Vienā no Valmieras konsultāciju biroja gaļas liellopu interešu grupas “Ganību un zālāju uzlabošana, augsni kaļķojot” tikšanās reizēm apmeklējām saimniecību, kurā ieguldīts darbs un līdzekļi zālāju kaļķošanā. Saimniecībā divus gadus veiktas augsnes analīzes, kuru rezultātā nonākuši pie secinājuma, ka steidzami nepieciešama augsnes kaļķošana.
Veicot 2015. gadā sēto zālāju novērtēšanu, bija redzams, ka pamatā tajā aug dažādas mazvērtīgas zālaugu sugas un sārņaugi, vērtīgo tauriņziežu un stiebrzāļu īpatsvars bija neliels. Agrāk uzskatīja, ka zirgskābenes, kosas vai sūna liecina par skābu augsni. Bet patiesībā tā nemaz nav. Daudzas nezāles – arī zirgskābenes un kosas – mēdz atvest ar kūtsmēslu vai melnzemes kravām, savukārt sūna bagātīgi aug arī ļoti sārmainās augsnēs, pat uz dolomīta. Saimniecībai paplašinoties, arvien lielāka uzmanība jāpievērš proteīnaugu un slāpekli piesaistošo kultūraugu audzēšanai, tādēļ augsnes reakcijas noregulēšana ir izšķirošs pasākums. Tikai atsevišķas pākšaugu sugas, piemēram, lupīna vai bastarda āboliņš spēj augt skābākā augsnē. Kaļķošanas aktualitāte ir saistīta arī ar palielināto nokrišņu apjomu, kas veicina barības elementu, tai skaitā Ca izskalošanos.
2017. gada rudenī veiktās augsnes agroķīmiskās analīzes norādīja zālāja sliktā stāvokļa iemeslus:
- tabula. Testēšanas pārskats un vidēji nepieciešamais daudzums
Augsnes kaļķošana ir ekonomiski pamatota, jo visos variantos iegūts ražas pieaugums, kā rezultātā arī ieņēmumu pieaugums, salīdzinot ar nekaļķoto variantu. Kaļķošanu saimniecībā būtiski sadārdzina materiālu transportēšana no ražotnes līdz saimniecībai.Bez augsnes pamatkaļķošanas laukā ar tik zemu pH līmeni nebūtu lietderīgi veikt zālāja atjaunošanas darbus, jo tie nesniegtu gaidīto ražas pieaugumu.
Kaļķošanas materiālu izkliedēšanai saimniecība iegādājās minerālmēslu izkliedējamo piekabi.
Kā augsnes pH reakcija ietekmē kultūraugu ražu, kā mainās dažādu mikro un makroelementu izmantošana atkarībā no augsnes skābuma un kā pareizi izmantot un analizēt iegūtos augšņu analīžu rezultātus? Tika akcentēts, ka, ja ir aizdomas par pazeminātu augsnes pH reakciju, vērtīgi ir noteikt ne tikai pH līmeni, bet arī augsnē esošo magnija (Mg) un kalcija (Ca) daudzumu, šo elementu attiecība ir būtiska optimālai augu barības vielu uzņemšanai un izmantošanai. Vēlamā Ca un Mg attiecība ir 6,5:1. Kaļķakmens milti pamatā satur Ca un līdz vienam procentam Mg.
Svarīgi ir noskaidrot, tieši kāds kaļķojamais materiāls tavam dārzam vajadzīgs, vai tas ir ātras vai lēnas iedarbības. Zālāju kaļķošanai izmantojams lēnas iedarbības kaļķojamais materiāls.
Populārākais kaļķojamais materiāls Latvijā ir dolomītmilti, saimniecība arī izmantoja rupjos dolomīta miltus. Tiem ir pievilcīga cena, un to sastāvā ir gan kalcijs (Ca), gan magnijs (Mg). Latvijā ir salīdzinoši daudz augšņu (neatkarīgi no to skābuma), kurās magnijs ir vai nu pietiekamā daudzumā, vai pat par daudz. Šādās augsnēs dolomītmiltus kaļķošanai nevajadzētu izmantot, jo jau tā augstajai magnija koncentrācijai augsnē ar dolomītmiltiem šo elementu vēl dod klāt. Kalcijs kopā ar organisko vielu veido augsnes struktūru, tāpēc augsnē svarīga kalcija un magnija attiecība.
