Cēsu interešu grupas (IG) saimniecības pārrunāja jautājumus, kas saistīti ar SEG emisiju samazināšanu, apzinājās draudus, kādus var radīt globālā sasilšana. Visas pasaules un Latvijas mērķis ir novērst globālo sasilšanu, samazinot dažādu gāzu nokļūšanu atmosfērā, jo to pieaugums atmosfērā samazina ozona slāni. Tas pasargā mūsu planētu no sakaršanas. Samazinoties ozona slānim, spēcīgu saules staru ietekmē milzīgā tempā kūst arktiskie ledāji, sāk applūst sauszeme. Lielais ūdens daudzums sāk ietekmēt Golfa straumi, kā rezultātā izmainās klimats. Globālās sasilšanas sekas un atmosfēras gaisa temperatūras paaugstināšanās ik gadu un gaisa temperatūras sasilšana vasaras mēnešos virs 45 grādiem ir apgrūtinoša gan cilvēkiem, gan dzīvniekiem. Draud milzīgas klimata pārmaiņas, kas nesīs daudz katastrofu, piemēram, lielas vētras, taifūnus, dabas stihijas, plūdus.
Apkopojot sarunu laikā iegūtās atziņas, zemāk minētas darbības, kas samazina saimniecībā SEG emisijas.
- Dzīvnieku ganīšana, jo pļavas, kurās liellopi ganās, spēj uztvert gremošanas procesā radītās gazes un absorbēt no kūstsmēsliem sadalīšanās laikā radīto metānu un slāpekļa oksīdu.
- Jauni zālāji, izvēloties augus ar dziļu sakņu sistēmu, piemēram, tauriņzieži, mīkstalpu niedrauzene.
- Rupjās lopbarības sagremojamības uzlabošana, izvēloties optimālu zālāju pļaujas laiku un zāles šķirņu izvēli.
- Tūlītēja kūtsmēslu un šķidrmēslu iestrāde augsnē.
- Kūtsmēlu krātuves, kūtsmēslu apsaimniekošana.
- Sabalansēta slaucamo govju ēdināšana, izslaukumu kāpināšana.
- Cietes optimāla nodrošināšana barības deva 20-29% sausnā.
Pasaulē daudzi lauksaimnieki saražotā metāna daudzumu uz katru piena kilogramu samazina, gatavojot un izēdinot govīm kvalitatīvu rupjo lopbarību ar augstu sagremojamību (DDM – sagremojamā sausna), tādējādi palielinot izslaukumus un ražošanas efektivitāti. Par ļoti labu sagremojamību DDM norādīs skaitlis virs >65%.
DDM aprēķinam plašāk lietotais vienādojums ir: DDM, % = 88, 9 -(0,779XADF%).
Piemērs. Ja paraugā ADF saturs ir 31%, tad: DDM, % = 88, 9 - (0,779X31) = 64,75%.
Interešu grupas saimniecībās sausnas sagremojamība (DDM%) skābbarības paraugos teicamā kvalitātē ir tikai 27% gadījumu. Pārējos 73% skābbarības paraugos DDM% ir labas vai apmierinošas kvalitātes. Tas liecina, ka saimnieki sagatavo rupjo lopbarību novēloti.
Sausnas sagremojamības aprēķinu ietekmē lignificētās kokšķiedras ADF% saturs rupjajā lopbarībā. ADF% lopbarības analīzēs rāda, cik daudz barībā ir nesagremojamas, lignificētas, neizmantojamas kokšķiedras atgremotāja spureklim. Lopbarības analīzēs ADF% rādītājs mazāks, jo labāk, vēlams zem 31%. Labus ADF% rādītājus varam iegūt, ja esam sagatavojuši skābbarību agri, optimālā laikā. Pēc ilgadējas pieredzes pirmais pļāvums jāsagatavo maija pēdējā nedēļā un vēlākais – līdz 6. jūnijam. Faktori, kas palielina lignificētās kokšķiedras ADF% rādītāju, vispirms ir zāles pāraugšana, jeb novēlota pļauja, izvēlētais augu botāniskais satāvs, stiebrzāļu un proteīnaugu šķirnes izvēle, pārāk ilga zāles vāla atrašānās uz lauka saules un lietusietekmē.Lopbarības glabāšana, stirpu vai rituļu plēves bojājumi, kur skābekļa piekļuves rezultātā notiek barības karšana, otrreizēja fermentācija. Skābbarības gatavošanas menedžments, stirpu, tranšeju nosegšanas ātrums, plēvju kārtu skaits, kvalitāte, konservantu, ieraugu lietošana, pļaujmašīnas, rituļu preses un ietinēja noregulēšana darbam – liels faktoru kopums, kas ietekmē rupjās lopbarības sagremojamību un kvalitāti.
Šogad interešu grupu saimniecību skābbarības paraugos ADF% rādītājs svārstās no 26,96% (labākais) un 39,64% lielākais rādītājs. ADF% tiek izmantots (DDM%) sagremojamības aprēķinā.
