Vasaras mēneši lielākoties atnes daudz pozitīvā, taču jāteic, ka šis gads bija liels pārbaudījums govju ganāmpulkiem. Pat ne pārāk karstās vasarās, kad mēs paši jūtamies pietiekami komfortabli, govju ganāmpulkam tomēr jāpievērš īpaša vērība. Ja cilvēks 20 °C jutīsies lieliski, tad govij, kad gaisa mitrums ir augsts, šī temperatūra jau izraisa karstuma stresu.
Katram notikumam ir savas sekas. Bieži tās sākam izjust tad, kad notikušais ir jau piemirsts un vairs nav aktuāls. Līdzīgi ir ar govīm un teļiem, kuri bijuši pakļauti karstuma stresa kaitīgajai iedarbībai. Diemžēl sekas šajā gadījumā būs vēl jūtamas vairāku mēnešu garumā. Precīzāk būtu teikt – ko darīt, jo dzīvnieku mītnes un turēšanas apstākļi dažādās saimniecībās ir atšķirīgi. Ieteikums ir sākt ar pamatlietām. Jāsāk ar karstuma stresa izpēti un atbildi uz vairākiem jautājumiem. Kas ir karstuma stress un kas to izraisa? Kādu ietekmi tas atstāj uz organismu? Kā to var izmērīt vai noteikt? Kā karstuma stresu un tā kaitīgo ietekmi var samazināt?
Karstuma stresa vienādojums ir starpība starp to siltumu, ko govs saņem, un govs spēju šo siltumu atdot jeb kliedēt. Ja uzņemtais siltums ir lielāks nekā spēja to kliedēt, sākas dzīvnieka pārkaršana. Jāatceras, ka govij liels siltuma daudzums rodas vielmaiņas dēļ, īpaši spureklī, mikroorganismiem pārstrādājot barību, jeb mikrobiālās fermentācijas procesos. Siltums no vielmaiņas plus siltums no apkārtējās vides lielāks, nekā govs spēja siltumu atdot.
Jāpiebilst, ka siltuma kliedēšana notiek ar enerģijas palīdzību. Respektīvi, tā enerģija, kas varētu tikt izmantota citiem mērķiem, piemēram, piena ražošanai, tagad tiek izmantota organisma dzesēšanai, un loģiski, ka izslaukums samazinās.
Jārēķinās arī ar to govs īpatnību, ka tai ir salīdzinoši zema sevis atdzesēšanas efektivitāte. Govij nav efektīvi attīstīts svīšanas process, un tā, lai sevi krīzes brīžos atdzesētu, sāk straujāk elpot, līdz beidzot elso ar vaļēju muti. Vēl jārespektē fakts, ka govis arvien vairāk tiek selekcionētas efektīvai ražošanai ar spēju daudz apēst un šo barību efektīvi pārvērst pienā. Tāpēc arī vielmaiņas procesi norit ļoti intensīvi ar liela siltuma daudzuma izdalīšanos.
Ja dzīvnieki cieš no karstuma stresa, tiem ir:
– samazināta ēstgriba;
– samazināta produkcijas ražošana;
– spurekļa acidoze;
– samazināts tauku un olbaltumvielu daudzums pienā;
– samazināta atražošanas spēja, jo dzīvnieki neizrāda meklēšanos, kā arī samazināta apaugļošanās spēja un embriju bojāeja;
– palielināts klibums;
– palielināta dzīvnieku saslimstība, hronisku slimību saasināšanās;
– dzīvnieku nobeigšanās.
Dažas pazīmes, kas liecina par to, ka govs cieš no karstuma stresa, ir viegli pamanīt. Piemēram, paaugstināta rektālā temperatūra, paātrināta elpošana, izslaukuma samazinājums un citas. Taču iekšējie procesi, kas saistīti ar imūnsistēmas bojājumiem, oksidatīvā stresa kaitīgo ietekmi, traucētu spurekļa darbību, palielinātu enerģijas vajadzību u. c. paliek neredzami. Īpaši jutīgi ir embriji no 1. līdz 6. dzīves dienai. Šajā attīstības stadijā tiem nav karstuma izturīgu proteīnu. Sasniedzot ķermeņa temperatūru 39 oC, tie var iet bojā.
Tāpat ir vairāki pētījumi, kas apliecina, ka karstuma stress ietekmē oocītus vismaz 120 dienas, pirms tie kļūst par olšūnu. Respektīvi, ja govs cietusi no karstuma stresa jūlijā, tad sekas būs vēl līdz decembrim, apaugļošanās rezultāti būs ievērojami zemāki, būs palielināts sēklošanas reižu skaits.
