Jūs atrodaties šeit

Kā augu preparātus izmantot augu aizsardzībā

Augkopība

Ikviens dārzkopis savā ikdienas darbā katru sezonu sastopas ar kaitīgo organismu darbības izpausmēm, jo tur, kur tiek sēts un stādīts, audzējot noteiktas sugas dārzeņus, augļus un ogas, tiek radīti ļoti labi apstākļi kaitēkļu un slimību darbībai. Ir novērots, ka tajā pašā laikā mums apkārt ir dažādām grupām piederīgi augi – dārzeņi, garšaugi, ārstniecības augi, kurus noteiktā veidā izmantojot, ir iespējama kaitīgo organismu ierobežošana un nomākšana.

Ar ko atšķiras no augiem iegūtie kultūraugu aizsardzības līdzekļi un ķīmiski sintezētie

  • Augu preparāti tiek iegūti, neizmantojot ķīmiskus sintēzes procesus.
  • Augu preparāti ir maztoksiski vai pilnīgi nekaitīgi derīgajiem organismiem (bitēm, kamenēm, putniem, abiniekiem un rāpuļiem), cilvēkam pašam un apkārtējai videi.
  • Tie ir pilnībā bioloģiski degradējami vai noārdāmi līdz sastāvdaļām, kas nerada nekādus draudus apkārtējai videi.
  • Tie ir drošāk lietojami un nerada lielus draudus pašam lietotājam.
  • Lielāko efektu vienmēr dod smidzinājumi un apstrādes profilaktiskos nolūkos vai pašā kaitīgo organismu savairošanās sākumā.

Pirms ķerties pie augu preparātu sagatavošanas

  • Pārliecinieties, vai dārzeņi, ogulāji, augļu koki ir saņēmuši atbilstošu mēslošanu un vai tiem netrūkst barības elementu (to trūkuma gadījumā uz augiem parādās noteikta rakstura bojājumi, kam nav nekādas patoloģiskas izcelsmes).
  • Neatstājiet augļu kokiem neapstrādātas brūces (lielākas par 5 cm diametrā).
  • Izvēlieties pret kaitēkļiem un slimībām izturīgas šķirnes.
  •  Nodrošiniet augiem labus augšanas apstākļus:  
    • noregulēt augsnes skābumu, nepieciešamības gadījumā kaļķot, retos gadījumos ģipšot;
    • pazemināt gruntsūdeņu līmeni;
    • aAudzēt klimatiskiem apstākļiem atbilstošas kultūras;
    • nodrošināt augmaiņas ievērošanu;
    • ievērot optimālus sējas un stādīšanas termiņus;
    • savlaicīgi savākt vai iestrādāt augsnē ne tikai ražas, bet arī augu atliekas (lapas, stublāji, augļaizmetņu nobirumi);
    • savlaicīgi ierobežot nezāles;
    • rudenī, pirms ziemošanas krūmogulājiem un augļu kokiem sekli apstrādāt apdobes zonu;
    • regulāri notīrīt augļu koku stumbru mizu no sūnām, ķērpjiem un atlupušās mizas daļām, nepieciešamības gadījumā arī kaļķot;
    • veselu stādāmo materiālu iegādāties tikai no sertificētām stādaudzētavām;
    • nepieļaut stādījumu sabiezināšanu, kas apgrūtina gaisa cirkulāciju;
    • segtās platībās nodrošināt optimālu ventilāciju.

