LLKC Preiļu birojs apkārtējiem piena lopkopības lauksaimniekiem sniedz iespēju piedalīties interešu grupā (IG). Jau vairāku gadu garumā ar savu pieredzi savā starpā dalās astoņas dažāda lieluma piena lopkopības saimniecības.
Uzklausot visu dalībnieku viedokli, tika secināts, ka turpmāk veiksim dažas pārmaiņas interešu grupas darbībā. Iepriekšējos gadus cītīgi tika strādāts pie piena kvalitātes uzlabošanas – somatisko šūnu daudzuma samazināšanas. Tagad sāksim pievērsties pareizai teļu izaudzēšanai, protams, neaizmirstot arī par piena kvalitāti, kā uzlabošanā jau ir ieguldīti vairāki gadi. Tika apkopoti pirmie dati, lai saprastu, kurus rādītājus saimniecībās ir jāuzlabo (skat. 1. tabulu).
Ņemot vērā epidemioloģisko situāciju valstī, bija problemātiski tikties klātienē, tāpēc lielākā daļa (75% no kopējā tikšanās reižu skaita) tikšanos tika organizētas Zoom platformā.
Pirmā tikšanās reize martā norisinājās attālināti, kad tika diskutēts par teļu dzimšanu un ar to saistītām profilaktiskām darbībām. Ir labi, ja apgrūtinātas dzemdības saimniecībās novēro līdz 20% uz 100 atnešanās reizēm vai arī 1 gada garumā. Savukārt teļu nobeigšanās nedrīkstētu pārsniegt 5% pirmajos dzīves mēnešos, kā arī pirmajās 24 h no piedzimšanas. Ja šo gadījumu ir vairāk, tad ir jāpievērš uzmanība labturības prasībām, vai arī jānoskaidro, kādi turēšanas un ēdināšanas apstākļi netiek ievēroti govīm, kuras ir cietstāves periodā. Interešu grupas saimniecībās apgrūtinošas dzemdības tiek novērotas aptuveni 16% visa gada garumā, un teļu nobeigšanās ir konstatēta salīdzinoši reti. Diskusijas noslēgumā secinājām, ka mazākās saimniecībās ir novērojama tendence individuālāk uzraudzīt katru jaundzimušo teļu. Tas skaidrojams ar to, ka mazākajās saimniecībās visas profilaktiskās darbības veic paši saimnieki, turpretī lielākajās – algotie darbinieki, kuri ne vienmēr savu uzdoto darbu padara kvalitatīvi.
1.tabula
Interešu grupas saimniecību reproduktīvie rādītāji 2021. gada sākumā
Analizējo iegūtos datus, 50% interešu grupas saimniecību ir paaugstināts 1. sēklošanas vecums, kā arī 1. atnešanās vecums, kas ir paaugstināts 75% saimniecību. Somatisko šūnu skaits virs 200 tūkst. 1 mL-1 pienā ir paaugstināts 38% saimniecību, kas ir līdzīgs rādītājs arī iepriekšējos interešu grupas darbības gados. Jāatceras, ka likumdošana paredz 400 tūkst. 1 mL-1 robežu, kad piens ir realizējams. Runājot par slaucamo govju veselību un potenciālo mastītu ierosinātāju klātbūtni, somatisko šūnu skaitam palielinoties virs 200 tūkst. 1 mL-1, ir jāsāk sekot līdzi vairāk šīs slaucamās govs tesmeņa veselības izmaiņām. Tādējādi var konstatēt problēmu jau laikus un ierobežot ierosinātāju izplatīšanos.
Nakamā tikšanās reize notika maijā, kad tika diskutēts par teļu ēdināšanas priekšnoteikumiem. Interešu grupas saimniecībās pievērš uzmanību kvalitatīvu telīšu izaudzēšanai. Šī mērķa sasniegšanai teļiem jānodrošina pareiza ēdināšana un labturības apstākļi jau no pašas mazotnes. Svarīgi ir izēdināt kvalitatīvu jaunpienu, kā arī nodrošināt piena izēdināšanu līdz 3 mēnešu vecumam. To ievēro aptuveni 70% no interešu grupas saimniecībām, pārējās saimniecībās tiek pielietots piena aizvietotājs. Spurekļa attīstības nolūkos teļam ir jābūt pieejamam sienam un spēkbarībai, kas visās saimniecībās tiek nodrošināts, sākot no 2 nedēļu vecuma, ko paredz arī labturības prasības. Tāpat tiek darīts ar tīru dzeramo ūdeni, kas jānodrošina visas diennakts garumā teļiem, kas sasnieguši 1–2 nedēļu vecumu.
