Kaitīgo organismu izplatība, audzējot graudaugus ar dažādām augsnes apstrādes tehnoloģijām

Izvēloties graudaugu audzēšanas tehnoloģiju, priekšroka dodama tādai, kas nodrošina lielākas ražas ieguvi ar mazāku darba un enerģijas patēriņu. Viens no veidiem, kā samazināt izdevumus, audzējot graudaugus, ir augsnes pirmssējas apstrādes minimalizācija,  izmantojot vai nu minimālu augsnes pirmssējas apstrādi, vai arī veicot tiešo sēju rugainē. Svarīgi ir saprast, kā attīstās kaitīgie organismi, kā tiek ietekmēta raža un tās kvalitāte, izmainot pirmssējas augsnes apstrādes veidu.

Jau ceturto gadu LLKC sadarbībā ar Agroresursu un ekonomikas institūtu un Latvijas Zemnieku federāciju divās saimniecībās – Limbažu novada Skultes pagasta SIA “Paparžkalni” un Jēkabpils novada Dunavas pagasta z/s ”Lejas Jērāni” – ierīko demonstrējumu ar mērķi salīdzināt trīs augsnes apstrādes paņēmienu ietekmi uz graudaugu attīstību, ražu un tās kvalitāti, kaitīgo organismu izplatību, nosakot arī katra varianta ekonomisko efektivitāti.

Limbažu novada Skultes pagasta SIA “Paparžkalni” 2020. gada rudenī tika ierīkots demonstrējums ar sekojošiem variantiem: 1. variants –  minimālā augsnes apstrāde (diskošana katru gadu); 2. variants – minimālā augsnes apstrāde mainās ar augsnes apvēršanu (2020. gada rudenī –  aršana); 3. variants – augsnes apvēršana katru gadu. 2020. gada rudenī pēc ražas novākšanas lauks sekli uzdiskots un pēc nezāļu sadīgšanas  apstrādāts ar Rodeo FL 4 l/ha. Ziemas kvieši ’Skagen’ iesēti 21.09.2020. ar izsējas normu 240 kg/ha. Veģetācijas periodā ziemas kviešiem dots mēslojums N 169, P 78, K 78 kg/ha. Lai varētu novērtēt augu pārziemošanu, 2020. gada rudenī AS12–13 (divu, trīs lapu stadijā) un pavasarī AS23–24 (cerošanas fāzē) veikta sadīgušo un pārziemojušo augu uzskaite gab./m². Lai gan ziemošanas apstākļi nebija labvēlīgi, jo uz maz sasalušas augsnes uzkrita bieza sniega kārta, kopumā sējumi bija pārziemojuši labi:

* 1. variantā (minimālā augsnes apstrāde) rudenī 490 augi/m²; pavasarī 443 augi/m², pārziemojuši 90% augi.

* 2. variantā (minimālā augsnes apstrāde pa gadiem mainās ar augsnes apvēršanu. 2020. gada rudenī – aršana): rudenī 460 augi/m² ; pavasarī 398 augi/m², pārziemojuši 86% augu.

* 3. variantā (augsnes apvēršana katru gadu): rudenī 452 augi/m²; pavasarī 410 augi/m², pārziemojuši 91% augu.

Marta beigās pēc sniega nokušanas, apskatot demonstrējuma variantus, bija redzams, ka ar nokrišņiem un sniega ūdeņiem no augsnes ir izskalojušās barības vielas un 3. variantā nelielā laukumā sējums ir izslīcis, bet pēc veģetācijas atjaunošanās un saņemtā papildmēslojuma augi atdzīvojās. Salīdzinot augu attīstības fāzes starp variantiem, tāpat kā iepriekšējos gados, minimālās apstrādes variantā (1. variantā) augi ir nedaudz druknāki un pēc attīstības fāzes nedaudz atpalika no abiem pārējiem variantiem, bet šī atšķirība izlīdzinās nogatavošanās fāzē.

