Lopkopība

Vai griķus var tīt skābbarībā un gatavot sienu?

Griķi ir sūreņu dzimtas augs, radniecīgs skābenēm un rabarberiem. Latvijā tos audzē gan putraimu ražošanai, gan zaļmēslojumam. Griķi ir arī iecienīts nektāraugs biškopības saimniecībās.

Katru gadu palielinās griķu platības, 2017. gadā griķu sējumi sasniedza 30,9 tūkst. ha. Tā kā šovasar lielākajai daļai zemnieku nav izdevies ievākt pietiekami daudz barības, radies jautājums – vai griķus varētu izmantot lopbarības gatavošanai?

LLKC Ogres konsultāciju biroja interešu grupas “Slaucamo govju ganāmpulka apsaimniekošana, izvērtējot rupjās barības sagremojamību, un barības izmantošanas efektivitāti” septiņu saimniecību otrā tikšanās notika  Mālpils novada saimniecībā “Ruķi”. Saimniecībā ir neliels augstražīgs (9915 kg) 34 slaucamo govju ganāmpulks, ar piesietās turēšanas un ganību sistēmu. Saimniecība lepojas ar izkopto ganāmpulku, labi nokomplektēto komandu – ģimene un uzticami darbinieki ar paaudžu pārmantojamību un savu tehnikas nodrošinājumu.

Efektivitāte slaukšanas zālē ir svarīga, taču nedrīkst upurēt piena kvalitāti, lai tikai paātrinātu govju caurlaidi slaukšanās zālē.

Lai uzlabotu darba efektivitāti slaukšanas zālē, biežāk tiek vērtēti tādi parametri kā stundas laikā izslaukto govju skaits, govju iegājienu skaits stundas laikā, ar katru slaukšanas aparātu izslauktais piena daudzums stundā.

Labāk varbūt būtu uzdot cita veida jautājumus.

Mastīts, mastīta profilakse, piena kvalitāte un govju veselība ir jautājumi, kuri ik dienu aktuāli visiem, kas saistīti ar piena lopkopību. Pasaulē aktualizējas jautājums par antibiotiku lietošanu cietstāvošajām govīm tesmeņa veselības nodrošināšanai.

Visā pasaulē ir pieci galvenie pasākumi, kas tiek ievēroti, ražojot kvalitatīvu pienu un profilaktējot saslimšanu ar mastītu. Tāpēc arī saimniecībās, runājot par mastīta profilaksi un pasākumu efektivitāti, tiek vērtēti ieguvumi no:

Kādas prognozes piena pasaulei? To žurnāla jūlija numurā skaidro LLKC ekonomists Raivis Andersons un lauku attīstības projektu vadītājs Renārs Stūrmanis. LLKC ir kļuvis par Starptautiskā piena pētniecības tīkla IFCN dalībnieku, tādēļ gan jūlija numurā, gan arī turpmāk žurnāla lasītājiem piedāvāsim informāciju par piena ražošanas tendencēm pasaulē un reālo situāciju citu valstu piensaimniecībās.

Gatavojoties diskusijām par ES lauku attīstības politikas nākotni, Zemkopības ministrija sadarbībā ar Valsts Lauku tīkla Sekretariātu aktuālāko Eiropas Komisijas piedāvājumu un kā tas ietekmēs mūsu lauku attīstības politiku sabiedrībai skaidrojusi reģionālajos semināros, kā arī noskaidrojusi lauksaimnieku un lauku uzņēmēju domas par Latvijas lauku attīstības nākotni, veicot elektronisku anketēšanu no 6. jūnija līdz 10. jūlijam.

Nākotnes lauku attīstībai Eiropas Komisija (EK) definējusi galvenos Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) mērķus:

Talsu novada Valdgales pagasta zemnieku saimniecībā “Kalni” 9. augustā Zālēdāju projekta ietvaros notiks fermu dienas seminārs par precīzas ēdināšanas nozīme slaucamo govju ganāmpulkā un urīnvielu kā proteīna izmantošanu ietekmējošu faktoru. 

Darba kārtība:

Pirmā daļa – Tautas nams “Pūņas”, Valdgales pagasts, Talsu novads. Reģistrācija no plkst. 10.30

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC) kā partneris iestājies starptautiskā piena pētniecības tīklā IFCN (www.ifcndairy.org), dalība kurā nodrošina iespēju LLKC piekļūt citu valstu saimniecību datiem, ļaujot labāk novērtēt Latvijas piena saimniecību efektivitāti un konkurētspēju Eiropas un pasaules līmenī.