Zālēdāju projekta ietvaros 15. augustā pulksten 11 Vecpiebalgas novada Taurene pagasta SIA “Cimbuļi” notiks fermu diena par saimniecībā notiekošā izmēģinājuma tēmu „ Ile-de-France tīršķirnes aitu māšu auglības, jēru saglabāšanas un nobarošanas rezultātu analīze Latvijā”.
Darba kārtība:
Pirmā daļa – Taurenes kultūras namā “Nēķins” Taurenes pagastā, Vecpiebalgas novadā.
Reģistrācija no plkst. 10.30.
Iznācis LLKC informatīvā izdevuma “Lauku Lapa” jūlija numurs. Tajā tiek apkopoti Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) sadarbībā ar Zemkopības ministriju no veiktās lauksaimnieku aptaujas par Eiropas Komisijas 1. jūnijā publiskotajiem regulu priekšlikumiem nākamajam ES plānošanas periodam. Līdz jūlija sākumam aptaujas anketu bija aizpildījuši vairāk nekā 700 dalībnieku, tādējādi ļaujot izdarīt secinājumus, kādus priekšlikumus aptaujas dalībnieki atbalsta, kādus noliedz, un kāds ir viņu viedoklis par vajadzībām lauksaimniecībā un laukos.
Tradicionāli Latvijas aitu audzētāji un nozares entuziasti 30. jūnijā apmeklēja Rūjienas novada Jeru pagasta “Klimpas”, kur tika rīkotas gadskārtējās “Aitu dienas 2018”. Šoreiz galvenais akcents tika likts uz Latvijas tumšgalves aitu (LT) vērtēšanu.
Labs vaislas bullis ir puse no ganāmpulka panākumiem, jo teļu ieguvei un to kvalitātei ir visciešākā saistība ar pozitīviem ekonomiskajiem rādītājiem.
Teļi, kuri saslimuši ar Salmonella Heidelberg, ir veseli no rīta, bet beigti jau pēcpusdienā.
Vārds “salmonella” izraisa bailes katram dzīvnieku turētājam. Tā ir slimība ar strauju izplatību un nelielām ārstēšanas iespējām, jo īpaši teļiem.
Katrs gadalaiks liellopu turētājiem sagādā ne mazums izaicinājumu. Arī šis gads ir bagāts ar pārsteigumiem.
Lai gatavotu skābbarību no kviešiem, optimālākais pļaušanas laiks (lai notiktu fermentācija) ir tad, kad sausnas daudzums augā ir 45–50%. Parasti tas ir 3–4 nedēļas pirms labības pļaujas, kad graudi ir piengatavības beigās.
Lopkopja prieks un labas saimniekošanas prakses pamats ir veselīgas zīdītājgovis un jaundzimušie teļi. Tā kā zīdītājgovju ganāmpulkā dzīvs un veselīgs teļš ir galvenais produkts, tad katra teļa ieguve ir ārkārtīgi nozīmīga.
Jūnija sākumā Eiropas Komisija (EK) nāca klajā ar priekšlikumu ES Kopējās lauksaimniecības politikai (KLP) 2021.-2027. gadam. Žurnālā lasiet, ko EK piedāvā, kādas ir galvenās izmaiņas salīdzinājumā ar šo KLP periodu, un, kādi ir nākotnes lauku politikas mērķi. Arī turpmāk žurnālā detalizēti sekosim līdzi diskusijām par nākotnes lauku politikas veidošanu. Šobrīd skaidrs, kā EK nevēlas atkāpties no uzstādījuma – vairāk atbalsta mazajām un vidējām saimniecībām un priekšrocības tiem, kas strādā ar videi draudzīgām metodēm.
Tradicionāli tika uzskatīts, ka telei uz lecināšanas brīdi jāsasniedz 65% no pieaugušas govs svara. Bet pie optimāliem audzēšanas apstākļiem tele ir apsēklojama vai lecināma tad, kad tā sasniedz 51–58% no pieaugušas govs svara ar šķirnei atbilstošu augumu. Kā kritēriju var izmantot šķirnes rādītājus vai arī sava ganāmpulka pieaugušās govis. Objektīvākais rādītājs svaram govij ir, sākot no 3. laktācijas 1 mēnesi pēc dzemdībām.
Tabulā ir apkopoti dati par Latvijā populārāko šķirņu iespējamo telīšu svaru uz lecināšanas uzsākšanas brīdi.