Augu veģetācijas laikā tika novērtēts sējumu fitosanitārais stāvoklis. Marta beigās (AS21–22) uz ziemas kviešu vecajām (rudens) lapām konstatēta pelēkplankumainība, kas novērota visos variantos. Atsevišķu augu lapām violeti gali, kas liecina par fosfora trūkumu. Lokāli, dažās vietās konstatēts sniega pelējums. Aprīlis un maija sākums bija sausi un auksti, tādēļ slimību attīstības progress netika novērots. Maija otrajā pusē (AS30 stiebrošanas sākumā) uz atsevišķu augu lapām dzeltenplankumainības pazīmes, attīstības pakāpe 1%, izplatība 1–5%. Jūnija sākumā (AS36–37 karoglapas parādīšanās) laiks bija sauss un karsts, arī naktis siltas, novērota kviešu lapu dzeltenplankumainība, attīstības pakāpe 1%, izplatība 1–5%. Slimības izplatība un attīstība visos variantos vienāda. Jūnija beigās (AS59–60 vārpošanas beigas, ziedēšanas sākums) uz karoglapas dzeltenplankumainība, attīstības pakāpe 5%, izplatība 10%. Atšķirības starp variantiem kviešu lapu dzeltenplankumainības izplatībā un attīstībā nebija. Jūlija sākumā AS75 (piengatavības vidus) kviešu lapu dzeltenplankumainība visintensīvāk bija attīstījusies variantā ar minimālo augsnes apstrādi (1. variants), izplatība 10%, attīstības pakāpe 5–6%, tai pašā laikā artajā jeb kontroles variantā (3. variants) izplatība 4%, attīstības pakāpe 2%. Vārpu fuzarioze, vārpu plēkšņu plankumainība un melnais sodrējums uz vārpām sastopams visos variantos vienādi un nebija plaši izplatīts. Jūnija otrā puse un jūlijs bija sausi un karsti, gaisa temperatūra bieži pārsniedza +30 ⁰C, arī naktis bija siltas, tādēļ jūlijā, graudu attīstības un veidošanās laikā, graudaugi sāka izjust mitruma trūkumu, lapas sāka dzeltēt un augi nokalta. Sējumā izplatītākie kaitēkļi bija labību lapgrauzis, alotājmuša un laputis. Kaitēkļi bija atrodami visos variantos nelielā daudzumā, un to bojājumi neietekmēja ražas veidošanos un nebija nepieciešams lietot insekticīdu.

Izvēloties augsnes pirmssējas apstrādes veidu, būtiska nozīme ir saprast to, kādas nezāles ir savairojušās konkrētajā laukā, jo, kā zināms, laukos ar minimālo apstrādi problēma ir daudzgadīgās un viengadīgās viendīgļlapju nezāles, kā arī īsmūža divdīgļlapju nezāles, kuras mēdz sadīgt rudenī un mūsu siltajās ziemās pārziemot. Kviešu cerošanas beigās sējumā veiktā nezāļu uzskaite rāda, ka visos variantos izplatītas bija sārtā panātre, tīruma veronika, tīruma neaizmirstulīte, tīruma kumelīte. Ķeraiņu madara, kura minimālās apstrādes (1. variantā) variantā bija ieviesusies jau iepriekšējos gados, šajā gadā bija sastopama gan minimālas apstrādes variantā 12 gab./m² , gan abos pārējos variantos 2 gab./m². Minimālās apstrādes variantā bija satopama arī ložņu vārpata 3 gab./m² un parastā rudzusmilga 3 gab./m² . Nezāļu ierobežošanai augu stiebrošanas sākumā lietots herbicīds.

Raža novākta augusta sākumā. Iegūta raža: 1. variants (minimālā augsnes apstrāde) 4,99 t/ha, 2. variants (augsnes pirmssējas apstrāde pa gadiem mainās) – 5,24 t/ha, 3. variants – kontrole, augsnes apvēršana katru gadu – 5,42 t/ha. Graudu kvalitāte atbilda lopbarībai, jo bija zems proteīna saturs 10,8–11,9%, lipekļa saturs 19,2–22,38%, tilpummasa 707–723 kg/hl.

Aprēķinot ekonomisko efektivitāti, bruto segums 2 (no ieņēmumiem atskaitītas mainīgās izmaksas, t. sk. izejvielas un agrotehnisko pasākumu izmaksas) lielākais ir kontroles variantā ar augsnes apvēršanu katru gadu (3. variants) – 608,00 EUR/ha, 2. variantā (augsnes pirmssējas apstrādes veidi mainās) 574,00 EUR/ha un minimālās apstrādes variantā (1. variantā) – 541,00 EUR/ha.

SIA ”Paparžkalni” īpašnieks Kristaps Lecis savā saimniecībā šoruden ziemas kviešus ar minimālo pirmssējas augsnes apstrādi iesējis 80 hektāru platībā un ir pārliecināts, ka, pieaugot minerālmēslu un degvielas cenām, zemniekiem būs jārēķina, kurš no augsnes apstrādes veidiem ir ekonomiski izdevīgākais.

Atziņas

* Katra sezona lauksaimniekiem ir atšķirīga, galvenokārt meteoroloģisko apstākļu dēļ. Tas ietekmē graudu ražu un kvalitāti. Ekonomiskie aprēķini rāda, ka 2021. gada sezonā lielākais bruto segums 2 bija variantam ar augsnes apvēršanu (3. variants), jo tam bija lielāka raža, kas kompensēja aršanas izmaksas.