Augu preparātu optimālie pagatavošanas noteikumi

  • Preparātiem nepieciešamos augus ievāc labos laikapstākļos – kad nav nokrišņu, lai augi būtu bez lieka mitruma. Parasti dienas vidū, kad nožuvusi rasa.
  • Ja augu aizsardzībai tiks izmantototas augu virszemes daļas, tad pumpurus ievāc agri pavasarī, kad tie ir piebrieduši, bet tos sedzošās zvīņas vēl nav atvērušās. Mizu ievāc aktīvas sulas cirkulācijas laikā aprīlī un maijā, jo tad tā labi atdalās no koksnes. Ziedus vislabāk ievākt ziedēšanas sākumā vai pilnas ziedēšanas fāzē. Sēklas ievāc tikai tad, kad tās ir pilnībā nobriedušas. Pareizā laikā ievāktajās augu daļās bioloģiski aktīvo vielu, tajā skaitā kaitīgiem organismiem toksisko, saturs būs visaugstākais.
  • Ja augu aizsardzībai tiks izmantototas augu zemzemes daļas – saknes, sakneņi, bumbuļi, tad tās vislabāk ievākt agri pavasarī pirms veģetācijas perioda, tā sākumā vai vēl labāk rudenī pirms ziemošanas, kad augiem virszemes daļas sāk dzeltēt, vīst un nokalst. Zemzemes daļas pirms žāvēšanas notīra, nomazgā un, iekams liek žāvēties, nožāvē lieko mitrumu.
  • Ievākšanai izvēlas tikai veselus augus, bez kaitēkļu bojājumiem un slimību pazīmēm.
  • Žāvēšanas telpai ir jābūt aptumšotai un labi vēdināmai. Tieši saules stari var ievērojami pazemināt kaitīgiem organismiem toksisko vielu saturu. Augu daļas izklāj brīvi, nesaspiežot un nesablīvējot, jo citādi var sākties silšana, kas dramatiski pazeminās vērtīgo vielu saturu. Jāžāvē pēc iespējas straujāk, jo tad būs mazāki vajadzīgo vielu zudumi.
  • Sausā veidā augu preparātu virszemes daļas (lapas, stublāji, ziedi) var uzglabāt vienu gadu, savukārt saknes, sēklas un augļus – divus gadus.
  • Augu aizsardzībai bieži tiek izmantoti pelni, kas iegūti koksnes sadedzināšanas procesā.
  • Augu preparātus sausā un nesasmalcinātā veidā uzglabā stikla traukos (tumšos), elpojošos linu vai kokvilnas auduma vai papīra maisos.
  • Ja vākšanai paredzētie augi ir indīgi, tos nedrīkst ievākt un apstrādāt nepilngadīgi bērni.
  • Augu preparātus uzglabā telpās, kur tie nav pieejami bērniem un nav iespējama sajaukšana ar pārtikas produktiem.

Augu preparātu drošas un optimālas lietošanas noteikumi

  • Preparātu darba šķīdumus cenšas gatavot tikai konkrētai vajadzībai un daudzumam, jo tie praktiski nav uzglabājami.
  • Izmantojot konkrēto augu preparāta darba šķīdumu pirmo reizi, to dažas dienas pirms pamatapstrādes obligāti pārbauda uz dažiem augiem.
  • Efektivitātes paaugstināšanai izmantojiet VAV (virsmas aktīvās vielas). Vienkāršākais variants – likt lietā saimniecības ziepes. Ap 40–50 g sarīvē skaidiņās un izšķīdina mazā ūdens daudzumā. Iegūto šķīdumu pievieno 10 l ūdens pirms augu preparāta lietošanas. Var izmantot arī uz dabisku komponentu bāzes viedotās šķidrās ziepes Dish Drop.
  • Kopējais apstrāžu skaits dārzeņiem, ogulājiem un augļu kokiem sezonā nedrīkst pārsniegt 2–5 reizes. Intervāli starp smidzinājumiem 5–14 dienas.
  • Smidzināšana jāveic vakara stundās, kad samazinās saules ultravioletā starojuma intensitāte, jo tā nopietni var ietekmēt augu preparātu darbības efektivitāti.
  • Augļu kokus parasti apstrādā līdz ziedēšanai un pēc tās, bet ne vēlāk kā 15 dienas līdz ražas novākšanai.
  • Ogulājus apstrādā līdz ziedēšanai un pēc ražas novākšanas.
  • Dārzeņu kultūru apstrādes ir jāveic ar tādu aprēķinu, lai pēdējā apstrāde būtu mēnesi vai 30 dienas pirms ražas novākšanas.
  • Darba šķīduma optimālas izlietošanas devas augļu kokiem līdz 5 gadu vecumam ir 2 l uz koku, ražojošiem augļu kokiem – 10 l uz koku. Ogulājiem 1–2 l uz krūmu, zemenēm 1,5 l/10 m2, dārzeņiem 1 l/10 m2.
  • Lai panāktu augstāku augu preparātu efektivitāti, katrā apstrādes reizē vajag izmantot citu, šādi izvairoties no kaitīgo organismu pierašanas.

Drošības pasākumi darbā ar augu preparātiem

  • Darba šķīduma izlietošanas laikā nedrīkst ar rokām pieskarties ķermeņa atklātajām daļām.
  • Izsmidzināšanas laikā nedrīkst ēst un smēķēt.
  • Pēc darba pabeigšanas rūpīgi jānomazgā rokas.
  • Lietošanas devu ievērošana līdz minimumam samazinās augu atlieku un darba šķīdumu pārpalikumus. Tie jāierok augsnē, bet ne tiešā ūdens avotu tuvumā.
  • Ja izmanto indīgo augu preparātus un blakus ir augi, kas tūlīt tiks vākti pārtikai, tad tie ir jāpiesedz.