Būtu vēlams arī saimniecībās noteikt jaunpiena kvalitāti, kas nav pagaidām aktualizēts visās saimniecībās. Kvalitātes nolūkos, izmantojot kolostrometru, tiek noteikts imunoglobulīna saturs pienā, kas ir pats noteicošais rādītājs teļa imūnsistēmas veidošanai un efektīvu attīstību visa mūža garumā. Piena kvalitātei jābūt atbilstošai labturības prasībām. Jāizvairās no piena izēdināšanas, kam ir paaugstināts somatisko šūnu skaits, jo tas var negatīvi ietekmēt teli nākotnē kā potenciālo slaucamo govi. Pareiza ēdināšana un ataudzēšana samazinās mastīta risku telēm kā nākamajām slaucamajām govīm. Pienā, kurā ir antibiotiku atliekvielas, bieži vien ir arī augsts somatisko šūnu skaits. Pierādīts, ka govs piena pasterizēšana nesamazina somatisko šūnu skaitu un neiznīcina antibiotiku atliekvielas. Veterinārārsti stingri uzstāj, ka tādu pienu teļiem izēdināt nedrīkst.
Trešajā tikšanās reizē aplūkojām teļu augšanas diagrammas, kā arī izanalizējām saimniecībās iegūtos datus. Piensaimniecība ir efektīva, ja laikus tiek pievērsta uzmanība teļu ataudzēšanai un to laburtības prasību ievērošanai. Aplūkojot saimniecībās esošo teļu dzīvmasas diagrammu (skat. 1. attēlu), var secināt, ka teļiem, kas vecāki par 3–4 mēnešiem, ir novērojama gan paaugstināta dzīvmasa, kas saistās ar aptaukošanos, kas radusies nepareizas ēdināšanas rezultātā pirmajos dzīves mēnešos, gan arī zemāka dzīvmasa, nekā būtu vēlams. Problēmas sākas ar periodu, kad tiek noslēgts piena izēdināšanas etaps, kā rezultātā teļi nespēj pielāgoties jauniem ēdināšanas paradumiem, ja viņi pie tiem iepriekš nav laikus pieradināti.
1. att. Teļu dzīvmasas diagramma
Ir svarīgi sekot līdzi šo dzīvmasu izmaiņām, it īpaši, kad ir sasniegts optimālais 1. apsēklošanas vecums. Sekmīgai apsēklošanai vecums nav vienīgais noteicošais faktors. Jācenšanas ievērot arī ēdināšanas priekšnoteikumus. Pēc 8 mēnešu vecuma sasniegšanas barības devā neiekļauj spēkbarību līdz mēnesim, pirms telītes tiek apsēklotas. Sēklošanas laikā telei jābūt ar dzīvmasu 55% no pieaugušas govs dzīvmasas. Bet sēklot var arī gadu vecas teles, ja tās ir sasniegušas optimālu dzīvmasu un ir ar labu ķermeņa kondīciju. Apsēklot vajadzētu līdz vismaz 15 mēnešu vecumam.
Lai noskaidrotu sagatavotās skābbarības kvalitāti, interešu grupas saimniecībās tika veiktas skābbarības analīzes, kuras sīkāk analizēja laboratorijā. Jāatzīst, ka no visām interešu grupas saimniecībām vēl nav iegūti skābbarības paraugi, jo to uzglabāšanas sistēmas ir dažādas (stirpas, rituļi utt.). Pagaidām esam analizējuši 19 paraugus no interešu grupas saimniecību rituļu skābbarības (skat. 2. tabulu).
