzīvmasas pieaugumu.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) jūnijā konstatējis pirmo mājas cūku saslimšanu ar Āfrikas cūku mēri (ĀCM) Daugavpils novada Dubnas pagastā 18 piemājas saimniecības novietnē esošajām cūkām. Iespējamais inficēšanās cēlonis piemājas saimniecībā esošo mājas cūku saslimšanai ir svaigi pļautas zāles izbarošana. Tāpēc atgādinām par visiem nepieciešamajiem biodrošības pasākumiem.

Sākusies LLKC Lopkopības kompetenču centra un Lopkopības nodaļas īstenotā Zālēdāju projekta otrā sezona. Pasākums izpelnījies gan speciālistu, gan lopkopju atsaucību. Tā pērn 16 fermu dienu pasākumus kopā apmeklēja 825 dalībnieki, bet šogad jau pirmās divas fermu dienas pulcējušas no 70 līdz 80 interesentu.

Par gūto pieredzi un atziņām turpmākai darbībai stāsta LLKC Lopkopības kompetenču centra vadītāja Anita Siliņa:

Zālēdāju projekta demonstrējuma ietvaros 1. jūlijā  Riebiņu novada Galēnu pagasta „Gribolvā” tika rīkota fermu diena par dažādās veģetācijas fāzēs pļautas zāles skābbarības kvalitātes vērtējumu un sagatavošanas tehnoloģiju salīdzinājumu slaucamo govju saimniecībās.

Zālēdāju projekta fermu diena par graudu barības nozīmi kvalitatīvu jēru izaudzēšanā notiks 15. jūlijā SIA „Mikaitas” Limbažu pagastā.

LLKC Inženiertehniskajā nodaļā sagatavots informatīvs materiāls, lai piedāvātu lopkopjiem idejas, kā iespējami vienkāršāk atrisināt nelielu slaucamo govju fermu būvniecību. Izstrādātas četras dažādas projektu skices fermām ar 50 govīm un viena – 65 govīm ar slaukšanas robota izmantošanas iespēju. Turpinās darbs, lai sagatavotu arī aptuvenus izmaksu aprēķinus.

Stāsta projektu autors, LLKC Inženiertehniskās nodaļas būvinženieris, Bc. cs. ing. Kristaps Stūriška:

Piedaloties pieredzes apmaiņas braucienā, radās iespēja iepazīties ar gaļas liellopu audzēšanas nozari Somijā, „ProAgria” konsultāciju dienesta darbību, struktūru, gūt ieskatu dzīvnieku audzēšanas konsultantu servisa darbībā. Pabijām vairākās gaļas un piena lopkopības saimniecībās. Bija iespēja iepazīties ar mājražošanu, vietējo lauksaimnieku saražotās produkcijas tirdzniecību.

Viens no Eiropā pirmajiem konsultāciju dienestiem

Tā kā LLKC Lopkopības kompetenču centra aitkopības darba grupā ir iesaistīti zinoši nozares profesionāļi, viņiem nākas atbildēt arī uz dažādiem lopkopju jautājumiem.

Attīstoties aitkopības nozarei, arvien vairāk lauksaimnieku, kuri nolēmuši nodarboties ar aitkopību, audzēt un nobarot jērus gaļai, ģenētisko materiālu pamatganāmpulkam (aitas un teķus) iegādājas ārzemēs. Šāda investīcija ir ievērojama. Diemžēl ir gadījumi, kad, iepērkot labus dzīvniekus, rezultāti izpaliek. Kāpēc? Uz šo jautājumu mums palīdz atbildēt  Kristaps Melnbārdis – pieredzējis zootehniķis, aitkopis.

Tā kā Latvijā sāk aizvien vairāk nostabilizēties aitkopības nozare, arvien vairāk jaunie saimnieki interesējas par specializētajām gaļas aitu šķirnēm (Texel, Sufolk, Charollai, Ile de France). Daļai lopkopju ir bijusi saskare ar vietējo piedāvājumu, kas diemžēl nav apmierinājis, vai arī daļa ir redzējuši it kā piemērotus dzīvniekus citās zemēs, un varbūt domā par to iegādi. Kas ir veicinājis šo potenciālo saimnieku interesi par specializētajām gaļas šķirnēm?

Diemžēl ilgākā laika posmā ir jāsaskaras ar zināmu vilšanos, jo rezultāti izpaliek. Šeit vairāk būtu jāmin gan saimnieka nezināšana par izvēlēto šķirni, gan arī to, ka šie dzīvnieki ir prasīgāki par vietējo populāciju.

Klasiskās kļūdas, ko mēdz pieļaut, ir neatbilstošas dzīvnieku barības devas nodrošināšana. Ar to būtu jāsaprot ēdināšana gan ganību periodā (vasara –  rudens), gan arī ziemas periodā, jo pamatu pamats kvalitatīva dzīvnieka izaudzēšanai ir sabalansēta barības bāze. Tas ir gan proteīns, gan enerģija, gan kokšķiedra. Jo, ja tas netiek nodrošināts, dzīvnieki tikai eksistē un nevar izmantot savu potenciālu vai arī saskaras ar vielmaiņas slimībām.

Minimāli nepieciešamās barības vielas aitu mātēm, lai dzīvnieki spētu attīstīt savu potenciālu

Avots: Nutrient Requirements of Sheep, Sixth Revised Edition, 1985