Viens no rādītājiem, kas var liecināt par karstuma stresu govīm, ir elpošanas biežums, kas lielāks par 60 reizēm minūtē. Ko tādos gadījumos darīt?
Ja iespējams, jānodrošina dzīvniekiem ēna. Ūdens un vēlreiz ūdens – tīrs, svaigs, auksts ūdens, kas brīvi, neierobežoti pieejams no tīrām dzirdnēm. Dzīvnieki pastiprināti izdala ūdeni kopā ar elektrolītiem, minerālvielām gan elsojot, gan svīstot. Tāpēc ir ļoti svarīgi tiem veicināt vēlmi dzert, jo ūdens palīdz uzturēt optimālu termoregulāciju. Ventilatoru uzstādīšana. Efektīvāk govis var atdzesēt ar samitrināšanu jeb aplaistīšanu ar ūdeni, pēc tam ar ventilatoru palīdzību nožāvējot lieko mitrumu, tādējādi veicinot siltuma atdevi un dzīvnieku dzesēšanu. Govīm, kuras tiek laistas ganībās, jāpsver iespēja laist ganībās uz nakti. Vēlams veikt arī izmaiņas govju ēdināšanā. Vajadzīga izcilas kvalitātes rupjā lopbarība, nodrošinot arī atbilstošu efektīvo kokšķiedru, jāpalielina barošanas reižu skaits, lai nodrošinātu lielāku barības apēdamību un svaigāku barību. Jāpārrēķina barības devas ar atbilstošu proteīna, enerģijas, minerālvielu un vitamīnu daudzumu, ņemot vērā samazināto sausnas uzņemšanas spēju. Barības devā papildus jāiekļauj aizsargātie augu tauki vai eļļas augu sēklas.
Var maisīt sāli un dzeramo sodu uz pusēm un izbarot šādu vienmēr brīvi pieejamu maisījumu. Spurekļa darbības uzlabošanai un spurekļa acidozes profilaksei lieliski noder dzīvais raugs, fermentācijas produkti un bufervielas.
Jārēķinās, ka karstā laikā govis tik intensīvi neizrāda meklēšanos, tās var būt enerģijas deficītā, jo papildus jāmobilizē resursi sevis dzesēšanai un nepietiek enerģijas adekvātai hormonu izstrādei. Tādējādi dzimumcikls noritēs nepilnvērtīgi.
No pieaugušas govs ķermeņa dienā iztvaiko vidēji 12 litri ūdens. Jo augstāka produktivitāte, jo ātrāka govs vielmaiņa un lielāks govs radītā siltuma un tvaiku daudzums. Gaisa temperatūra vienmēr jāanalizē kopā ar gaisa mitrumu. Jāņem vērā arī tas, ka vasarā govis var izelpot pat vairāk nekā 30 litrus ūdens. Latvijā, kur gaisa vidējais relatīvais mitrums vasarā ir aptuveni 60-80%, kritiskā temperatūras robeža ir 24 °C. Šādā temperatūrā dzīvnieki vairs nespēj paši tikt galā ar karstumu, viņi cieš no karstuma stresa, līdz ar to barības uzņemšana, piena ražošana un auglības rādītāji ievērojami samazinās. Govis karstuma stresa ietekmē neapguļas guļvietās, ilgstoši stāv, drūzmējas, kā rezultātā atspiež nagus un veidojas laminīti.
Šogad, palielinoties karstuma stresa ietekmei ganāmpulkos, bija novērojama arī somatisko šūnu paaugstināšanās tendence. Karstuma stress ietekmē zarnu gļotādas veselību, izraisot caurlaidīgo zarnu sindromu. Tā kā zarnu sienas struktūra ir bojāta un tās funkcijas traucētas, nevēlamas vielas, baktērijas, sēnītes, toksīni, iekļūst asinsritē no zarnu satura un izraisa nagu, tesmeņa vai citu orgānu iekaisumus, kas beigās noveda pie daudzu dzīvnieku brāķēšanas un pat bojāejas.
Tā kā karstuma stress mūsu ganāmpulkus skar arvien vairāk, katrā ganāmpulkā situācijas ir atšķirīgas, tāpēc pirms karstā laika izstrādāts rīcības plāns palīdzēs saglabāt produktivitāti un govju veselību.
Anita Miltiņa.
LLKC Daugavpils biroja lopkopības speciāliste
