Pievienot komentāru

Jau ierasts, ka katrs jauns gads nes izmaiņas gan nodokļu piemērošanas, gan grāmatvedības uzskaites jomā. Arī 2014. gads šajā ziņā nav izņēmums, turklāt līdz ar dažādiem jaunumiem grāmatvedības uzskaitē un nodokļu piemērošanā ar 2014. gada 1. janvāri notiek arī pāreja uz eiro.

Par galvenajiem jautājumiem saistībā ar eiro ieviešanu rakstījām „Lauku Lapā” jau iepriekš. Šoreiz apskatīšu jaunumus, kas attiecas uz iedzīvotāju ienākuma nodokļa, uzņēmumu ienākuma nodokļa, pievienotās vērtības nodokļa, mikrouzņēmumu nodokļa un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu piemērošanu.

Iedzīvotāju ienākuma nodoklis

Izmaiņas fiksētā nodokļa piemērošanā

Ar 2016. gada 1. janvāri tiks atcelts fiksētais nodoklis. No 2014. gada 1. janvāra jauni fiksētā nodokļa maksātāji vairs netiks reģistrēti.

Saskaņā ar likuma „Par IIN” Pārejas noteikumu 98. un 99. punktu viena un tā pati persona nedrīkst vienlaikus būs fiksētā nodokļa un mikrouzņēmumu nodokļa, patentmaksas vai IIN maksātājs (piemērojot IIN parasto kārtību saskaņā ar likuma „Par IIN” 11. vai 11.1 pantu).

Ienākums no nekustamā īpašuma atsavināšanas

Vairāki jaunumi ieviesti saistībā ar ienākumu no nekustamā īpašuma atsavināšanas. Likums paplašina iespējas nemaksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli no kapitāla pieauguma, ja fiziskā persona atsavina vienīgo vai mantoto nekustamo īpašumu. Šie grozījumi izdarīti likuma 9. pantā.

Grozījumi likuma 11.7 pantā nosaka vairākas izmaiņas attiecībā uz lauksaimniecības zemes atsavināšanu. Ar nodokli netiks aplikts ienākums no lauksaimniecības zemes atsavināšanas arī tajos gadījumos, kad lauksaimniecības zeme tiek atsavināta zemnieku saimniecības īpašniekam un tiek izpildīti citi likumā noteiktie kritēriji. Precizēts likumā noteiktais kritērijs lauksaimniecības zemes pircējam, paredzot minimālo slieksni ieņēmumiem no lauksaimnieciskās darbības un nosakot, ka ar nodokli neapliek ienākumu no lauksaimniecības zemes atsavināšanas gadījumos, ja vismaz vienā taksācijas periodā no pēdējiem trim pirmstaksācijas periodiem vairāk nekā pusi no personas saimnieciskās darbības ieņēmumiem, bet ne mazāk kā 2845,74 eiro gadā veido ieņēmumi no lauksaimnieciskās darbības vai arī šī persona saņem valsts vai Eiropas Savienības atbalsta maksājumus lauksaimniecībai un lauku attīstībai kā jaunais lauksaimnieks. Saskaņā ar likuma Pārejas noteikumu 108. punktu laika posmā no 2014. gada 1. jūlija līdz 2016. gada 1. jūlijam likumā noteiktos kritērijus nepiemēro attiecībā uz lauksaimnieciskās zemes pārdevēju.

Atvieglojumu piemērošana

Piemērojot atvieglojumus par apgādībā esošām personām, jāņem vērā, ka saskaņā ar grozījumiem likuma 13. pantā uz šiem atvieglojumiem nav tiesību, ja apgādājamā persona ir reģistrējusies komercreģistrā kā individuālais komersants vai Valsts ieņēmumu dienestā – kā saimnieciskās darbības veicēja, ir zemnieku saimniecības īpašnieks vai komercsabiedrības valdes vai padomes loceklis, vai prokūrists, kā arī cita persona, kas ieņem amatu, kas dod tiesības uz atlīdzību.