* Variantā ar minimālo augsnes apstrādi (1. variantā) augi vairāk slimo ar kviešu lapu dzeltenplankumainību, kuras ierosinātāji pārziemojuši uz augsnē neiestrādātajām augu atliekām.

* Izvēloties minimālo augsnes apstrādi, jāpievērš uzmanība salmu iestrādei augsnē, jo slikti iestrādāti salmi traucē kvalitatīvi veikt sēju.

Jēkabpils novada Dunavas pagasta z/s “Lejas Jērāni” demonstrējumā novērojumi tiek veikti trīs variantos: 1. – minimālā augsnes apstrāde (lauku katru gadu disko); 2. – kombinētā – aršana un diskošana tiek mainītas pa gadiem; 3. – aršana katru gadu (kontroles variants). Demonstrējums ierīkots laukā ar pH 7,1, organisko vielu saturu 2,9%, augiem izmantojamais fosfors – vidējs, bet kālijs – augsts.

2020. gada septembrī veikta lauku sagatavošana demonstrējuma 3. variantā (kontroles), septembra sākumā tika veikta aršana. 10. septembrī abi pārējie varianti smidzināti ar glifosātu saturošu preparātu Rodeo XL (glifosāts 360 g/l) ar devu 3 l/ha. 19. septembrī artais variants tika pievelts ar kambridža tipa veltņiem un sagatavots sējai. Savukārt 1. un 2. variantā veikta diskošana, izmantojot disku ecēšas. 21. septembrī visos variantos veikta sēja ar sējmašīnu “Claydon Hybrid”, rindu attālums 28 cm. Iesēti ziemas kvieši ‘Hondia C1’, uz hektāra 270 kg (573 sēklas/m²), plānojot 80% laukdīdzību. Kopā ar sēklu iestrādāts kompleksais šķidrais mēslojums NP 11–37, deva 70 l/ha, izkliedēti arī NPK 10–26–26 mēslojums 150 kg/ha. Visos variantos 2. oktobrī kvieši bija sadīguši un līdz rudens veģetācijas perioda beigām sāka cerot. Šī gada pavasarī pārziemoja diskotajos variantos  95%, bet artajā – 89% augu. Sējumu biezība optimāla, turpinājās cerošana, visos variantos uz apakšējām lapām vērojama pelēkplankumainības rudens infekcija. Dots papildmēslojums  KAS 27+S6 400 l/ha un mikroelementu ārpussakņu mēslojums Leader Cereal ar mangānu, cinku un varu 1 l/ha + magnija sulfāts 1 kg/ha. Nezāļu apkarošanai lietoti herbicīdi: CDQ SX 20 g/ha + Primus 0,1 l/ ha + Contact 100 ml/ ha, slimību ierobežošanai fungicīds Ascra Xpro 1 l/ha.

Agrotehnisko pasākumu efektivitāte tiek izvērtēta pēc iegūtās ražas un tās kvalitātes, taču, lai izprastu iegūtos rezultātus, nepieciešams izvērtēt augu fenoloģisko attīstību un ražas struktūrelementus. Novērojumi liecina, ka  minimālās augsnes apstrādes variantā augu attīstība notiek lēnāk, arī pārziemojušo nezāļu ir mazāk un tās ir mazākas. Taču maija sākumā, parādoties īsmūža divdīgļlapu nezālēm, to skaits lielāks bija diskotajā un kombinētajā variantā. Tajos arī slimību izplatība un attīstība tika novērota vairāk.

Novērojumi un rezultāti. Fenoloģiskie novērojumi un fitosanitārā stāvokļa novērtēšana tika veikta vienu reizi nedēļā. Aukstā pavasara ietekmē augu attīstība notika lēni. Novērotas augu attīstības atšķirības starp variantiem. Aprīļa sākumā konstatēta visos variantos rudenī izveidojušās trīs lapas un 2 sāndzinumu veidošanās (AS21), bet artajā variantā augi par 2 cm garāki. 26. aprīlī diskotajos variantos – AS25, bet artajā – AS29. Savukārt 5. maijā novērots stiebrošanas sākums (AS30) visos variantos. Turpmākās augu attīstības atšķirības novērotas tikai jūlija beigās, kad augi sasnieguši nogatavošanās stadiju (AS89–90), kur nogatavošanās ir vienmērīgāka 2. un 3. variantā, bet 1. variantā novēroti atsevišķi zaļi stiebri un vārpas.

