Jūs atrodaties šeit

Kaitīgo organismu ierobežošana vasaras kviešos integrētā saimniekošanā

Augkopība

Divās saimniecībās jau piecus gadus dažādos Latvijas reģionos tika ierīkoti demonstrējumi par laukaugiem kaitīgo organismu ierobežošanu. Demonstrējumus ierīkoja LLKC sadarbībā ar saimniecībām: Kurzemē – SIA “Upeskalni AB” Kuldīgas novada Padures pagastā un Vidzemē – z/s “Lejasciņi” Valkas novada Ērģemes pagastā.

Demonstrējuma mērķis: praktiski parādīt laukaugiem kaitīgo organismu ierobežošanas iespējas, ievērojot kaitīgo organismu izplatību laukaugu sējumos, konstatējot pielietotās augu aizsardzības metodes ekonomisko efektivitāti.

Uzdevumi:

  • Salīdzināt laukaugu kaitīgo organismu dinamiku Vidzemes un Kurzemes reģionos;
  • Parādīt dažādu laukaugu kaitīgo organismu ierobežošanas iespējas, strādājot ar integrētas audzēšanas metodēm;
  • Noteikt pielietoto augu aizsardzības līdzekļu ekonomisko efektivitāti atkarībā no izmantotās augu aizsardzības metodes;
  • Nodrošināt publicitāti demonstrējumam, organizējot lauka  dienu vienreiz gadā un publiskojot iegūtos rezultātus.

Demonstrējuma varianti – kaitīgo organismu ierobežošana laukaugu sējumos:

  1. Integrētā kaitīgo organismu ierobežošana, balstoties uz kaitīgo organismu monitoringa  datiem un prognozēm par to attīstības dinamiku.
  2. Saimniecībā izmantotā kaitīgo organismu ierobežošana, balstoties uz saimnieka personīgo pieredzi.
  3. Kontrole, nelietojot augu aizsardzības līdzekļus slimību un kaitēkļu ierobežošanai pavasarī (insekticīdi un fungicīdi). Kontroles variantā dots pamatmēslojums un virsmēslojums, pavasarī smidzināts ar herbicīdu.

Arī šajā demonstrējuma gadā ierīkošanas vietā saimniecības tehnoloģijas variantā saimniekiem bija brīva izvēle pielietot to tehnoloģiju, gan sējot, gan mēslojot, gan veicot augu aizsardzību, kādu pats saimnieks bija plānojis. Integrētajā variantā lēmumu, ar kādiem paņēmieniem tiks ierobežots kaitīgais organisms, pieņēma konsultants kopā ar lauksaimnieku.

SIA “Upeskalni AB” maija sākumā iesēja vasaras kviešus ar izsējas normu 215 kg ha-1, pamatmēslojumā tika iestrādāts NPK 10-26-26 (235 kg ha-1). 20.05. (AS 12), apsekojot sējumu, tika novērotas divdīgļlapju nezāles (tīruma tītenis, parastais aklis, usne, dārza mīkstpiene, maura sūrene, balanda, ķeraiņu madara), līdz ar to 26.05. visā laukā tika lietoti herbicīdi Estet 600EC (0,7 l ha-1 ) + Grodyl (0,02 l ha-1). Veicot monitoringu 05.06. (AS 31), slimības netika konstatētas, herbicīds, iedarbojies, līdz ar to  nezāles nomāktas, bet nebija iedarbojies uz parasto akli!

Sējumā regulāri tika lietoti mēslošanas līdzekļi, virsmas aktīvā viela – Kemiwett Plus (0,1 l ha-1) + Multiple (0,5 l ha-1), kas satur magniju (Mg) 84, varu (Cu) 110, mangānu (Mn) 295 un cinku (Zn) 84 g l-1, kā arī amonija sulfonitrāts NS 30-7 (200 kg ha-1).