Minimālais nodoklis

Likumā tiek ieviests minimālais nodoklis neaktīviem saimnieciskās darbības veicējiem, kuri nestrādā ar apgrozījumu un apliekamo ienākumu. Nodokļa maksātājs, kurš ir reģistrēts kā saimnieciskās darbības veicējs, ne vēlāk kā 15 dienu laikā no likumā noteiktās deklarācijas iesniegšanas dienas iemaksā budžetā 50 eiro, ja taksācijas gadā nav gūts ar nodokli apliekams ienākums no saimnieciskās darbības vai ja aprēķinātā nodokļa summa no saimnieciskās darbības apliekamā ienākuma nepārsniedz 50 eiro. Minimālais nodokļa maksājums neattiecas uz nodokļa maksātājiem, kuri taksācijas gadā veikuši iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumus vai valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas par darbiniekiem un par sevi kā pašnodarbinātu personu. Tāpat minimālais nodoklis nebūs jāmaksā par pirmo taksācijas gadu, kurā veikta saimnieciskās darbības reģistrācija, un par nākamo taksācijas gadu, kā arī par gadu, kurā izbeigta saimnieciskā darbība vai pabeigts likvidācijas process. Minimālo nodokļa maksājumu ievieš grozījumi likuma 19. pantā.

Samazināta patentmaksa

No 2014. gada 1. janvāra saskaņā ar likuma 11.10 pantu tiek ieviests jauns patentmaksas veids – samazināta patentmaksa. Samazināto patentmaksu var maksāt par šādām saimnieciskās darbības jomām:

• ādas un tekstilizstrādājumu amatniecība;
• apģērbu un apavu izgatavošana un labošana, pulksteņu un slēdzeņu    labošana, kā arī citi sadzīves pakalpojumi;
• amatniecības izstrādājumu izgatavošana;
• floristika;
• privātie mājsaimniecības pakalpojumi;
• mājas aprūpes pakalpojumi.

Samazināto patentmaksu drīkstēs maksāt nodokļu maksātājs, kurš atbilst šādiem kritērijiem:

• ir piešķirta vecuma pensija (tai skaitā priekšlaikus);
• saimnieciskās darbības ieņēmumi pirmstaksācijas gadā nepārsniedz 3000 eiro;
• nav fiksētā nodokļa vai mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs;
•  nenodarbina citas personas;
•  nav algas nodokļa maksātājs.

Samazinātā patentmaksa ir 17 eiro gadā vai 9 eiro pusgadā.

Nodoklis valdes locekļiem

Ar 2014. gada 1. janvāri, stājoties spēkā likumā noteiktajiem kritērijiem, būs pienākums maksāt IIN un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas no minimālās mēnešalgas. Lai noteiktu, vai ir jāveic nodokļu maksājumi no valdes locekļa domājamā ienākuma, saskaņā ar likuma 8. pantu tiek vērtēti šādi pirmstaksācijas un taksācijas gada rādītāji:

• pirmstaksācijas gadā kapitālsabiedrībai nebija neviena darba ņēmēja vai darba ņēmējiem, tai skaitā arī valdes locekļiem, mēneša darba samaksa ir bijusi mazāka par minimālo mēneša darba algu;
• pirmstaksācijas gadā kapitālsabiedrības apgrozījums ir pārsniedzis normatīvajos aktos noteikto 12 minimālo mēneša darba algu apmēra reizinājumu ar koeficientu 3,3 (2013. gadā tie ir 12x200x3,3 = 7920 lati);
• taksācijas gadā attiecīgajā taksācijas gada mēnesī kapitālsabiedrībā nav bijis neviena darbinieka vai valdes locekļa, kurš gūst atlīdzību vismaz minimālās mēneša darba algas apmērā;
• taksācijas gada mēnesī kapitālsabiedrībai ir apgrozījums (pamatdarbības ieņēmumi).

