Informatīvā izdevuma “Lauku Lapa” maija numurā rubrikā “ES atbalsts 2023” turpinām skaidrot jaunos nosacījumus – šoreiz precizēta informācija ar buferjoslu un laukmaļu apsaimniekošanu, kā arī Zemkopības ministrijas skaidrojumi par situāciju kopumā.
Ziņa arī par to, kā šogad plānoti lielākie “Novada Garšas” pasākumi Latvijā, sākot ar 20. maiju Bērzciema senajā Tarotavā. Kā arī informācija mazajām lauku saimniecībām, kā pieteikties uzņēmējdarbības uzsākšanai.
Invazīvās svešzemju sugas ir augi un dzīvnieki, kas ir ievesti dabiskā vidē, kurā tie parasti nav sastopami. Jaunajā vidē šīm sugām trūkst dabisko ienaidnieku, tās ir ekoloģiski plastiskas, ātri vairojas un strauji izplatās. Invazīvajām sugām ir postoša ietekme uz dabu: tās apdraud vietējās sugas, izmaina ekosistēmu funkcijas, rada ekonomiskus zaudējumus un apdraudējumu cilvēka veselībai. Tās ir liels drauds bioloģiskai daudzveidībai, ekosistēmām un mūsu dzīvesveidam.
Kas veicina invazīvo sugu ieviešanos mežos?
No 27. aprīļa līdz 15. jūnijam (ar atbalsta apjoma samazinājumu līdz 26. jūnijam) meža īpašnieki var pieteikties kompensācijas maksājumam par Natura 2000 meža teritorijām. Lai pieteiktos maksājumam, atbalsta pretendentam Lauku atbalsta dienesta (LAD) Elektroniskajā pieteikšanās sistēmā (EPS) jāaizpilda un jāiesniedz Ģeotelpiskais iesniegums.
Atbalsttiesīgā platība ir meža zeme (izņemot purvu), kas:
Lauku atbalsta dienests (LAD) ir izsludinājis projektu iesniegumu pieņemšanu pasākumā „Ieguldījumi meža platību paplašināšanā un meža dzīvotspējas uzlabošanā”. Projekta iesniegumus varēs iesniegt no 2023. gada 26. maija līdz 26. jūnijam divās aktivitātēs.
Katru gadu dažādu dabaszinātņu nozaru biedrības Latvijā nominē kādu savvaļas faunas vai floras sugu par nākamā gada dabas simbolu. Nominācijas izveidotas, lai pievērstu sabiedrības uzmanību informēt un izglītot par nominēto sugu bioloģiju, ekoloģiju un aizsardzību, kā arī iespējām iesaistīties sugas saglabāšanas aktivitātēs. Par gada simboliem nereti tiek izraudzītas retas un īpaši aizsargājamas sugas, bet dažreiz tieši otrādi – tās ir bieži sastopamas.
Informatīvā izdevuma “Lauku Lapa” aprīļa numurā reportāža par ikgadējā konkursa “Laukiem būt!” norisi – paziņojam uzvarētājus, iepazīstinām ar laureātu idejām, kas sola interesantu projektu īstenošanu laukos trīs kategorijās.
Speciālisti rubrikā “ES atbalsts 2023” turpina skaidrot jaunos nosacījumus – šoreiz par atbalstu augsnes pamatkaļošanai un atbildes uz biežāk uzdotajiem lauksaimnieku jautājumiem..
Lauksaimniecībā izmantojamās zemes un meža zemes kvalitāte parāda zemes produktivitāti, ko augsne var dot īpašniekam, ja tā tiek pareizi apstrādāta un izmantota. Gan lauksaimniecības, gan meža zemei kvalitāti visbūtiskāk ietekmē augsnes veids (velēnu podzolētā, glejotā u. c.) un augsnes mehāniskais sastāvs (māls, smilšmāls u. c.).
Kas ir zemes balles?
Kā jau katru gadu, arī šogad Meža dienu ietvaros tiek piedāvāta plaša pasākumu programma, no kuriem iecienītākie un daudzveidīgākie solās būt četri:
- 22. aprīlī ikviens interesents tiek gaidīts Ogres Zilo kalnu Meža dienu 2023 pasākumā “Mežs veselībai”, plašāka informācija mājaslapā www.ziliekalni.lv;
LLKC Mežu konsultāciju pakalpojumu centrs (MKPC) ir sagatavojis jaunu – pavasara informatīvo izdevumu meža īpašniekiem “Čiekurs” 1(77)2023.
Pavasara “Čiekurā” atrodama meža īpašniekiem noderīga informācija:
Meža konsultāciju pakalpojumu centrs sadarbībā ar AS “Latvijas Valsts meži” struktūrvienību “LVM Sēklas un stādi” ir aktualizējis kontaktinformāciju un piedāvāto sortimentu meža kokaudzētavu sarakstā.
Aicinām meža īpašniekus savlaicīgi sazināties ar kokaudzētavu, lai precizētu stādu pieejamību un laikus veiktu pasūtījumu.
