Pievienot komentāru

Baktēriju daudzums koppienā ir piena kvalitātes rādītājs, kas atkarīgs no pareizas saimniekošanas. Atbilstoši normatīvajām prasībām maksimāli pieļaujamais baktēriju daudzums pienā ir 100 tūkst./ml.  Šoreiz par to, kā kontrolēt baktēriju kopskaitu pienā.

Baktēriju kopskaits raksturo higiēnas ievērošanu kūtī, slaukšanas aprīkojuma tīrību, piena uzglabāšanu un dzesēšanu (temperatūra un laiks).

Higiēna

Veselas govs piens praktiski nesatur baktērijas, bet tas ir laba barotne baktērijām, kas atrodas apkārtējā vidē. Saimniecībās, kur tiek stingri ievērota higiēna, baktēriju kopskaits var būt daži tūkstoši mililitrā, bet saimniecībās, kur tīrība, dezinfekcija un dzesēšana nav sakārtota, baktēriju kopskaits var būt mērāms miljonos. Tīrības ievērošana ikdienā un slaukšanas iekārtu dezinfekcija ir viens no visbūtiskākajiem nosacījumiem piena bakterioloģiskajai tīrībai. Atbilstoši normatīvajām prasībām maksimāli pieļaujamais baktēriju daudzums pienā ir 100 tūkst./ml.  

Kvalitatīva piena ieguve prasa ieguldījumus un vairāku prasību ieguldīšanu:

• Pirmsslaukšanas jeb vispārējā higiēna;

• Tesmeņa higiēna;

• Slaukšanas higiēna;

• Dzesētāja  higiēna.

Pirmsslaukšanas higiēna

Ar pirmsslaukšanas higiēnu ir jāsaprot apstākļi un darbības kūtī, kas nodrošina  govju tīrību un minimālu iespēju baktērijām nokļūt uz tesmeņa. Galvenie pasākumi:

• Govīm regulāri jāapcērp astes (pēc atnešanās, laktācijas vidū un cietlaižot);
• Vienreiz gadā jāapcērp tesmenis;
• Guļvietām ir jābūt tīrām un sausām;
• Visas ejas (vasarā arī ceļš uz ganībām) un slaukšanas zāles uzgaidāmā telpa ir jāuztur tīras un pēc iespējas sausākas;
• Īpaša tīrība regulāri jāuztur slaukšanas zālē.

 Dairy Levy Update

Tesmeņa higiēnas novērtējums

Avots: Piena naudas programma, Madisonas universitāte

96

Ideālā gadījumā visu govju tesmeņi būtu vērtējami ar 1 un 2 ballēm. Saimniekošana ir uzskatāma par sliktu, ja vairāk par 20% govju tesmeņu ganāmpulkā ir vērtējami ar 3 vai 4 ballēm.

Slaukšanas higiēna

Būtiskākais ir ievērot pareizas slaukšanas noteikumus, ko vēl arvien diezgan daudzās saimniecībās Latvijā nedara:

• Slaucot govis, rokām jābūt tīrām un ir jālieto cimdi;
• Vispirms noslauc pirmās piena strūklas klīniskā mastīta pazīmju noteikšanai;
• Ja tesmenis un pupi ir ļoti netīri, tad pupus mazgā arī pirms pirmo strūklu noslaukšanas, bet jāatceras, ka pēc tam pupi ir jānoslauka un  jānosusina;
• Nākamā darbība ir pupu mazgāšana un nosusināšana vai vislabāk – tikai noslaucīšana ar sausu salveti, lai novērstu baktēriju pārnešanu no ceturkšņa uz ceturksni un no govs uz govi;
• Katrai govij jāizmanto sava papīra salvete vai  lupatiņa;
• Slaukšanas aparāts jāpieliek bez lieka gaisa iesūkšanas (aparāta pielikšanai jābūt nedzirdamai);
• Slaukšanas aparāta noņemšana bez lieka gaisa iesūkšanas;
• Pupu pēcslaukšanas dezinfekcija.

Uzglabāšanas temperatūra un baktēriju skaits pienā

Piens pēc izslaukšanas 30 minūšu laikā ir jāatdzesē līdz aptuveni +4,5˚C.  Slaukšanas higiēnas ievērošana kombinācijā ar strauju piena atdzesēšanu pēc slaukšanas zem 4˚C garantē labu piena kvalitāti.