Fitosanitārais stāvoklis demonstrējuma variantos atšķīrās. Aprīļa sākumā uzskaitītas pārziemojušās nezāles: tīruma atraitnīte, sārtā panātre, ganu plikstiņš, saules dievkrēsliņš, velnarutku grābeklīte, kur artajā variantā vairāk un lielākas – 41 augi/m² – nekā diskotajā (11 augi/m²) un kombinētajā variantā (17 augi/m²). Iestājoties siltākam laikam maija sākumā, parādās īsmūža divdīgļlapu nezāles: ķeraiņu madara un matuzāle. Skaita pieaugums lielāks diskotajā un kombinētajā variantā, attiecīgi 22 un 29 augi/m². Kaitēkļu – labību lapgraužu izplatība un attīstība visos variantos līdzīga – 10 un 3%. Jūlija vidū graudaugu dzeltengatavības stadijā bija vērojama vārpu plēkšņu plankumainība. 2. un 3. variantā tās izplatība 2%, attīstības pakāpe 1%, bet 1. variantā izplatība 5%, attīstības pakāpe 3%. Tā kā turpmākā veģetācijas periodā bija karsts laiks un maz nokrišņu, tad no jauna dīgušas nezāles pēc herbicīdu lietošanas līdz graudu novākšanai neparādījās nevienā no variantiem.

Augusta vidū demonstrējuma lauks tika nokults. Sausais un karstais laiks jūlijā ietekmēja ražas veidošanos. Ja vizuāli lauks izskatījās labi, tomēr iegūtā raža bija zemāka par sezonas sākumā plānoto. Augstāka tā bija kontroles variantā (3. variantā) – 4,42 t/ha, bet 1. variantā – 4,31 t/ha un 2. variantā – 4,29 t/ha. Proteīna un lipekļa saturs bija iepriekšējā gada līmenī,  attiecīgi 11,9–12,5 un 23,9–26,4%. Taču graudu tilpummasa un 1000 graudu masa bija krietni zemāka par iepriekšējo gadu rādītājiem, attiecīgi 69,4–69,7 kg/hl un 30,8–33,6 g, tāpēc graudiem bija lopbarības vērtība. Ekonomiskā efektivitāte izvērtēta, aprēķinot bruto segumu 2, kas augstākais ir diskotajā variantā – 480,31 EUR/ha, nedaudz zemāks kombinētajā variantā – 475,37 EUR/ha, bet artajā (kontroles) variantā viszemākais – 467,97 EUR/ha. Ieņēmumu palielinājums, salīdzinot ar kontroli, iegūts kombinētajā variantā – 4,78 EUR/ha, bet diskotajā variantā ir ieņēmumu samazinājums – 16,5 EUR uz 1 ha. Ekonomisko efektivitāti ietekmēja straujais graudu cenu kāpums rudenī.

“Lejas Jērānu” saimnieks Reinis Balodis kopš 2019. gada saimniecībā izmanto tiešās sējas metodi, un saimniecības lauki vairs netiek arti. Šī gada sezona nebija labvēlīga arī saimniecības ražojošajos laukos, graudi bija sīki un liela daļa ražas atbilda lopbarības kvalitātei. Z/s “Lejas Jērāni” demonstrējuma laukā nākamais ir noslēdzošais gads, kad varēs salīdzināt augsnes apstrādes tehnoloģiju ietekmi uz graudaugu attīstību, ražu, kaitīgo organismu izplatību, nosakot graudu ražu, kvalitāti un  katra varianta ekonomisko efektivitāti.

Atziņas

* Gada meteoroloģiskā situācija ietekmēja augsnes apstrādes tehnoloģiju vērtēšanu. Minimālās augsnes apstrādes variantā augu attīstība notiek lēnāk un, iestājoties nelabvēlīgiem augšanas apstākļiem, raža izveidojās zemāka kā artajā variantā.

* Ekonomisko efektivitāti ietekmēja straujais graudu cenu kāpums, salīdzinot ar izmaksām. Bruto segums 2 augstākais iegūts minimālās augsnes apstrādes variantos.

Demonstrējums “Dažādu augsnes apstrādes tehnoloģiju salīdzinājums graudaugu bezmaiņas sējumos slimību un kaitēkļu ierobežošanai dažādos Latvijas reģionos” (23. lote) ierīkots LAP 2014.–2020. apakšpasākumā “Atbalsts demonstrējumu pasākumiem un informācijas pasākumiem” ietvaros. LAD līguma Nr. LAD240118/P23.

Atbalsta Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests.

Brigita Skujiņa,
LLKC Limbažu biroja lauku attīstības konsultante

Anita Putka,
LLKC Jēkabpils biroja uzņēmējdarbības konsultante

Foto: Brigita Skujiņa
Foto: Anita Putka