Minētie nosacījumi nav piemērojami, ja kāds no kapitālsabiedrības valdes locekļiem kā valdes loceklis citā kapitālsabiedrībā mēnesī gūst atlīdzību, kura nav mazāka par normatīvajos aktos noteikto piecu minimālo mēneša darba algu apmēru, un abas kapitālsabiedrības ir vienas uzņēmumu grupas dalībnieces likuma „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” izpratnē.

Ienākumam pielīdzināmi aizdevumi

Likumā tiek ieviestas jaunas normas, kas nosaka IIN piemērošanu ienākumam pielīdzināmiem aizdevumiem, kas izsniegti fiziskām personām. Kritēriji un nodokļa piemērošanas kārtība šādam ienākumam ir noteikta 8.1 pantā.

Ja aizdevuma līgums atbilst likumā minētajiem kritērijiem tomēr aizdevums rezultātā netiek atmaksāts, par nodokļa nomaksu ir atbildīgs aizdevuma ņēmējs – fiziskā persona, kura nomaksā iedzīvotāju ienākuma nodokli, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju.

Ja aizdevuma līgums neatbilst likumā noteiktajiem kritērijiem, iedzīvotāju ienākuma nodokli maksā aizdevējs. Aizdevējs iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķinā aizdevuma neatmaksāto daļu pielīdzina ienākumam pēc nodokļa nomaksas un aprēķināto nodokli iemaksā budžetā līdz ienākuma mēnesim sekojošā mēneša piektajam datumam.

Ja ienākumam pielīdzināmais aizdevums izsniegts aizdevēja darbiniekam, padomes vai valdes loceklim, papildus iedzīvotāju ienākuma nodokļa pamatlikmei (2014. gadā 24%) piemēro papildlikmi 22% apmērā.

Vienai fiziskajai personai izsniegtajam aizdevumam (aizdevumu summai) pārsniedzot 15 000 eiro, likums „Par IIN” nosaka pienākumu informēt Valsts ieņēmumu dienestu par to līdz nākamā gada 1. jūnijam.

SVARĪGI! Par aizdevumiem, kuri izsniegti līdz 2013. gada 31. decembrim, ja to neatmaksātā daļa no viena aizdevēja pārsniedz 15 000 eiro, informācija Valsts ieņēmumu dienestam ir jāsniedzaizdevuma ņēmējam līdz 2014. gada 30. jūnijam. Informācijas sniegšanai paredzētā veidlapa ir atrodama MK 21.09.2010. noteikumu Nr. 899 „Likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” normu piemērošanas kārtība” 1.1 pielikumā.

Likums ievieš arī pienākumu maksāt nodokli no ienākuma, kas radies samazinātu aizdevuma procentu maksājumu rezultātā, un nodokļa aprēķināšanas kārtība ir noteikta likuma 8.2 pantā. Šīs normas gan nav piemērojamas, ja aizdevējs ir individuālais uzņēmums (zemnieka vai zvejnieka saimniecība), bet aizdevuma ņēmējs – šī individuālā uzņēmuma (zemnieka vai zvejnieka saimniecības) īpašnieks.

Citi jaunumi IIN piemērošanā

Pārejas noteikumu 94. punktā izdarītie grozījumi paredz, ka no aplikšanas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli atbrīvo arī 2014., 2015. un 2016. gadā saņemtās summas, kas izmaksātas kā valsts atbalsts lauksaimniecībai vai Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai.

Likuma izpratnē no fiziskās personas īpašumā esoša augoša meža atsavināšanas izciršanai un tajā iegūto kokmateriālu atsavināšanas ienākumam ir pielīdzināms arī ienākums, kas gūts, pārdodot zarus, kuri paredzēti šķeldošanai un iegūti ārpus meža zemes, attīrot īpašumā esošās lauksaimniecības zemes no krūmiem vai mežā, izstrādājot cirsmu (8. panta 14. daļa).

Grozījumi likumā ievieš jaunu ar IIN apliekamā ienākuma veidu – pensijai pielīdzināmu ienākumu, ko veido apdrošināšanas atlīdzība, kas apdrošinātajam tiek izmaksāta saskaņā ar mūža pensijas apdrošināšanas līgumu.

