Jūs atrodaties šeit

Kā mazināt kaitēkļu ietekmi dārzā

Augkopība
Dārzkopība

Atnākot kārtējam karstuma periodam, dārzos parādās arvien vairāk kaitēkļu. Tādos brīžos katram dārzkopim šķiet, ka kaitēkļi ir visur un nodara arvien lielāku postu. Kāpēc tā notiek, un kādi tam ir iemesli?

Vienai lielai daļai noteikti nāks prātā, ka vajag tik labi nodrošināties ar krietnu smidzināmo vielu arsenālu kaitēkļu apkarošanai, un viss būs kārtībā. Diemžēl šīs uzvaras gandarījumu dod ar īstermiņa rezultātu, bet nekad nesniedz  sistemātisku risinājumu.

Kāpēc vispār rodas problēmas ar kaitēkļiem? Katra kukaiņa  dzīve saistīta ar barošanās iespējām: cik tās ir plašas un cik daudz konkrēto saimniekaugu ir pieejami tuvākajā apkārtnē. Šeit sākas pirmā pretruna. Cilvēks vēlas audzēt noteiktas kultūras lielās platībās, izvēloties monokultūras sējumus un stādījumus. Tā kā dabā par visu ir padomāts, tad barības ķēdē viss ir loģiski. Katrai augu sugai ir pretnostatītas noteiktas kukaiņu sugas, kas tos patērē, lai izdzīvotu. Protams, rodas loģisks jautājums: bet kāpēc dabā mums ir ļoti grūti pamanīt kādu kaitēkļu savairošanos? Pat, ja tas notiek, tas ir uz īsu brīdi, ieslēdzas pārējie barības ķēdes posmi, un situācija ātri tiek atrisināta. Cilvēka gadījumā tas tā nenotiek. Jautājums – kāpēc ir cits rezultāts?

Atsevišķas kultūras audzējot lielākās platībās, tiek nodrošināts “bagātīgs restorāns” konkrētās šķirnes konkrētām kaitēkļu sugām. Tātad ikreiz, kad mēs iesējam kārtējo lauku vai dobi ar sev vajadzīgiem kultūraugiem, uzbrukumi tiem atkārtojas atkal un atkal. Postījumi notiek atkal un atkal. Ir daudz nosacījumu, kas radītos postījumus pastiprina vai, otrādi, samazina, taču vienmēr ir tā, ka kaitēkļi “savu ražas” daļu paņems.

Agrotehniski ir ļoti daudz paņēmienu, kas palīdz šo situāciju uzlabot, taču ne tik tālu, lai cīņu ar kaitēkļiem varētu noņemt no dienas kārtības. Kāds, iespējams, iebildīs, ka augu aizsardzība ir ļoti augstā līmenī un kontrole pār kaitēkļiem tomēr notiek, un ražas tiek izaudzētas. Tomēr ne viss ir tik ideāli. Jaunas ķīmisko  kaitēkļu apkarošanas līdzekļu darbīgās vielas ienāk lēnāk, nekā konkrētās kaitēkļu sugas pielāgojas jeb spēj daļēji izdzīvot. Zemes klimatiskie apstākļi arī kļūst grūtāk prognozējami. Tātad mazinās iespējas šos līdzekļus kvalitatīvi izsmidzināt. Pavisam nesenā pagātnē bija vērojams viens no karstākajiem jūnijiem meteoroloģisko novērojumu vēsturē. Tādos apstākļos ir vērojama daudzu kaitēkļu savairošanās.

Kā uzlabot situāciju dārzā, lai kaitēkļi nekļūtu par problēmu katru veģetācijas periodu no jauna.

Bioloģiskās daudzveidības nodrošināšana

Konceptuāli tas nozīmē, to ka kultūraugu, jo sevišķi augļu, ogu, dārzeņu un riekstu audzēšana ir mērķtiecīgi jāvirza daudzveidības virzienā.