Novērtējot sējumu 13.06. (AS 37), konstatētas pirmās dzeltenplankumainības pazīmes, tika atrasti arī pirmie labības lapgrauža bojājumi, saimniecība pieņēma lēmumu saimniecības variantā lietot fungicīdu Variano Xpro (pēc marķējuma jāizlieto līdz 30.07.2022.) (0,8 l ha-1) + Combitop Epso (magnija sulfāts ar mikroelementiem: mangānu un cinku) (4,5 kg ha-1). Integrētajā variantā, ņemot vērā VAAD ieteiktos kritiskos sliekšņus, fungicīds netika lietots.

2022. gada vasara (jūnijs–augusts) bija ar Latvijas vidējo gaisa temperatūru +18,1 °C. Lai gan jūnija sākumā un vidū bija dienas, kad gaisa temperatūra bija zem klimatiskās normas, jūnija beigās piedzīvojām karstuma vilni. Arī jūlijā karstais laiks mijās ar vēsākām dienām. Tā kā laika apstākļi nebija labvēlīgi slimību attīstībai, tad šogad konkrētajā laukā varēja iztikt bez fungicīdu lietošanas. Regulāri veicot monitoringu, novēroja, ka slimību izplatība un attīstība notika lēni. Jūlija vidū vasaras kviešos, piemēram, dzeltenplankumainība bija sasniegusi tikai 2,4% izplatību saimniecības variantā un 6,5% integrētajā variantā. Labību lapgraužu kāpuri visu sezonu svītrveidā bojāja lapas, tā kā vasaras kviešiem lapu plātnes ir mazākas, tad pastāv iespēja, ka  stiebrs var palikt bez pietiekami funkcionēt spējīgām lapām. Tāpēc, monitorējot labību sējumus, jāpievērš uzmanība ne tikai slimību izplatībai, bet arī kaitēkļu bojājumiem. Demonstrējuma laukā bojājumu nebija tik daudz, lai lietotu insekticīdus.

Augusta sākums iesākās karsts, Kurzemē ilgstoši nebija nokrišņu, līdz ar to piedzīvojām arī sausuma periodu, pēc kura vairākas dienas ilgstoši lija lietus un raža tika novākta tikai augusta beigās, iegūstot par 0,14 t ha-1 vairāk saimniecības variantā nekā pārējos. Aprēķinot bruto segumu 1, šis bija gads, kad integrētajā un kontroles variantā netika gūts ekonomiskais ieguvums. Saimniecības variantā aprēķinātais bruto segums 1 – 674 EUR ha-1, integrētajā un kontroles – 669 EUR ha-1. Starpība nav būtiska.

Atziņas un secinājumi

1. Ekonomiskais ieguvums, strādājot ar atšķirīgām metodēm, ne vienmēr būs par labu integrētajiem variantiem.

2. Strādājot ar integrētajām augu audzēšanas metodēm, jāatceras, ka ekonomika ir tikai instruments, ar kura palīdzību var sasniegt ilgtspējīgu attīstību, bet vide ir ilgtspējīgai attīstībai nepieciešamais pamats.

3. Lietojot mazāk ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus, ilgtermiņā  tiks saglabāta galvenā resursa – augsnes – auglība, tiks saglabāta tīrāka, nepiesārņotāka vide.

Saimniecībā “Lejasciņi” demonstrējums ierīkots laukā, kur augšņu analīzes uzrāda pH  6,9, organiskā viela 3,4%, K2O – 195 un P205 – 89 mg kg-1. Priekšaugs lauka pupas, lauka lielums 16,27 ha. Atbilstoši mēslošanas plānam 1. maijā pirms sējas uz lauka tika izkliedēts pamatmēslojums kālija hlorīds vidēji 90 kg ha-1 un MAP (N-12 un P-52) vidēji 220 kg ha-1 un pēc tam veikta apstrāde ar rugaines kultivatoru. Sēja tika veikta maija sākumā ar sertificētu vasaras kviešu sēklu šķirni KWS SCIROCCO, izsējas norma 450 dīgstošas sēklas m-2. Vasaras kvieši iesēti sertificētas sēklas ieguvei, jo saimniecība nodarbojas ar sēklu gatavošanu un tirdzniecību. Demonstrējums ierīkots trīs variantos, katrs 0,5 ha platībā.