Par labu piena higiēnas ievērošanu liecina:

• baktēriju kopskaits pienam no tesmeņa – <1 tūkst./ml;
• baktēriju kopskaits pienam no piena vada vai slaukšanas aparāta – < 3 tūkst./ml;
• baktēriju kopskaits pienam dzesētājā – <5 tūkst./ml.

Rādītāji, kas parāda uzglabāšanas temperatūras un ilguma nozīmi piena kvalitātes saglabāšanā apkopoti 1. tabulā.

1. tabula. Baktēriju kopskaita izmaiņas pienā atkarībā no uzglabāšanas laika un temperatūras (Avots: Īrijas piena kvalitātes rokasgrāmata)

No tabulas redzams, ka, uzglabājot pienu divas dienas 4˚C temperatūrā, baktēriju kopskaits no 5 tūkst. palielināsies līdz 10 tūkst., bet, uzglabājot 6˚C temeratūrā, palielināsies līdz 30 tūkst. Tas notiek tāpēc, ka nākamajās slaukšanas reizēs periodiski paaugstinās piena temperatūra.

Baktēriju augšana (vairošanās) notiek ģeometriskā progresijā. Uzglabājot  pienu 4˚C temperatūrā, baktēriju kopskaits dubultojas divās dienās.

2. tabula. Baktēriju kopskaita palielināšanās atkarībā no uzglabāšanas temperatūras un ilguma (Avots: Īrijas piena kvalitātes rokasgrāmata)

Ja pienam uzglabāšanas sākumā baktēriju kopskaits ir 20 tūkst, tad, uzglabājot 4˚C temperatūrā divas dienas, paredzamais baktēriju kopskaits būs 20x2,0=40 tūkst., bet, uzglabājot 6 ˚C temperatūrā, baktēriju kopskaits pēc divām dienām būs 20x 4,0=80 tūkst.

Slaukšanas iekārtu un dzesētāju tīrība

Vēl arvien praksē nākas saskarties ar to, ka saimnieki mēģina ekonomēt uz mazgāšanas līdzekļiem.

Kūtī ir jābūt termometram ūdens temperatūras kontrolei, uzsākot mazgāšanu, un mazgāšanas beigās. Tas nav jādara katru dienu, jo, ievērojot vienādu darba režīmu, temperatūra katru dienu būtiski nemainīsies. To ir svarīgi zināt, arī izvēloties mazgāšanas un dezinfekcijas līdzekļus. Rekomendējamās temperatūras ir  75–80˚C pirms mazgāšanas un 43–49˚C mazgāšanas beigās.  Nedēļā vismaz reizi jālieto skābais mazgāšanas līdzeklis.

Automātiskajās mazgāšanas sistēmās ik pa laikam jāpaseko, vai tiek paņemts nepieciešamais mazgāšanas un dezinfekcijas līdzekļu daudzums.

Ja mazgāšanas sistēma nav automātiskā, tad:

1. Slaukšanas sistēmu izskalo ar aukstu ūdeni, rēķinot 14 litrus ūdens uz katru slaukšanas aparātu;
2. Sagatavo mazgāšanas līdzekli nepieciešamajā koncentrācijā un daudzumā, rēķinot 9 l mazgāšanas šķīduma uz slaukšanas aparātu;
3. Mazgāšanas ilgums ir vismaz 10 minūtes;
4. Šķīduma cirkulācijas ātrumam optimāli jābūt 3,5–4,5 l/min uz slaukšanas aparātu;
5. Pēc mazgāšanas iekārtu skalojam ar ūdeni, rēķinot 14 l uz slaukšanas aparātu;
6. Maksimāli izvadām ūdeni no saukšanas aparātiem un piena vada (būtiska nozīme pareiziem kritumiem).

Perfekta tīrība no tesmeņa līdz dzesētājam un zems somatisko šūnu skaits nodrošinās kvalitatīvu pienu. Atcerēsimies, ka labā dzesētājā ir iespējams saglabāt izslauktā piena kvalitāti, nevis to uzlabot.

Silvija Dreijere,

LLKC Lopkopības nodaļas vadītāja

Foto: Dainis Arbidāns