Platību pārskatīšana

Kā tas būtu saprotams? Pašreizējā situācijā ir noteikts, ka atbalsta maksājumi ir par monokultūras platību, tā sakot no žoga līdz žogam, jo tikai tā var saņemt atbilstošo platības likmi. Iekļaujot citu grupu augus – ārstniecības, aromātiskos, garšaugus, dekoratīvos augus  – attiecīgajos sējumos un stādījumos, var iegūt pavisam citu rezultātu. Kā tas ir iespējams, ka noteiktu sugu augi attiecībā pret mums vajadzīgo kultūraugu ir spējīgi pasargāt no noteiktu sugu kaitēkļiem. Tas nozīmē, ka,  lai normāli varētu izaudzēt, teiksim, sīpolus, mēs paralēli stādām kultūras, kuras palīdzēs tikt galā ar atbilstošajiem kaitēkļiem. Jā,  tas neapšaubāmi ir sarežģītāk no kopšanas viedokļa, taču ļoti pārliecinoši palīdzēs izvairīties no būtiskas kaitēkļu invāzijas. Tas nozīmē ka, ja parasti audzē hektāru sīpolu, tad jauktu stādījumu platībā sīpolu būtu par 10% mazāk. Nākotnē vajadzētu domāt par kultūraugu grupām noteiktiem kultūraugiem, kas var kalpot kā servisa augi. Tos vajadzētu iekļaut atbalstam paredzētajā platībā, lai nodrošinātu sīpolu ražas veidošanos.

Augu sugu skaita palielināšana

Skaidrs, ka viena servisa vai pakalpojuma augu sugas atrašanās blakus monokultūrai kaitēkļu problēmu risinās tikai daļēji. Toties trīs vai piecas sugas jau ļoti nopietni ietekmēs kaitēkļu savairošanās spēju. Iespējams, jau septiņas pakalpojuma augu sugas ekonomiski nozīmīgu kaitēkļu savairošanās spēju izslēgtu pavisam.

Dažādu grupu augu izmantošana

Visbiežāk jauktajos stādījumos izmanto citus kultūraugus, jo īpaši dārzeņiem. Retāk garšaugus un aromātiskos augus. Var vēl izmantot ārstnieciskos un dekoratīvos augus. Tas nozīmē, ka visiedarbīgāk ir izmantot pakalpojuma augus no dažādām augu grupām.

Pakalpojuma augu sugu atrašanās laiks dārzā

Tas nozīmē, ka tiem dārzā ir jāatrodas pastāvīgi. Vispirms jau veģetācijas perioda laikā. Gan pirms, gan pēc kultūrauga audzēšanas un, protams, paralēli kultūrauga audzēšanas laikā. Ārpus veģetācijas perioda tās var būt starpkultūras – kā ziemotspējīgās, tā viengadīgās.

Svarīga atbilstošo pakalpojuma augu sugu audzēšana nevis vienkārši tāpat, bet tajos periodos, kad pastāv relatīvi visaugstākie riski savairoties tām kaitēkļu sugām, ko atbilstošie augi vislabāk dezorientē, atbaida.

Derīgo kukaiņu piesaistīšanas iespējas

No augiem esam pārgājuši uz nākamo palīgu grupu, par kuru ir jāparūpējas, un, protams, ka tas aizņem arī atbilstošu platību.

Te ir izceļamas divas milzīgas kukaiņu grupas – vieni, kas  izmantoti jau sendienās un ir dabīgie un savvaļas apputeksnētāji. Otra grupa ir plēsīgie kukaiņi, kuri var izmantot kaitēkļus savā barībā tiešā veidā vai izmantot jaunās paaudzes izaudzēšanā. Pieaugušie kukaiņi imago, parazitē kaitēkļu oliņās, vai kāpuros. Tas notiek, iedējot tur savas oliņas.