 

Augu aizsardzībā izmantojamās augu līdzekļu preparatīvās formas

  • Pulveris – smalki samaltas augu daļas izkaisa bezvēja apstākļos. Trūkums, ka lietus, pulveri parasti no apstrādājamā kultūrauga noskalo un padara neefektīvu, tad augu apputināšanu nāksies atkārtot. Ja tiek izmantots indīgu augu pulveris, darbā noteikti jālieto aizsargbrilles un elpošanas ceļus aizsargājošs respirators.
  • Novilkums – aplejot ar karstu ūdeni, bet nevārot vai siltā +35 līdz +40 °C ūdenī.
  • Novārījums – tiek gatavots verdošā ūdenī. Ja tādu vēl karstu salej labi noslēdzamos stikla traukos, tad tumšā telpā to var uzglabāt līdz mēnesim.
  • Ekstrakts

Kā pareizi sagatavot augu preparātus cīņā ar kaitēkļiem

Novilkumi:

Kartupeļu laksti – 1,2 kg zaļu lakstu 3–4 h mērcē 10 l ūdens. Iegūto novilkumu nospiež, filtrē, pievieno 40–50 g ziepju un tūlīt izsmidzina. Augstākas koncentrācijas novilkums apdedzina augus!

Kliņģerītes – 200 g kliņģerīšu sēklas 48 h mērcē 10 l auksta ūdens. Pēc tam novilkumu nokāš.

Ķiploki – 1. variants: 1.5 kg ķiploku sīki sa­berž vai samaļ gaļas mašīnā. Darbu dara tā, lai malums nekavējoties nonāktu traukā ar ūdeni. Minēto ķiploku daudzumu ievieto stikla traukā, kurā ielieti 5 l ūdens. Dažas stundas atstāj ievilkties, šķidrumu nokāš un uzglabā slēgtā traukā. Tos pašus sasmalcinātos ķiplokus vēlreiz aplej ar 5 l ūdens un atstāj uz dažām dienām ievilkties. Abus šķidrumus salej kopā un uzglabā. Augus apstrādājot, uz 10 l ūdens ņem vienu glāzi novilkumu. Smidzina 2–3 reizes ik pēc 3–5 dienām.

Ķiploki – 2. variants tūlītējai lietošanai, 300 g ķiploku samaļ gaļas mašīnā tā, lai malums nonāktu traukā ar litru ūdens, un nostādina. Vienai lejkannai 10 l ūdens pievieno glāzi šī šķidruma un aplaista augus. Pagatavotais novilkums izlietojams svaigs!

Pelni – 3 kg koku pelnu aplej ar 10 l karsta ūdens, nosedz un atstāj uz 2 diennaktīm, izkāš un atšķaida ar ūdeni līdz 10 l.

Sinepes – 100 g sinepju pulvera aplej ar 10 l karsta ūdens, nostādina 48 stundas, tad nolej un pievieno aukstu ūdeni 1:1.

Sīpoli – (svaigu mizu vai sīpolu) 200 g augu sasmalcina, ātri aplej ar 10 l auksta ūdens un mērcē 12 stundas slēgtā traukā. Novilkumu lieto svaigu! Smidzina 2 reizes ar 4–5 dienu intervālu.

Strutenes – 1 kg kaltētas vai 3–4 kg svaigas, sasmalcinātas masas 3 diennaktis mērcē 10 l ūdens. Pēc tam šķidrumu labi izmaisa un nokāš. Lieto svaigu, pirms smidzināšanas pievienojot 40–50 g ziepju.

Tabaka – tabakas smalkumus vai putekļus aplej ar 2 l karsta ūdens un nostāvina 24 stundas. Pēc tam šķidrumu izfiltrē, pievieno līdz 10 l ūdens un 40–50 g ziepju.

Tomātu lapas – 400 g zaļo lapu samaļ gaļas mašīnā un 2–3 stundas patur nelielā ūdens daudzumā. Tad novilkumu izkāš un atšķaida ar ūdeni līdz 10 l.

Zirgskābenes – 300 g sasmalcinātu sakņu vai 400 g lapu un sakņu aplej ar 10 l ūdens un nostādina 2–5 stundas.

Novārījumi:

Pelašķi – 800 g sausu vai 2,5 kg zaļu augu 48 stundas mērcē aukstā ūdenī, pēc tam 30 minūtes vāra. Novārījumu atšķaida ar ūdeni līdz 10 l un nostādina 36 stundas. Pirms lietošanas pievieno 40–50 g ziepju.