Dolomītmilti, iestrādājot augsnē, kurai jau tā ir augsts magnija saturs, stipri samazinās kalcija un magnija attiecību. Ja vēl būs zems organisko vielu saturs (zem 2%), augsne zaudēs struktūru, ļoti saputekļosies, būs grūti apstrādājama, samazināsies auglība. Augsts magnija saturs traucē kalcija un kālija uzņemšanu.
Labākais laiks augsnes kaļķošanai ir rudens pēc ražas novākšanas. Vēlams, lai lauks būtu bez kultūraugiem. Ja augsni paredzēts art vai frēzēt, tad kaļķošanu var veikt pirms tam.
Kā aprēķināt, cik daudz kaļķojamā materiāla nepieciešams? Eksistē dažādas metodes un sarežģītas formulas.
Piemēram
SITUĀCIJA. Augsnes pH no 4,5 jāpalielina līdz 6,5. Augsne – vidējs smilšmāls.
FORMULA. (Vēlamais pH – esošais pH) × korekcijas koeficients = kaļķošanas vajadzība (t/ha).
APRĒĶINS. 6,5 – 4,5 = 2 × 3 = 6 t/ha.
Augsnes granulometriskā sastāva korekcijas koeficients:
- Smaga māla vai smilšmāla augsnei – 4,
- Vidēja smilšmāla vai mālsmilts augsnei – 3,
- Vieglas smilts augsnei – 2.
Tātad šajā piemērā kaļķošanas vajadzība ir 6 t/ha, lai iegūtu vēlamo pH līmeni. Taču, ja šādu kaļķošanas devu iedos vienā reizē, augsnē esošie barības elementi (īpaši fosfors, dzelzs, mangāns, bors, varš un cinks) tiks nobloķēti (pārveidoti nešķīstošos savienojumos), un nebūs augiem uzņemami – augi sāks izjust un/vai izrādīt kāda elementa trūkumu, kaut gan augsnē tas ir pietiekamā daudzumā. Tāpēc nepieciešamā kaļķojamā materiāla deva būtu jāsadala vismaz 2–3 daļās. Pusi no kaļķojamā materiāla ieteicams izvēlēties ātras iedarbības, ko iestrādāt augsnē rudenī, otru pusi – lēnas iedarbības kaļķojamo materiālu, piemēram, dolomītmiltus, ko augsnē iestrādāt pavasarī. Vienā reizē nebūtu labi iestrādāt vairāk par 2 t kaļķojamā materiāla uz hektāru.
Veicot kaļķošanu ir jārēķinās ar papildus izmaksām pirmajā gadā, kas ir ap 50 eiro uz ha. Turklāt izmaksas tiek kompensētas ar papildus ieguvumiem no ražas pieauguma un N patēriņa samazinājuma. Līdz ar to lauksaimniekam šī pasākuma ieviešana, sākot ar otro gadu, atmaksājas un ir finansiāli izdevīga. Saimniecībā jau pirmajā gadā redzami uzlabojās zālāja kvalitāte, palielinājās tauriņziežu daudzums zālājā un kopējais zaļās masas daudzums.
Augsnes kaļķošana ir ekonomiski pamatota, jo visos variantos iegūts ražas pieaugums, kā rezultātā arī ieņēmumu pieaugums, salīdzinot ar nekaļķoto variantu. Pareizi veikta augsnes kaļķošana palielina kultūraugu ražu par 4,1-5,4 centneriem barības vienību no hektāra ik gadu visā augsekas periodā (5-6 gadus). Saimniecībai pēc kaļķošanas nav veiktas augsnes analīzes, bet, pārbaudot ar pH šķidumu, augsnes skābums ir samazinājies. Par to pārliecinājamies IG tikšanās reizē.
Rita Gluha,
LLKC Mazsalacas novada lauku attīstības konsultante