Derīgo kukaiņu piesaistīšana

Tā var notikt kā mākslīgā, tā dabiskā veidā. Mākslīgais veids ir noteikto plēsīgo kukaiņu sugu izlaišana dārzā. Tie ir speciāli laboratorijās pavairoti plēsīgie vai parazitējošie kukaiņi. Tos izlaiž noteiktos veģetācijas perioda brīžos, kad tie var būt visefektīvākie pret noteiktajiem kaitēkļiem. Šajos gadījumos izlaistie derīgie kukaiņi vēršas pret konkrētiem kaitēkļiem, bet neseko tālāka situācijas stabilizēšana, jo, barības bāzei aptrūkstot, tie iet bojā, un nākamajā sezonā viss ir jāsāk no jauna. Ir ziņas, ka, gan izlaižot dārzā katru gadu trihogrammas, kādas trīs, četras sezonas pēc kārtas kopējā kaitēkļu populācija tiek pazemināta zem ekonomiski kaitīgā sliekšņa.

Lai piesaistītu savvaļas derīgos kukaiņus, kuri ir lielā skaitā –  dažādu sugu mārītes, zeltactiņas, ziedmušas, kāpurmušas, spožlapsenītes, jātnieciņi, skrejvaboles –, ir jārīkojas savādāk. Lielā mērā, nostiprinot pakalpojuma augu audzēšanu, mēs sekmēsim derīgo kukaiņu savairošanos. Ziedošie augi ir viens no priekšnosacījumiem, lai šos kukaiņus piesaistītu. Tas ir nepieciešams tāpēc, lai dažādu sugu pieaugušajiem kukaiņiem būtu, kur baroties, jo tie barojas tikai ar šo augu izdalīto nektāru. Īpaši izceļas kurvjziežu dzimtas augi – dilles, ķimenes, anīss, koriandrs, fenhelis. No savvaļas augiem – savvaļas burkāns. Tādā situācijā mums pat būs grūti pamanīt to brīdi, kad attiecīgās grupas derīgie kukaiņi ir noreaģējuši uz konkrētas kaitēkļu sugas savairošanos. Visticamāk, reakcija būs no vairākām sugām, līdz ar to “uzbrukums” kaitēkļiem būs daudzveidīgs un efektīvs.

Citādāk ir ar skrejvabolēm, tās efektīvi pārskata teritoriju zemsedzē. Viena skrejvabole barošanās nolūkos var pārvietoties vairāku desmitu metru attālumā. Tām nevajag neko īpašu, bet tikai iespēju paslēpties gaišajā dienas laikā. Tās parasti slēpjas zem kaut kā. Esmu novērojis, ka sevišķi daudz skrejvaboļu ir tur, kur ir kādi akmeņu krāvumi, derēs arī dēļu gali, celmi. Skrejvabolēm ir daudz sugu, un visas var palīdzēt. Mēs tām palīdzam, parūpējoties par paslēptuvēm. No jaunākiem daudzgadīgajiem augiem kaitēkļus var arī nokratīt, jo īpaši  vakarpusē. Tie nepaspēs uzrāpties atpakaļ uz saimniekauga, jo zemsedzē krēslas stundā medības uzsāk skrejvaboles.

Noslēdzot derīgo kukaiņu sadaļu, mēs paši vēl varam dot labu artavu derīgo kukaiņu pavairošanā, un tā ir kukaiņu viesnīcu izgatavošana. Tagad ir vērojama laba iezīme, katrs, kam ir prasmīgas rokas, spēj to izgatavot. Norit pat zināma sacensība starp dārzu īpašniekiem, kurš izcelsies ar oriģinālāku dizainu. Vislabākie ir dabas materiāli. Caurulītes no dažādiem augu stiebriem – niedrēm, suņuburkšķiem, latvāņiem. Var saurbt caurumiņus koksnes klučos. To visu paliekot zem jumtiņa, neaizmirstam par aizsardzību pret putniem, abās pusēs liekam metāla sietu, tik smalku, lai putni ar knābi netiktu klāt augu stublāju caurulītēm un koka klučos izurbtajiem caurumiem, kur iemājos dažādi derīgie kukaiņi. Internetā var pasmelties daudz dažādu ideju.

Šis bija citādāks skatījums uz to, kā panākt pēc būtības to, ka kaitēkļi jūsu dārzā vairs nebūs problēma.

Māris Narvils,
LLKC vecākais speciālists dārzkopībā

Foto: Māris Narvils