​Rudens darbi mežā

Lai gan darbi mežā (mežaudzes apsekošana, augsnes gatavošana, kociņu stādīšana, aizsardzība, jaunaudžu kopšana, koku zāģēšana, darbu plānošana u. c.) ir jāveic visos gadalaikos, rudenī tos izdarīt ir vieglāk, jo, kad ir nobirušas lapas, mežs ir labāk caurredzams.

Augsni gatavo rudenī, bet kociņus stāda pavasarī

Vispiemērotākais laiks augsnes gatavošanai ir no vasaras beigām līdz vēlam rudenim. Tad stādīšanai paredzētajā vietā līdz pavasarim nesaaug zāle, ziemā augsne nosēžas un neveidojas gaisa kabatas, kas var veicināt sakņu izkalšanu.

Viens no veidiem ir sagatavot augsni ar augsnes frēzi, kas izveido frēzētu joslu jauno kociņu stādīšanai.

Frēzes izmantošanas priekšrocības:

• iespēja sagatavot augsni krietni pielūžņotos izcirtumos un aizaugušās lauksaimniecības zemēs;
• samazinās zālaugu un nevēlamo sugu konkurence, kociņi labāk ieaug;
• atvieglo jaunaudžu kopšanu, jo iestādītos kociņus ir vieglāk saskatīt;
• jaunaudzei tiek uzlabots apgaismojuma, augsnes mitruma un barības vielu izmantošanas režīms.

Rudens – piemērots laiks jaunaudžu kopšanai

Mežu apsaimniekošana ir būtisks ieguldījums veselīgu un ilgtspējīgu mežu uzturēšanai. Viena no galvenajām efektīvas meža apsaimniekošanas stratēģijām ir jaunaudžu kopšana. Jaunaudžu kopšana ir meža apsaimniekošanas prakse, kas ietver konkurējošo koku izciršanu un vēlamo koku sugu augšanas veicināšanu. Jaunaudžu kopšana var palīdzēt mežam ātrāk augt un palielināt meža produktivitāti ilgtermiņā.

Pirms sāc kopšanu, izvērtē riskus

Bieži ir tā – lai nodrošinātu kociņu labvēlīgu dzīves telpu, pietiek izkopt vien 0,5 m rādiusā ap koku. Jāizvērtē riski lapu koku audzēs, jo kopšana pirms ziemas iestāšanās nenobriedušiem koku stumbriem sniega periodā var radīt koku galotņu noliekšanu jeb snieglieci. Ja dažu dienu laikā neizdosies sniegu no kokiem nopurināt un kokus iztaisnot, tad audze var aiziet bojā. Izstīdzējušās audzēs jaunaudžu kopšanu labāk veikt pavasarī, jo līdz ziemai koks nostiprinās stumbru un būs noturīgs pret snieglieci. Atlasot konkurējošos kokus, tiek atstāta telpa galvenajiem kokiem, lai tiem varētu piekļūt vairāk saules gaismas, barības vielu un ūdens. Tas ļaus noteicošajai sugai ātrāk augt un veicināt produktīvāku mežu ilgtermiņā. Nocirsto koksni var pārdot kā papīrmalku vai malku, radot meža īpašniekam papildu ienākumus.

Jaunaudžu kopšanu var veikt arī mehanizēti

Kopšanu var veikt tradicionāli – ar rokas instrumentiem – vai arī mehanizēti. Veicot kopšanu 5 m un augstākās audzēs, pašlaik ir pieejama specializēta tehnika, kas izdara šo darbu cilvēka vietā. Iegūst ne tikai mežaudze, bet arī tās īpašnieks, jo tādā gadījumā tiek ražota enerģētiskā koksne šķeldai. Galvenais nosacījums mehanizētai kopšanai ir jaunaudzes platība. Mazās platībās tas nebūs ekonomiski pamatoti.

Jaunaudžu kopšanas ieguvumi

Izretinot mežu, atlikušajiem kokiem ir vairāk vietas augšanai un attīstībai, kas var palielināt bioloģisko daudzveidību, kā arī nodrošināt dzīvotni plašākam augu un dzīvnieku sugu klāstam.

Koku augšanas ātruma palielināšana, izcērtot vājākos kokus, var palīdzēt veidot veselīgu mežu, kas piesaista vairāk oglekļa un samazina siltumnīcefekta gāzu emisijas. Tas ne tikai palielina meža vērtību, bet arī sniedz ekoloģiskas priekšrocības, veicinot bioloģisko daudzveidību.

Aizsargā jaunaudzes pret meža dzīvnieku postījumiem

Novērtējot jaunaudzes, jāpārdomā to aizsardzības plāns pret meža dzīvniekiem, jo tuvojas ziema, un barības bāze tiem kļūst ierobežotāka. No pārnadžu postījumiem parasti visvairāk cieš priežu un apšu jaunaudzes. Taču ir vērts apsvērt arī egļu audžu aizsardzību un izvērtēt, vai tiešām apses audzes būtu lietderīgi aizsargāt. Pārnadžu bojājumu ierobežošanai skuju koku galotnes un jaunos dzinumus apstrādā ar repelentiem. Jāveic aizsardzības darbs atbrīvotajiem kokiem, lai tie kļūtu negaršīgi lielākiem un mazākiem meža zvēriem. Jauno koku aizsardzībai izmanto preparātus, kas nepatīkami smaržo vai garšo. Tie nav ķīmiski vai indīgi – tie tikai padara koku mazāk pievilcīgu dzīvniekiem. Lielāku koku stumbru aizsardzībai izmanto speciālas spirāles vai sietus. Efektīvs un lēts aizsardzības līdzeklis ir nemazgāta aitas vilna, ko izmanto arvien plašāk gan jauno kociņu galotņu, gan stumbru aizsardzībai. Aitas vilna ir lēta, taču jāņem vērā, ka apstrāde ar šo aizsardzības līdzekli ir darbietilpīga.

Pēc pirmajām salnām jāapkopj pēdējo gadu stādījumi

Jānovāc apaugums ap stādiņiem, lai apsnigušie zālaugi ziemā nesagultos uz mazajiem kociņiem un netraucētu to augšanu nākamajā gadā. Turklāt zem zāles veidojas labvēlīgi apstākļi grauzējiem, kas ziemā apgrauž stumbra mizu.

Vēlā rudenī jāpārbauda, vai ir novākta kūla ap stādījumiem, kur tās degšana var apdraudēt gan tos, gan visu mežu.

Laikus noskati savu svētku eglīti

Veicot pēdējos rudens darbus mežā, jāatceras, ka drīz tuvosies gada jaukākie svētki, un jau laikus mežmalā vai ceļmalā jānolūko svētku rota – Ziemassvētku eglīte, lai vēlāk nav jābrien un jāmeklē zem kupenām. Katrs Latvijas iedzīvotājs valsts mežos drīkst nocirst sev Ziemassvētku eglīti, taču jāatceras, ka to cirst drīkst tikai atļautās vietās: zem elektrolīnijām, grāvju malās, uz stigām, pieaugušā mežā zem lieliem kokiem. Nekad necērt eglīti jaunaudzē!

Agrita Šēnberga,
MKPC Dienvidkurzemes nodaļas vecākā mežsaimniecības konsultante

Foto: MKPC arhīvs