Uzņēmumu ienākuma nodoklis

* Jaunumi par reprezentatīviem auto

Līdz ar grozījumiem likumā ir noteikts jauns vērtības kritērijs, pēc kura nosaka reprezentatīva vieglā auto statusu. Ar 2014. gada 1. janvāri automobilis ir uzskatāms par reprezentatīvu, ja tā vērtība pārsniedz 50 000 eiro.

Ar 2014. gadu par reprezentatīviem vieglajiem automobiļiem nav uzskatāmi tie vieglie automobiļi, kuri ar 2007. gadu tika atzīti par reprezentatīviem vieglajiem automobiļiem, bet kuru iegādes vērtība attiecīgajos gados nepārsniedza 50 000 eiro.

* Jaunumi lauksaimniekiem

Ar taksācijas periodu, kas sākas 2017. gadā, apliekamo ienākumu vairs nedrīkstēs samazināt par summām, kas nodokļa maksātājam tiek izmaksātas subsīdiju veidā kā valsts atbalsts lauksaimniecībai vai Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai.

Par 18. pantā noteikto atlaidi nodokļa maksātājiem, kas veic lauksaimniecisko darbību, ir precizēts, ka atlaidi var piemērot arī gadījumā, ja lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība ir deklarēta un apstiprināta vienotā platību maksājuma saņemšanai saskaņā ar normatīvajiem aktiem par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu lauksaimniecībai tiešā atbalsta shēmas ietvaros.

* Izmaiņas par vidējo kredītprocentu likmi

Gatavojot UIN deklarāciju par 2014. gadu, jāievēro, ka tiek palielināts vidējās kredīta likmes palielinošais koeficients – 1,57 (iepriekš – 1,2), ko piemēro procentu maksājumu aprēķinos saskaņā ar likuma 6.4 panta pirmo daļu.

* Atcelta iespēja samazināt apliekamo ienākumu, ja ir nesadalītā peļņa

Tiek atcelta kārtība, kas noteica, ka apliekamo ienākumu samazina par nesadalītās peļņas un vidējās svērtās procentu likmes reizinājumu. Šī kārtība nebūs piemērojama, aizpildot nodokļa deklarāciju par taksācijas periodu, kas sākas 2014. gadā, un turpmākajos taksācijas periodos.

* Minimālais nodokļa maksājums

Arī saistībā ar uzņēmumu ienākuma nodokli tiek ieviests minimālais nodokļa maksājums 50 eiro apmērā. Prasība maksāt šo maksājumu attiecas uz gadījumiem, kad:

• uzņēmumu ienākuma nodoklis pirms zaudējumu segšanas neveidojas vai ir mazāks par 50 eiro;
• sabiedrība nenodarbina darbaspēku.

Pievienotās vērtības nodoklis

„Pievienotās vērtības nodokļa likumā” izdarīti vairāki grozījumi, daļu no kuriem apskatīšu. Grozījumi likuma 100. pantā nosaka, ka priekšnodoklī nav atskaitāmas PVN summas, kas samaksātas par automobili, kurš uzskatāms par reprezentatīvu saskaņā ar likumu „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” (t. i., par tādu vieglo auto, kura vērtība pārsniedz 50 000 eiro). Priekšnodoklis nav atskaitāms arī par izdevumiem, kas saistīti ar šāda automobiļa ekspluatāciju.

