Pievienot komentāru

Integrēto augu audzēšanas ieviešanu ne tikai Latvijā, bet arī citās Eiropas Savienības valstīs noteic Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva 2009/128/EK, kas nosaka Kopienas sistēmu pesticīdu ilgtspējīgas lietošanas nodrošināšanai. Uz tās pamata katra dalībvalsts veica integrētās augu aizsardzības ieviešanu valstī ar 2014. gada 1. janvāri.

Integrētā augu aizsardzība ir gudra kaitīgo organismu vadība. Tā attiecas uz profesionāliem augu aizsardzības līdzekļu lietotājiem, kas izmanto otrās reģistrācijas klases augu aizsardzības līdzekļus, un personām, kas otrās reģistrācijas klases augu aizsardzības līdzekļu lietošanai izmanto profesionālo augu aizsardzības līdzekļu lietotāju sniegtos pakalpojumus. Grozījumu satura tapšanas sākuma stadijā – darba grupās ir piedalījušies arī LLKC augkopības un dārzkopības speciālisti.

Svarīgi ir šāgada 3. jūnijā veiktie grozījumi noteikumos

Tātad ir saistoši nesen – 2014. gada 3. jūnijā – veiktie grozījumi Ministru kabineta 2009. gada 15. septembra noteikumos Nr. 1056 „Lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas, uzglabāšanas un marķēšanas prasības un kontroles kārtība”. Grozījumi nosaka, ka, lai nodrošinātu attiecīgajam kultūraugam optimālus augšanas apstākļus, lietotājs veic nepieciešamos agrotehniskos pasākumus.

Akcentēsim svarīgāko minētajos grozījumos, kas jāņem vērā lauksaimniekiem. Pamatojoties uz katra lauka augšņu agroķīmiskās izpētes vai augsnes analīžu rezultātiem, kas nav vecāki par septiņiem gadiem, lietotājs katram kultūraugam izstrādā mēslošanas plānu. Tātad jāveic augšņu analīzes, tas ir īpaši aktuāli tām teritorijām, kas nav īpaši jutīgajā teritorijā, jo tur augšņu analīžu veikšana jau bija obligāta. LLKC speciālisti iesaka pamazām sākt veikt saimniecības lauku augšņu agroķīmisko izpēti. Mūsu dienesta konsultanti ir gatavi palīdzēt aizpildīt iesniegumu augšņu agroķīmiskajai izpētei.

Nosakot nepieciešamos augu aizsardzības pasākumus, lietotājs:

1. Aktīvās veģetācijas periodā regulāri pārbauda konkrēto lauku un veic kaitīgā organisma izplatības dinamikas un augu attīstības novērojumus, kurus dokumentē;
2. Izmanto Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) mājaslapā publicēto vispārējo brīdinājuma sistēmu vai citu pieejamo informāciju par kaitīgā organisma parādīšanos un prognozi par tā attīstību;
3. Izmanto informāciju par Latvijā pieejamiem un dienesta mājaslapā publicētiem kaitēkļu un slimību kaitīguma sliekšņiem, lai pieņemtu lēmumu par augu aizsardzības līdzekļu lietošanu kaitīgo organismu ierobežošanai.

Ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus lieto tikai tādā gadījumā, ja, izmantojot efektīvas bioloģiskās, mehāniskās vai agrotehniskās metodes, vēlamo rezultātu nav iespējams iegūt vai ir sasniegts tāds kultūraugu bojājuma līmenis, ka šo metožu izmantošana radīs ražas zudumu.

Svarīgi, ka saimniecībā veiktie pasākumi ir jāreģistrē, to var darīt dažādos veidos – elektroniski vai rakstiski, bet galvenais, ka jānorāda sekojošā informācija:

1. Lauka nosaukums vai numurs un platība;
2. Audzētā kultūrauga suga un šķirne, kā arī priekšaugs;
3. Veiktie sēklas vai stādāmā materiāla sagatavošanas pasākumi. Ja izmantota kodne, norāda tās nosaukumu, devu, apstrādāto daudzumu un apstrādes datumu;
4. Sējas vai stādīšanas datums, izsējas norma vai izstādīšanas biezība un sēklu iestrādes dziļums;
5. Agrotehniskie pasākumi un to veikšanas datums;
6. Lai aizsargātu derīgos organismus, lietotājs pēc iespējas saglabā derīgo organismu mājvietas un veic citus pasākumus, lai veicinātu to vairošanos un fiksē šādu pasākumu veikšanas datumus;
7. Mēslošanai izmantoto līdzekļu veids un devas fiziskajās vienībās, minerālmēslu pamatsastāvs un iestrādes datums;
8. Kaļķošanai vai ģipšošanai izmantoto materiālu deva fiziskajās vienībās un to iestrādes datums;
9. Veģetācijas periodā regulāri pārbaudīto konkrēto lauku pārbaudes datumi un kaitīgā organisma izplatības dinamika, reģistrējot augu attīstības novērojumus un datumus:
10. kultūrauga attīstības stadija;
11. kaitīgā organisma sastopamība;
12.  Izmantotie mehāniskie, bioloģiskie, agrotehniskie vai ķīmiskie augu aizsardzības pasākumi, norādot arī lietotā augu aizsardzības līdzekļa nosaukumu, devu, apstrādāto platību, apstrādes datumu un apstrādes pamatojumu;
13.  Ražas novākšanas datums un iegūtās ražas daudzums;
14.  Citi ar kultūrauga audzēšanu saistītie darbi (piemēram, augu barošanās diagnostika, laistīšana).

Noteikumos minēta vēl virkne noteikumu par kultūraugu audzēšanas ierobežojumiem, kas izriet no integrētās augu audzēšanas pamatprincipa par kaitīgo organismu profilaksi.

Oskars Balodis, LLKC Augkopības nodaļas vadītājs