2. tabula
Skābbarības kvalitātes rādītāji vidēji IG saimniecībās
Jāatzīst, ka šogad iegūtā skābbarība ir vērtējama kā labas kvalitātes. Piecos paraugos tika novērots augsts sausnas daudzums (virs 60%), kas tiek pamatots ar augsto gaisa temperatūru šī gada vasarā. Darba spēka trūkums saimniecībās liedza operatīvi sagatavot nopļauto zaļmasu, nepieļaujot tās pārlieku lielo apžūšanu. Tiekoties interešu grupā, katru gadu saimniecības pārstāvji dalās savā pieredzē par stiebrzāļu un tauriņziežu sēklu maisījumiem, lai iegūtu pēc iespējas kvalitatīvāku un efektīvāku lopbarību pēc savas pieredzes un teorētiskajām zināšanām. Kopproteīna līmenis skābbarībā vidēji visos paraugos bija ap 15%. Skābbarības analīzēs mazākais NDF saturs bija 37,2%, ADF saturs 25,7%, kas apliecina to, ka saimniecībās tika pievērsta uzmanība pareizam pļaušanas laikam, kas būtiski ietekmē šīs barības apēdamību un sagremojamību.
Izmantojot piena pašizmaksas kalkulatoru, ieguvām vidējo 1 kg piena pašizmaksas vērtību attiecībā par tā iepirkšanas 1 kg cenu.
Interešu grupas saimniecībās piena pašizmaksa ir no 0,23 līdz pat 0,39 EUR/kg bez PVN. Rezultāti katrai saimniecībai ir dažādi sakarā ar saimniecības apjomu, iepirkto barības līdzekļu daudzumu, kā arī algotā darbaspēka izmaksām. Lielākajā daļā saimniecību pērn piena pašizmaksa pārsniedz iepirkuma cenu par aptuvei 0,01 EUR/kg bez PVN. Tas skaidrojams ar to, ka gads bijis nepastāvīgs sakarā ar epidemioloģisko situāciju un straujo lopbarības cenu pieaugumu, kas būtiski palielina piena saražošanas izmaksas. Atkarībā no izslaukuma saimniecībās 2020. gadā vidējā piena iepirkuma cena ir no 0,25 līdz 0,30 EUR/kg bez PVN.
Šogad paaugstināts somatisko šūnu skaits (>400 tūkst. mL-1) pienā netika novērots. Tomēr saimniecībās vēl ir dažas problēmgovis, kas liedz šo rādītāju samazināt zem 200 tūkst. mL-1 (skat. 2. att.).
2. att. Somatisko šūnu skaits pienā dalībnieku saimniecībās, uzsākot un noslēdzot 2021. g. IG darbu
Ņemot vērā, ka šogad sākām runāt par ganāmpulka sekmīgu atražošanu, tad papildus uzmanība tiek pievērsta pareizai teļu izaudzēšanai. Viens no rādītājiem, kas tika analizēts, ir 1. sēklošanas vecums (skat. 3. att.).
3. att. Telīšu 1. sēklošanas vecums mēnešos dalībnieku saimniecībās, uzsākot un noslēdzot 2021. g. IG darbu
Uzsākot interešu grupu, 50% dalībnieku saimniecību telīšu 1. sēklošanas vecums pārsniedz 15 mēnešus, kas ir nerentabls rādītājs. Noslēdzot 2021. gada darbu šis rādītājs ir ļoti līdzīgs. Šogad būtiski telīšu apsēklošanu ir ietekmējusi ārējā gaisa temperatūra vasaras mēnešos. Tika novērots, ka teles nemeklējas, vai arī nācās saskarties ar nesekmīgu apsēklošanu. Papildus šim rādītājam analizējām arī 1. atnešanās vecumu.
4. att. Telīšu 1. atnešanās vecums mēnešos dalībnieku saimniecībās, uzsākot un noslēdzot 2021. g. IG darbu
Ņemot vērā, ka 1. sēklošanas vecums telītēm ir augsts, tas ietekmē arī 1. atnešanās vecumu. Mērķis ir samazināt atnešanos līdz 22–24 mēnešu vecumam, jo ir novērojams, ka lielākajai daļai saimniecību šis rādītājs neatbilst optimālajam. Reprodukcijai ir jānotiek pēc iespējas sekmīgāk un ar pareizu 1. apsēklošanas vecumu. Ja tas netiek ievērots, tad telīte ar katru dienu palielina tikai saimniecības izmaksas, jo tā neražo pienu. Vairākkārt šādai situācijai atkārtojoties, saimniecībā samazinās rentabilitāte un nenotiek efektīva ganāmpulka atražošana.
Mairis Ormanis,
Interešu grupas vadītājs,
LLKC Preiļu biroja lopkopības konsultants