Demonstrējuma uzturēšanas laikā veikti kaitīgo organismu un augu fenoloģiskie novērojumi: Monitorings uzsākts no 2022. gada 16. maijā un pabeigts 2022. gada 23. augustā (tabula).

Vasaras kviešu augu attīstība un kaitīgo organismu novērojumi z/s “Lejasciņi”

Šajā gadā bija ļoti kontrastaini laikapstākļi, maijā ilgu laiku novērojamas salnas, mēneša beigās stiprs lietus. Jūnijs bija ļoti silts un sauss. Toties jūlijs bija pavēss un bagāts ar nokrišņiem, kas palīdzēja ražas veidošanā. Augusts bija ļoti labs ražas nobriešanai un novākšanai. Toties septembrī bija nepastāvīgs laiks.

Veikti sējuma kopšanas pasākumi: kviešiem dots pamatmēslojums – 220 kg ha-1 MAP (NP 12-52) un kālija hlorīds 90 kg ha-1. Virsmēslojums Yara Axan 150 kg ha-1 (N 27 un S 4). Lapu mēslojums Yara vita Mancozin – 1 l ha-1 (ārpussakņu mēslojums, kas satur mangānu 18,9% , varu 6,3% un cinku 4,8%).

Augu aizsardzībai nezāļu ierobežošanai 8. jūnijā lietots herbicīds Primus 0,1 l ha-1 un TBM 75 WG 0,02 kg ha-1 (labību sārņaugu un nezāļu ierobežošanai) visos variantos. Kopā ar herbicīdu tika smidzināts Yara Mancozin 1 l ha-1.

Vasaras kvieši nokulti septembra vidū un iegūta raža 4,47 t ha-1, starp variantiem atšķirību nebija. Nosakot graudu kvalitāti, iegūts proteīna saturs 13,6%, lipeklis – 27,4%, tilpummasa – 77,2 kg Hl-1. Aprēķinot ekonomisko efektivitāti, bruto segums 1 iegūts 1012,00 eiro ha-1, tā kā starp variantiem nebija atšķirību, tad visos variantos iegūts vienāds bruto segums 1.

Atziņas un secinājumi

1. Integrētā audzēšanā ļoti svarīgi ir ievērot visus augkopības pamatprincipus: augu seku, sēt pārbaudītu un kodinātu sēklas materiālu, neveidot sabiezinātus sējumus, jo tur var attīstīties slimības. Sekot līdzi meteoroloģiskajām prognozēm, lai varētu paredzēt kaitēkļu un slimību attīstību, veikt novērojumus, lai ierobežotu pēc nepieciešamības kaitīgos organismus.

2. Šī gada vasarā tika konstatēts, ka lauka pupas ir labs priekšaugs graudaugu audzēšanai, darbojas kā augsnes ielabotājs un slāpekļa piesaistītājs. Tāpēc saimniecībā augu maiņā iekļauj vairāk tauriņziežu kā pupas un zirņus.

3. Lauka dienā uzskatāmi varēja novērtēt kaitīgo organismu izplatību un integrētās audzēšanas metodes saimniecībā.

Demonstrējums ierīkots LAP 2014.-2020. apakšpasākuma “Atbalsts demonstrējumu pasākumiem un informācijas pasākumiem” ietvaros. LAD līguma Nr. LAD240118/P28. Demonstrējuma tēma: Laukaugiem kaitīgo organismu ierobežošana dažādos Latvijas reģionos (28. lote). Atbalsta Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests.

Daiga Mellere, 
LLKC Kuldīgas biroja vadītāja, augkopības konsultante

Ilona Krūmiņa,
LLKC Valmieras biroja augkopības konsultante

Foto: Ilona Krūmiņa un Daiga Mellere

Foto Galerija: