Lopkopība

Šeit aprakstīts tas, kas jums jāzina par govju ieradumiem, pirms viņas sāk strādāt jūsu labā.

Govīm noteikti ir savas „dīvainības”, un dažas var būt arī bīstamas, piemēram, pēkšņs spēriens ar pakaļkāju. Mājdzīvnieku turēšana ir kā līgums starp dzīvnieku un īpašnieku. Dzīvnieks apņemas nodrošināt mūs ar produktiem,  piemēram, pienu, olām, gaļu, bet mums jāuzņemās rūpes par šiem dzīvniekiem. Turklāt mājdzīvnieki pēc būtības tāpat paliek ļoti līdzīgi saviem savvaļas priekštečiem.

Desmit govju „dīvainības”, kas jums jāatceras, un tās ir apzinātas daudzu pētījumu rezultātā.

Domājot par ganāmpulku un govju mītņu paplašināšanu, visvairāk apspriežamie jautājumi ir komfortabla vieta dzīvniekiem un nepieciešamie kapitālieguldījumi tās nodrošināšanai.

Precīza un pārdomāta plānošana ir ļoti nepieciešama, jo katra kļūda govju komforta nodrošināšanā nesīs lielus zaudējumus nākotnē. Saimnieki bieži brīnās, kā tas notiek, ka pie līdzvērtīgas barības bāzes vienā saimniecībā piens tek un govis ir veselīgas, bet otrā – rezultātu nav. Maksimāls komforts govīm mītnēs ir šī noslēpuma atslēgas vārds.  

Piena lopkopības saimniecībās ļoti būtisks nosacījums ir pareizs kūts plānojums. Govju uzvedība un slimības precīzi liecina par  komforta līmeni kūtī. Galvenās slimības, kas raksturo nepilnības vai kļūdas mītnes iekārtojumā, ir govju klibums, kāju locītavu un/vai skausta atspaidījumi, iekaisumi, mastīti, piena triekas, ketozes un glumenieka dislokācijas.

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs organizē mācības kautuvēs strādājošajiem saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1099/2009 par dzīvnieku aizsardzību nonāvēšanas laikā un MK noteikumiem Nr. 21 „Kaušanai paredzēto lauksaimniecības dzīvnieku aizsardzības prasības”, kas nosaka, ka nonāvēšanu un saistītas darbības (apiešanās, savaldīšana, apdullināšana, efektīvas apdullināšanas novērtēšana, dzīvu dzīvnieku iekāršana važās/pacelšana, atasiņošana, reliģiskā kaušana) veic tikai tādas personas, kurām ir atbilstīga kvalifikācija.

LLKC Pierīgas konsultāciju biroja interešu grupas “Latvijā audzētie proteīnaugi slaucamo govju barībā” sešu saimniecību kārtējā tikšanās notika augusta beigās  z/s “Punči” Salacgrīvas novadā. Saimniecībā no 62 slaucamajām govīm iegūst 10 337 kg izslaukumu, lietojot vienas grupas ēdināšanu. Pārraudzības datos gan tiek uzrādīts zems tauku saturs, kas var liecināt par acidozi, bet saimnieki uzsvēra, ka viņu ganāmpulkā piena tauku saturs nekad nav bijis augsts. Tas saistīts ar ģenētiku, kāda ir tīršķirnes HM govīm no ASV.

Liellopu audzēšanā gaļai mēs varam nodalīt trīs galvenos posmus, kuros ir nepieciešama atšķirīga un specifiska ēdināšanas stratēģija.

* Zīdīšanas/piena periods – laiks no dzimšanas līdz ~200 kg dzīvsvara sasniegšanai – un atšķiršanas posms.

* Augšanas posms – laiks, kad notiek dzīvnieka augšana, kas beidzas aptuveni 15 mēnešu vecumā. Šajā laikā svarīgi ir dzīvnieku izaudzēt augstumā un garumā.

Lai zīdītājgovju ganāmpulkā katru gadu notiktu regulāra govju atnešanās, ir ļoti būtiski, lai servisperiods (dienas no atnešanās līdz veiksmīgai aplecināšanai vai apsēklošanai) ganāmpulkā būtu 80 dienas.

Kompakts atnešanās periods, kad 97% zīdītājgovju atnesās 12 nedēļu periodā, ir iespējams tikai tad, ja servisperiods nav garāks par 80 dienām.

Tikko atnesusies govs savu enerģiju sadala sekojošām vajadzībām:

Izvēloties gaļas liellopu šķirni, svarīgi pirmkārt saprast pašiem savas vēlmes un saimniekošanas iespējas. Ja vien saimniecības mērķis nav audzēt tīršķirnes dzīvniekus, tad saimniekiem nav ierobežojumu turēt tikai vienas šķirnes dzīvniekus vai arī krustojuma dzīvniekus. Latvijā, apmeklējot gaļas liellopu saimniecības, ir skaidri redzams, ka lielākā to daļa ir meklējumos, kas būtu labākais risinājums katrā saimniecībā.

Šoreiz nepieskaršos tīršķirnes dzīvnieku audzēšanai, bet gan krustojumiem. Krustošana dod vienkārši papildus ienākumus heterozes efekta dēļ.

Žurnāla septembra numurā plašs apraksts par Igaunijas piensaimnieku kooperatīva “E-piim” projektu uzcelt Baltijas reģionā lielāko un modernāku piena pārstrādes rūpnīcu. Par pašreizējo “E-piim” siera un piena pulveru ražotnēm un nākotnes iecerēm žurnālā stāsta “E-piim” vadītājs Jānuss Murakass. Viņš uzskata, ka Baltijas reģionā piena cenu iespējams palielināt vidēji par 4–6 centiem, ja tiek uzcelta rūpnīca, kurā var pārstrādāt ne mazāk kā 1000 tonnu svaigpiena dienā.