Priekšnodokļa atskaitīšanas ierobežojums 20% apmērā nav attiecināms uz gadījumiem, kad vieglo pasažieru automašīnu izmanto tikai un vienīgi ar PVN apliekamo darījumu nodrošināšanai, ko reģistrēts PVN maksātājs pierāda ar saimnieciskās darbības veikšanu saistīto braucienu uzskaiti, kuru kārto atbilstoši uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli regulējošajiem normatīvajiem aktiem, un reģistrēts PVN maksātājs – atbilstoši uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli regulējošajiem normatīvajiem aktiem šo vieglo pasažieru automašīnu ir deklarējis transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā. Likuma Pārejas noteikumi ir papildināti ar 15. punktu, kas nosaka tiesības reģistrētiem PVN maksātājiem, kas no 2011. gada līdz 2013. gadam neatskaitīja priekšnodokli par iegādātu, nomātu vai importēto vieglo pasažieru automašīnu un tās uzturēšanas izdevumiem, atskaitīt par 2011. gadu neatskaitīto priekšnodokļa daļu 2014. gadā, par 2012.gadu – 2015. gadā, par 2013. gadu – 2016. gadā, ja minētās automašīnas attiecīgi 2011., 2012. vai 2013. gadā tika izmantotas tikai un vienīgi ar PVN apliekamo darījumu nodrošināšanai, ko reģistrēts PVN maksātājs pierāda ar saimnieciskās darbības veikšanu saistīto braucienu uzskaiti, kuru kārto atbilstoši uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli regulējošajiem normatīvajiem aktiem, un reģistrēts PVN maksātājs atbilstoši uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli regulējošajiem normatīvajiem aktiem šo vieglo pasažieru automašīnu ir deklarējis transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā.

Mikrouzņēmumu nodoklis

Mikrouzņēmumam būs tiesības nepiemērot nodokļa papildlikmi 20% apmērā, ja:

1) darbinieku skaits ir lielāks par pieciem, bet salīdzinājumā ar pirmstaksācijas gadu un pirmstaksācijas gadā salīdzinājumā ar gadu, kas ir pirms pirmstaksācijas gada, tas ir pieaudzis par 1 vai 2 darbiniekiem;

2) taksācijas gadā apgrozījums pārsniedz 100 000 eiro, bet apgrozījuma pieaugums salīdzinājumā ar pirmstaksācijas gada apgrozījumu vai tā gada apgrozījumu, kas ir pirms pirmstaksācijas gada, nepārsniedz 30%.  

Ja mikrouzņēmums izvēlas papildlikmi nepiemērot, tad atkārtoti kļūt par mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju tas varēs ne agrāk kā pēc pieciem gadiem.

Uz mikrouzņēmuma darbinieka un mikrouzņēmuma īpašnieka ienākumu attiecina arī izsniegto avansu, ja par to vai tā daļu nav veikts norēķins 90 dienu laikā pēc komandējuma vai darba brauciena beigām, bet pārējos gadījumos – 90 dienu laikā no skaidrās vai bezskaidrās naudas avansa izsniegšanas dienas.

Darba devējiem, kuriem ir mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statuss, noteikts pienākums līdz 30. novembrim informēt darbiniekus par mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusa zaudēšanu ar nākamo gadu. Ja minētā prasība nav ievērota, tad darba devējam ir pienākums pārskaitīt budžetā algas nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (gan darba devēja, gan darba ņēmēja daļu) no saviem līdzekļiem par laiku no 1. janvāra līdz dienai, kad pagājis mēnesis kopš darbinieks ir saņēmis darba devēja rakstveida brīdinājumu.

Mikrouzņēmumiem, kuriem kalendārajā gadā nav bijis apgrozījums vai aprēķinātais mikrouzņēmumu nodoklis nepārsniedz 50 eiro, ir pienākums iemaksāt budžetā mikrouzņēmumu nodokli 50 eiro apmērā.

Ar 2015. gada 1. janvāri tiks palielināta mikrouzņēmumu nodokļa likme. Nodokļa likme 9% tiks piemērota mikrouzņēmumu apgrozījumam līdz 7000 eiro. Savukārt apgrozījumam no 7000,01 eiro līdz 100 000 eiro 2015. gadā tiek piemērota mikrouzņēmumu nodokļa likme 11% apmērā, 2016. gadā – 13% apmērā, bet ar 2017. gadu – 15% apmērā.

Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas

MK 17.12.2013. noteikumi Nr. 1503 „Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes sadalījumu pa valsts sociālās apdrošināšanas veidiem 2014. gadā” nosaka VSAOI likmes apmērus.

Linda Puriņa,
LLKC Grāmatvedības un finanšu nodaļas vadītāja