Pievienot komentāru

Arvien plašāk lauksaimnieki kā kultūraugu mēslošanas līdzekli izmanto biogāzes ražošanas fermentācijas atliekas – digestātu. Tas satur ievērojamu daudzumu augu barības elementu un ir piemērots gan kultūraugu mēslošanai, gan arī to var izmantot kā piedevu dzīvnieku barībai. Tagad digestāta lietošanas prasības pielīdzinātas kūtsmēslu izmantošanas prasībām.

Digestātam ir augsta slāpekļa un fosfora mineralizācijas pakāpe, kā arī no agronomiskā viedokļa tas ir viegli izkliedējams, jo pēc konsistences līdzīgs šķidriem kūtsmēsliem. Tā sastāvs ir atkarīgs no izejvielu (piemēram, kukurūzas zaļmasas, kūtsmēslu u. c.) ķīmiskā sastāva un tehnoloģiskā procesa.

Lai nodrošinātu augsnes un ūdens aizsardzību arī gadījumos, kad digestāts tiek izmantots kā mēslošanas līdzeklis, kā arī ņemtu vērā Eiropas Komisijas norādījumus, Zemkopības ministrijā sagatavoti grozījumi 2011. gada 11. janvāra noteikumos Nr. 33 „Noteikumi par ūdens un augsnes aizsardzību no lauksaimnieciskas darbības izraisītā piesārņojuma ar nitrātiem”. Tajos digestāta lietošanas prasības pielīdzinātas kūtsmēslu izmantošanas prasībām, kas nosaka, ka digestātu neizkliedē uz sasalušas, pārmitras vai ar sniegu klātas augsnes, palienēs un plūdu apdraudētajās teritorijās izkliedē tikai pēc iespējamo plūdu sezonas beigām, kā arī ar fermentācijas atliekām iestrādātais slāpekļa daudzums vienā lauksaimniecībā izmantojamās zemes hektārā gadā nedrīkst pārsniegt 170 kilogramu, kas atbilst 1,7 dzīvnieku vienībām. Lai noteiktu slāpekļa saturu fermentācijas atliekās, jāveic ķīmiskās analīzes mēslošanas līdzekļu jomā akreditētā laboratorijā. Piemēram, cūku šķidrmēslos pēc literatūras datiem (Dubrovskis, 1988)  kopējais slāpeklis digestātā var būt robežās no 0,2–1,2 %.

Lauksaimniekiem fermentācijas atliekas pēc izkliedēšanas jāiestrādā augsnē 24 stundu laikā, savukārt tās neiestrādā augsnē, ja lieto kā papildmēslojumu. Rudenī fermentācijas atliekas lauka mēslošanai lieto tikai kopā ar augu pēcpļaujas atliekām (rugājiem, sasmalcinātiem salmiem, zālāju sakņu masu), iestrādājot tās augsnē ar lobīšanu vai aršanu, vai citu līdzvērtīgu metodi

Ņemot vērā Eiropas Komisijas norādījumus par mēslojuma iestrādes laiku, veiktas izmaiņas noteikumos, saimniekojot īpaši jutīgā teritorijā. Lauksaimniekiem jāievēro, ka mainīti kūtsmēslu un fermentācijas atlieku iestrādes laiki: laika posmā no 20. oktobra līdz 15. martam neizkliedē nekāda veida kūtsmēslus un fermentācijas atliekas, bet zālājiem – no 5. novembra līdz 15. martam. Slāpekli saturošus minerālmēslus ziemājiem neizsēj no 15. oktobra līdz 15. martam, pārējiem kultūraugiem un zālājiem – no 15. septembra līdz 15. martam.

Lietojot mēslošanas līdzekļus, t. sk. digestātu, jāievēro noteikumos noteiktās maksimāli pieļaujamās slāpekļa normaskultūraugiem. Normās arī ieviestas izmaiņas – tās ir diferencētas atbilstoši plānotajam kultūrauga ražas līmenim. Piemēram, intensīva tipa ziemas kviešiem, plānojot ražu virs 7 t/ha, maksimāli pieļaujamā slāpekļa norma tīrvielā ir 220 kg/ha, savukārt ziemas rapsim, plānojot ražu 4–5 t/ha, maksimāli pieļaujamā slāpekļa norma ir 190 kg/ha.

Sagatavojot kultūraugu mēslošanas plānu, pamatojoties uz augšņu analīzēm, kas nav vecākas par sešiem gadiem, jāņem vērā dažādi rādītāji. Slāpekļa vajadzības aprēķināšanai ņem vērā plānoto ražu un tās kvalitāti, slāpekļa (barības elementu) iznesi attiecīgajam kultūraugam, augsnes organiskās vielas saturu augsnē, izmantošanās koeficentus no iepriekšējā gadā lietotajiem kūtsmēsliem, iestrādātajām pēcpļaujas atliekām un zaļmēslojuma, kā arī priekšauga (tauriņziežu) pēcietekmi un datus par minerālā slāpekļa saturu augsnē atjaunojoties kultūraugu veģetācijai (ja tādi ir lauksaimnieka rīcībā). Valsts augu aizsardzības dienests rudenī pēc kultūrauga novākšanas un agri pavasarī pirms kultūraugu veģetācijas atjaunošanās veic minerālā slāpekļa satura augsnē noteikšanu 0–90 cm dziļā augsnes slānī īpaši jutīgās teritorijas lauksaimniecībā izmantojamā zemē. Rezultāti tiek publicēti mājaslapā www.vaad.gov.lv, un tos var izmantot, plānojot pavasarī kultūraugu mēslošanu.

MK noteikumu projekts stāsies spēkā pēc apstiprināšanas valdībā un publicēšanas „Latvijas Vēstnesī”.

Pēc MK noteikumu projekta sagatavots LLKC Augkopības nodaļā