Gaļas liellopu nobarošana

Liellopu audzēšanā gaļai mēs varam nodalīt trīs galvenos posmus, kuros ir nepieciešama atšķirīga un specifiska ēdināšanas stratēģija.

* Zīdīšanas/piena periods – laiks no dzimšanas līdz ~200 kg dzīvsvara sasniegšanai – un atšķiršanas posms.

* Augšanas posms – laiks, kad notiek dzīvnieka augšana, kas beidzas aptuveni 15 mēnešu vecumā. Šajā laikā svarīgi ir dzīvnieku izaudzēt augstumā un garumā.

* Nobarošanas posms – īss un straujš nobarošanas posms ar maksimāliem diennakts dzīvsvara pieaugumiem, lai labi izaudzētais dzīvnieks iegūtu maksimālo gaļas iznākumu un optimālo tauku slāņojumu.

Lai arī Latvijā pašreiz masveidā izdevīgākais gaļas jaunlopu realizācijas veids ir atšķirto teļu pārdošana, tomēr vismaz pašu ģimenei, radiem un draugiem ir svarīgi izaudzēt kvalitatīvu liellopu gaļu. Tāpēc šoreiz nedaudz sīkāk tieši par nobarošanas posmu.

Augšanas posmā dzīvmasas diennakts pieaugums, ko mēs nodrošinām, ir 0,7–1,3 kg dienā. Dzīvsvara pieaugums ir atkarīgs gan no šķirnes, gan audzēšanas veida. Nobarošanas posmā uzdevums ir nodrošināt maksimālos dzīvsvara pieaugumus, tas nozīmē, ka tiem ir jābūt lielākiem par 1,4 kg dienā. Tik lielam dzīvsvara pieaugumam barības devā ir nepieciešama augsta enerģijas koncentrācija, kas ir jānodrošina pamatā ar graudu barības līdzekļiem (cieti). Augsts cietes līmenis barības devā nodrošina strauju dzīvsvara pieaugumu, efektīvu barības izmantošanos, bet dzīvnieka organisms to nevar viegli uzņemt. Lai nodrošinātu priekškuņģa darbību, ir jāizbaro arī rupjā lopbarība (vislabāk šajā gadījumā der salmi) – 0,5–1,5 kg uz dzīvnieku dienā.

Pārējo barības vielu vajadzība ir šāda:

diennaktī uzņemamais sausnas daudzums – 2% no ķermeņa svara;

sausnas saturs barībā – 30–60%;

kopproteīns – 12–15%*;

maiņas enerģija – >12,2 MJ/kg sausnas;

tauki – <6%*;

ciete un cukuri – >33%*;

kokšķiedra (NDF) – >25%*;

kalcijs (Ca) – 0,6%*.

* Barības sausnas kilogramā.

Tā kā nobarošanas posmā barība lielākoties sastāv no spēkbarības, tad pārejas posms uz šādu ēdināšanas tipu ir jāveic ļoti pakāpeniski. Liels spēkbarības daudzums paaugstina priekškuņģa skābumu, kas ir liels izaicinājums dzīvnieka veselībai. Priekškuņģa mikroflorai ir jāmainās, – būtiski jāsamazinās to baktēriju daudzumam, kas sašķēla kokšķiedru, un lielā apjomā jāpalielinās to baktēriju populācijai, kas sagremo cieti.

Tas prasa gan laiku, gan naudu, tāpēc pareiza pāreja uz jauno ēdināšanas variantu palielinās barības izmantošanās rādītājus. Pie lielām spēkbarības devām dzīvnieki jāpieradina pakāpeniski nedēļas laikā, devu palielinot katru dienu, tajā pašā laikā samazinot rupjās lopbarības daudzumus (skat. attēlu). Ja rupjā lopbarība tiek izbarota barotavās no ruļļiem un to ierobežot nevar, tad spēkbarība tāpat nedēļas laikā pakāpeniski jāpalielina līdz daudzumam, kad vairs netiek visa apēsta starp barošanas reizēm. 

Nobarošanas posma garums ir atkarīgs no dzīvnieku šķirnes (skat. 1. tabulu).

1. tabula. Gaļas šķirņu liellopu nobarošanas posma garums

Nobarojot gaļas šķirņu vai krustojumu ar gaļas šķirnēm dzīvniekus, tie daudz labāk nobarosies, ja barības devas tiks sastādītas ar proteīna līmeni ~15% kopproteīna barības sausnas kilogramā. Nobarojot piena šķirņu bullēnus gaļai, tie labākus rezultātus uzrādīs ar barību, kurā proteīna līmenis būs ~12% barības sausnā. Barojot piena šķirņu bullēnus ar augstu proteīna līmeni barības devā, tie aug augumā augsti un kalsnēji, kas padara tos grūti nobarojamus.

Silvija Dreijere,

LLKC Lopkopības nodaļas vadītāja