Zemākā un augstākā sausnas sagremojamība ( DDM%) aprēķins interešu grupu saimniecībām:
DDM, % = 88,9 – (0,779 X 26,96) = 67,89% augsta sagremojamība,
DDM, % = 88,9 – (0,779 X 39, 64) = 58,02% zema sagremojamība,
Šogad interešu grupas skābbarības analīžu paraugos sausnas sagremojamība (DDM%) ir 58,02% zemākā un 67,89% augstākā.
Apkopojot IG saimniecību piena ražības rādītājus un apsaimniekošanas veidu, nākas secināt, ka visas IG saimniecības ir kāpinājušas izslaukumus. Nelielas svārstības izslaukuma kritumā rodas no stresa, kas veidojas govīm, pērejot pie jaunām tehnoloģijām un veicot izmaiņas ēdināšanā, piemēram, slaukšanas robotā.
Vēl viens no rādītājiem, kas samazina SEG, ir cietes saturs sausnā. Ja cietes saturu palielina no 20 uz 29% sausnā, metāna emisija samazinās par 17% (no 648 uz 538 g govij dienā). Zems cietes līmenis barības devā rada situāciju, ka spureklī veidojas nepietiekams propionātu, laktozes, enerģijas un mikrobiālā proteīna daudzums. Tas liek secināt, ka lielākie dabas piesārņotāji ir saimnieki, kas izēdina zemas spēkbarības devas un iegūst zemus izslaukumus.
Izvēlēta IG saimniecība, kas bagātīgi baro ar graudiem un spēkbarību, veiksim cietes aprēķinu barības devā.
Izmantojot “Pīrsona” kvadrāta aprēķinu, izrēķinam un noskaidrojam ka 1 kg kombinētās lopbarības ar proteīna līmeni 21%, satur 590 g enerģijas ( cieti) saturošu barības līdzekļu, tas ir dažādu graudu maisījumu.
Aprēķna, cik barības devā kombinētā barība satur dažādu graudu daudzumu:
4,3 kg X 0,590 kg = 2,54 kg graudu maisījums, pārējie ir proteīna barības līdzekļi (rapša, saulespuķes, sojas rauši).
Aprēķina susnas daudzumu kombinētās lopbarības graudiem 2,54 X 0,88 = 2,24 kg DM
Kopā sausna, barības līdzekļiem, kas satur cieti ir 2,24 + 3,05 = 5,29 kg DM
Aprēķina cietes daudzumu visos cieti saturošos barības līdzekļos barības devā:
Ciete no graudu barības barības devā ir 5,29 kg, DM x 653 g, DM = 3454,37 g cietes, jeb 3,46 kg
Aprēķina cietes daudzumu 1 kg sausnas:
24,74 kg, DM = 100%
3,46 kg, ciete = X, %
X = (3,46*100)/24,74 = 13,99% cietes, kg/DM
Secinājums: cietes aprēķins, kam par pamatu ņemta IG saimniecības barības deva, cietes nodrošinājums ir tikai 13,99%. Analizētās interešu grupas saimniecības barības devā, varam droši kāpināt kombinētās lopbarības un graudu daudzumu, lai paceltu piena izslaukumu saimniecībā, jo piemērā barotā barības deva satur par maz cietes un rada metāna emisiju. Tā nesasniedz pat 20% cietes, DM barības devā.
Piena izslaukuma kāpinājumu iespējams panākt ar kvalitatīvu rupjo lopbarību un vienmērīgu, sabalansētu barības devas izēdināšananu govīm, jo govju spureklī esošām kkšķiedru šķelošām baktērijām ļoti nepatīk spurekļa pH līmeņa svārstības. Lielas pH svārstības diennakts laikā samazina kokšķiedru šķeļošo baktēriju daudzumu, kā rezultātā barība netiek sašķelta līdz aminoskābēm, netiek ražots piens.
SEG emisijas samazina govju ganīšana, tāpēc, ja vēlaties saudzēt dabu, govis vajadzētu ganīt atsevišķās grupās, piemēram, cietstāvošās un grūsnās teles varētu atrasties ganību aplokos.
Arī atražošanas rādītāju uzlabošana, samazināts servisa periods līdz 90-110 dienām palīdzētu samazināt SEG emisijas. Mazāks servisa periods, vairāk iegūta piena, vairāk iegūtu telīšu un mazāk dzīvnieku jātur ganāmpulka atražošanai: tātad mazāk jāražo barības un mazāk piesārņojam atmosfēru ar metānu.
Latvijā vidējais telīšu atnešanās vecums ir 27 mēneši, interešu grupas saimniecībās vidējais telīšu atnešanās vecums 27,3 mēneši. Atnešanās vecums 23-24 mēnešos būtu vēlams katrai saimniecībai. Ja aplūkojam 2. tabulā interešu grupas saimniecību atražošanas rādītājus, tad pie telīšu izaudzēšanas darbs būtu lielākai daļai saimnieku.
Andra Serdina,
LLKC Cēsu konsultāciju biroja konsultante lopkopībā