Pelni – 300 g koku pelnu izsijā, uzlej verdošu ūdeni un vāra 20–25 min. Nostādina, izkāš un papildina ar ūdeni līdz 10 l.

Tomātu lapas – 4 kg lapu un izlauztu pazaru aplej ar 10 l ūdens un uz lēnas uguns vāra 30 min. Lietojot atšķaida ar ūdeni 1:2 un pievieno 40–50 g ziepju.

Vērmeles – pusspaini ziedošu vai 700–800 g kaltētu augu aplej ar 10 l ūdens, 24 stundas nostādina, pēc tam vāra 30 min., nokāš, pie­vieno ūdeni 1:1 un uz 10 l šķidruma pievieno 40–50 g ziepju.

Ekstrakti:

Ķiploki – 40 g ķiploku saberž un tūlīt pārlej ar 1 l ūdens. Slēgtā traukā nostādina 2–3 dienas, tad izsmidzina.

Kaitēkļu apkarošanai

Vieni no postošākajiem un plašāk izplatītajiem kaitēkļiem ir laputis. Sekmīgai to apkarošanai ir nepieciešams rūpīgs monitorings. Pamanot uz jaunajiem dzinumiem pirmās to darbības pazīmes, izmanto šādus augu preparātus: pelnu vai pelašķu novārījumus, tabakas, zirgskābeņu, tomātu vai kartupeļu lakstu, ķiploku Nr. 1, kliņģerīšu novilkumus. Vēl var izmantot ziepjūdeni: kalcinēto sodu vai ziepes 40 g/l ūdens izšķīdina un, kamēr nesabiezē, izsmidzina. Izvāzijas sākumā nelielās platībās var atritināt lapas un iekaisīt pelnus. Var izmantot augsta cukura satura sīrupa šķīdumus vai gāzētos dzērienus, kas paralizēs laputu spēju baroties. Bez smidzinājumiem var izmantot jauno invadēto dzinumu galu nogriešanu, bet visus nogriezt nedrīkst. Atlikušajiem galus var uz 5 sekundēm iemērkt +65 °C ūdenī.

Postošs kaitēklis ābeļdārzā ir ābolu tinējs. Regulāri jāsavāc bojātās lapas un nokritušie augļi. To dara vakara stundās, jo naktīs kaitēkļi izlien no augļaizmetņiem un ielien augsnē. Ļoti noder paslēptuves skrejvabolēm, kas pa nakti varētu līdzēt šos kāpurus likvidēt. Par slēptuvi var kalpot dēļu gali, akmeņi, jebkas tāds, zem kā var paslēpties dienas laikā. Sekmīgi var izmantot ķeramās jostas no gofrētā kartona, pakulām, maisa audumu. Cieši nosien tikai augšējo daļu. Jostas izliek augusta sākumā un tur līdz aprīlim, tās noņem un sadedzina, un liek nākamās. Tauriņu izlidošanas laikā var arī koku vainagā iekarināt PET pudeles ar rūgstošu ievārījuma, saldas sulas ūdeni vai kvasu. Saturs reizi nedēļā ir jāizlej un jāsagatavo svaigs. Dārgi, bet var pasūtīt feromonu slazdus. No augu preparātiem izmanto vērmeļu vai tomātu lapu novārījumu un sinepju novilkumu. Apstrādes veic vakara stundās tauriņu lidošanas periodā. Pavasarī, ja ir iespējams nodrošināt ūdens spiedienu, ābelēm, jo īpaši vecākām, stumbru un skeletzarus var nomazgāt ar auksta ūdens strūklu, tā noskalojot līdz 80 % arī tādi kaitēkļu kā zāģlapseņu kāpuri, laputu un ērču oliņas. Pēc tam apdobi salej ar karstu +65 °C ūdeni. Ierobežojot ābolu tinēju, tiks ierobežoti arī tādi kaitēkļi kā ābeļu ziedu smecernieks, laputis, blaktis.

Upeņu pumpuru ērces ierobežošanai izgriež un sadedzina visus invadētos zarus. Pavasarī pirms pumpuru plaukšanas krūmus un apdobi nolaista ar +80 °C karstu ūdeni. Tas palīdzēs arī pret citiem krūmogulāju kaitēkļiem un sēnīšu izraisītām slimībām. No augu preparātiem, pamanot pirmās ērču darbības pazīmes, var izmantot ķiploku novilkumu. Līdzīgi var apstrādāt arī ērkšķogas.

Turpmāk vēl

Māris NARVILS,

Vecākais speciālists dārzkopībā