Saimniecības īpašnieki, domājot par dzīvnieku labturību, to saista ar ēdināšanu un turēšanu dzīves laikā, bet labturība arī ir ārējo apstākļu ietekme uz dzīvnieku, tā veselību un produktivitāti. Dzīvnieku labturība ir saistāma ar cilvēka – dzīvnieka īpašnieka vai apkalpojošā personāla attieksmi pret dzīvnieku. Rezultātā arī dzīvnieku izcelsmes pārtikas kvalitāte ir cieši saistīta ar dzīvnieku turēšanas apstākļiem un atbilstošu ēdināšanu.
1) Dzīvnieku ēdināšana. Mūsdienās par vienu no svarīgākajām labturības problēmām tiek uzskatīta dzīvnieku ēdināšana. Būtībā tā ir tieši saistīta ar nepieciešamību uzturēt dzīvnieka fizioloģiskās funkcijas un veselību, vienlaikus nodrošinot noteiktu produktivitātes līmeni. Zināms, ka dzīvnieki ir jāēdina atbilstoši šai nepieciešamībai, nodrošinot tos ar enerģiju, proteīnu, taukiem, vitamīniem, makro un mikroelementiem un citiem komponentiem. Kā nozīmīgs faktors šeit jāsaskata arī dzīvnieku ēdināšanai izvēlētie barības līdzekļi, kas lielā mērā ietekmē dzīvnieku produktivitāti, produkcijas kvalitāti un ekonomiskās darbības rezultātus.
2) Turēšana. Vienlaikus ar nepieciešamību stingri ievērot ēdināšanas noteikumus ir jāievēro dzīvnieku izvietošanas prasības: mītņu ietilpība atbilstoši dzīvnieku skaitam, blīvumam un citas sanitāri higiēniskās prasības. Veicot darbības ar dzīvniekiem, jāņem vērā arī dzīvnieku jutīgums pret skaņām. Salīdzinot ar cilvēku, dzīvnieks var dzirdēt daudz plašāku skaņas frekvences diapazonu ar īpaši asu jutīgumu pret augstām skaņas frekvencēm. Dzīvniekus satrauc jebkura neparasta, augstas frekvences skaņa. Tā aktivizē dzīvnieku smadzenēs zonu, kas atbildīga par briesmu signāliem. Jāņem vērā, ka augsta skaņa ar īsiem pārtraukumiem (piem., sirēna, metāla stieņa vai ķēdes sišanās pret metāla sienu vējā, smago automašīnu atpakaļgaitas signāli u. tml.) satrauc dzīvniekus daudz vairāk nekā pastāvīgs skaļš troksnis neatkarīgi no skaņas augstuma.
Dzīvniekiem ir arī ļoti jutīga oža un tie var dažādi reaģēt uz apkārtējām smakām. Vietās un zonās, kur notiek darbības ar dzīviem dzīvniekiem, ir jānodrošina, lai neveidotos vai tiktu novērstas, asas, specifiskas un dzīvniekiem iespējami nepatīkamas smakas, kas varētu izsaukt negatīvu dzīvnieku reakciju.
Domājot par dzīvnieku labturības saistību ar gaļas kvalitātes rādītājiem – gaļas pH 5,4-5,8, krāsu, struktūru, sastāvu, ļoti svarīgi ir ievērot labturības prasības pirms kaušanas.
- Dzīvnieku iekraušanai transportlīdzeklī un izkraušanai no tā ir jābūt rūpīgi sagatavotai. Tā jāveic mierīgā gaisotnē, bez trokšņa, kliegšanas, nelietojot pārmērīgu spēku un neizmantojot papildu personālu, kuram nav pieredzes, kā apieties ar dzīvniekiem. Lai veicinātu dzīvniekus kustēties, nav pieļaujamas metodes, kas izsauc sāpes un ciešanas. Šis posms ir ļoti svarīgs gan no dzīvnieku aizsardzības, gan arī no dzīvnieku kaušanas rezultātā iegūtās gaļas kvalitātes viedokļa. Transportlīdzeklim jābūt konstruētam, koptam un ekspluatētam tā, lai tiktu novērsta jebkura dzīvnieku savainošanās iespējamība un tiem netiktu radītas ciešanas, tas ir jāpanāk ar dzīvnieku drošības pasākumiem.
- Grūsnu lauksaimniecības dzīvnieku tīša nokaušana ir aizliegta, izņemot praktizējoša veterinārārsta noteiktos gadījumus (noteikts Dzīvnieku aizsardzības likuma 49. pantā).
- Ētiskums – zīdītāji ir saprātīgas būtnes.
- Pētījumi – auglis no 2. grūsnības trešdaļas jūt sāpes, diskomfortu.
- Gaļas kvalitāte – sava un augļa vielmaiņas galaproduktu izvadīšanas funkcijas.
- Augsts steroīdo hormonu līmenis gaļā (10 x lielāks kā normā – piemēram, estradiols 17β) veicina audzēju attīstību.
- Grūsnus dzīvniekus parasti nokauj veselības problēmu dēļ, augsts zāļu atliekvielu risks gaļā.
Pārvadāšanai nepiemēroti dzīvnieki ir tie, kuri ir ievainoti, izrāda fizioloģisku vājumu, patoloģisku procesu pazīmes. Nespēj pastāvīgi pārvietoties bez sāpēm. Nespēj pārvietoties bez palīdzības, ar smagu vaļēju brūci, dzemdes izkritumu. Mātītēm grūsnības laikaposms 90% un vairāk, vai mātītes atnesušās pirms nedēļas. Jaundzimušie, kuru naba nav sadzijusi. Dzīvnieku audzētājam jānodrošina kaušanai nosūtāmo dzīvnieku tīrība.
Slims dzīvnieks NAV piemērots kaušanai, lai pēc tam to izmantotu pārtikā!
Izmantota Dr. Mag. Vet. Med. Ingas Platpīres prezentācija “Faktori , kas ietekmē gaļas kvalitāti”.
Sagatavoja: Rita Gluha,
LLKC Valmieras biroja lopkopības konsultante
