Antibiotiku (medikamentu, kas nonāvē baktērijas vai nomāc to augšanu) atklāšana pagājušā gadsimta divdesmitajos gados izraisīja apvērsumu medicīnā un veterinārijā. Ar to palīdzību ir tikušas un tiek ārstētas cilvēku, dzīvnieku un infekcijas slimības. Nepamatota un neatbilstoša antibiotiku lietošana veterinārijā un cilvēku veselības aprūpē veicina mikroorganismu rezistences veidošanos.
Pēdējās divās desmitgadēs Eiropā arvien nopietnāk tiek runāts un tiek meklēti risinājumi antibiotiku rezistences problēmai. Pretējā gadījumā virkne dzīvnieku un cilvēku slimību nākotnē kļūs neārstējamas. Rezistences problēma kļūst arvien aktuālāka. Rezistence nozīmē, ka baktērijas ir kļuvušas nejutīgas pret antibiotikām, tās nevar nonāvēt vai apturēt baktēriju augšanu. Antibiotiku rezistences veidošanās cēloņi ir mutācijas baktēriju gēnos.
Kopš pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem mikroorganismu rezistence ir atzīta kā nopietns drauds sabiedrības veselībai. Problēmas risināšanai Eiropas Komisija uzsākusi vairākas iniciatīvas un pasākumus, aptverot vairākas nozares – medicīnu, veterināriju, pārtikas nozari un zinātnisko pētniecību.
Pagājušā gada nogalē tika publicēti Eiropas slimību profilakses un kontroles centra dati, kas uzrādīja – Eiropā strauji attīstās multirezistentas baktērijas. Šādas baktērijas ir izturīgas pret visspēcīgākajām antibiotikām, ko izmanto infekcijas slimību ārstēšanā. Šie dati ir mudinājuši Eiropas Komisiju pastiprināt cīņu pret mikroorganismu rezistenci, finansējot pētniecības projektus un īstenojot citas aktivitātes saistībā arī ar antibiotiku lietojumu veterinārijā.
Antibiotiku pārmērīgā un neatbilstošā lietošana medicīnā un veterinārijā veicina pret antibiotikām rezistentu baktēriju rašanos un izplatīšanos. Būtiskāka problēma veterinārijā ir tā, ka antibiotikas tiek uzskatītas par pirmās izvēles ieroci cīņai ar dzīvnieka saslimšanu tā vietā, lai novērstu iespēju infekcijai izplatīties.
Antibiotiku rezistences rezultātā infekciju ārstēšana kļūst sarežģīta gan cilvēkiem, gan dzīvniekiem. Nākotnē baktērijas var kļūt nejutīgas pret visa veida antibiotikām, un daudzas medicīnas procedūras, piemēram, orgānu transplantācija, var būt neiespējamas – bakteriālās slimības nepakļausies ārstēšanai un izraisīs nāvi.
Dzīvnieku slimību rezistentās baktērijas pie cilvēkiem var nonākt gan pārtikas ķēdē, gan tieša kontakta rezultātā. Baktērijas cilvēkā var nonākt arī tad, ja uzturā nemaz netiek lietoti dzīvnieku valsts produkti.
Lopkopībā nepieciešamība pēc antibiotikām rodas dzīvnieku saslimšanas gadījumos, kurus izraisa cilvēka nepietiekamas rūpes par dzīvniekiem. Antibiotiku lietošanu var novērst, parūpējoties par dzīvnieku labturību. Spēkā ir gan Ministru kabineta noteikumi par lauksaimniecības dzīvnieku vispārīgām labturības prasībām, gan arī noteikumi atsevišķām dzīvnieku grupām, piemēram, teļiem, cūkām. Dzīvniekiem ir jāsaņem pilnvērtīga barība. Ja dzīvnieks ar barību nesaņem pietiekami daudz enerģijas, imūnsistēma strādā slikti, un tā nevar pasargāt dzīvnieku no infekcijas. Dzīvniekiem dabiskie aizsargmehānismi ir ļoti spēcīgi, un tiem nebūtu jāsaslimst. Enerģijas trūkuma gadījumā dzīvnieks, piemēram, neizrādīs meklēšanās pazīmes, un saimniekam jātērē nauda, lai to ārstētu it kā no neauglības. Bieži vien cēlonis šai problēmai ir nepilnvērtīga barība.
Rezistence – baktērijas kļūst nejutīgas pret antibiotikām. Bieži vien grēko paši lopkopji – netiek sabalansētas barības devas, līdz ar to trūkst minerālvielu un vitamīnu, kas dzīvniekiem ir svarīgi. Dzīvnieku veselībai nozīmīgs ir komforts, miegs un iespēja izkustēties. Ja dzīvniekam tas nav iespējams, pasliktinās imūnsistēma un tiek traucēta organisma aizsargspēja pret infekcijām un patogēno mikrofloru. Cīņa ar sekām būs tik ilgi, kamēr veterinārsti un lopkopji nesāks domāt par sekām un neievēros visas prasības un noteikumus, kā turami un aprūpējami dzīvnieki. Būtiski ir mainīt domāšanu sabiedrības līmenī. Fermās, kurās tiek ievērotas labturības prasības, dzīvnieku saslimšanas gadījumi ir daudz retāki.
Antibiotikas ir recepšu medikaments, un to lietošana dzīvniekiem ir atļauta tikai pēc veterinārārsta norādījumiem un diagnozes uzstādīšanas.
Lietojot antibiotikas, tiek nonāvēta daļa no dzīvnieka mikrofloras. Lielākā daļa dzīvnieka barības traktā, zarnās un kuņģī esošo baktēriju ir nekaitīgas. Tās dzīvniekiem nepieciešamas, jo sintezē bioloģiski aktīvas vielas. Nepārdomāta antibiotiku lietošana var izraisīt labo baktēriju bojāeju. Turklāt ne vienmēr antibakteriālais līdzeklis iznīcina kaitīgās baktērijas, tās var būt jau ieguvušas rezistenci. Antibiotikas nelabvēlīgi ietekmē dzīvnieka audus un orgānus, piemēram, nieres un aknas.
Ja tomēr lopkopībā antibiotikas tiek izmantotas, svarīgi tās dot tikai slimajam dzīvniekam un ievērot veterinārārsta noteikto devu un ārstēšanas kursa ilgumu.
Veicot profilakses pasākumus un problēmu cēloņu novēršanu, tie vienmēr būs lētāki un efektīvāki nekā ārstēšana.
Anita Miltiņa,
LLKC Daugavpils KB lopkopības speciāliste
