Jūs atrodaties šeit

Lauka dienā – par augsnes pirmssējas apstrādes veidiem

Augkopība

Kā sagatavot augsni pirms graudaugu sējas, kadas tehnoloģijas izmantot – vai  augsni apvēršot, vai arī pielietojot minimālo pirmssējas apstrādi. Šī tēma lauksaimniekiem ir aktuāla. Lai meklētu atbildes uz šiem jautājumiem, pēc ilgāka pārtraukuma lauksaimniekiem bija iespēja 8. jūnijā klātienē pulcēties Limbažu novada Skultes pagasta “Paparžklanos“ uz lauka dienu demonstrējumam par augsnes pirmssējas apstrādes tehnoloģiju salīdzinājumu graudaugu bezmaiņas sējumos.

Lauka dienu atklāja SIA “Paparžkalni” īpašnieks Kristaps Lecis, iepazīstinot ar savu saimniecību, audzētajām graudaugu kultūrām, izmantoto tehniku un agregātiem. Kristaps atzina, ka,  pateicoties demonstrējumam, savā saimniecībā ieviesis minimālo augsnes pirmssējas apstrādi, un ar šo metodi iepriekšējā gada rudenī apsējis visus ziemāju laukus. Izsakot vērtējumu par rudens sējumiem, Kristaps saka – aug ļoti labi, vienīgi problēmas rodas ar nezālēm. Ar tām būtu jāsāk cīnīties jau rudenī, veicot miglojumu ar herbicīdu, un pavasarī, rūpīgi izvērtējot, kādas nezāles pārziemojušas un kādas sadīgušas, jāizvēlas atbilstoši augu aizsardzības līdzekļi. Izmantojot minimālo augsnes apstrādi, svarīgi ir nodrošināt, lai salmi uz lauka būtu izkliedēti un iestrādāti augsnē vienmērīgi, un neveidotu kaudzes, tāpēc pirms ziemāju sējas Kristaps izmēģinājis rugaines kultivatoru, un atzīst, ka šāds agregāts būtu nepieciešams arī viņa saimniecībā.

Lauka dienas turpinājumā nelielu ieskatu par augu maiņu, zaļmēslojumu un starpkultūru nozīmi augsnes auglības saglabāšanā, sniedza LLKC Augkopības nodaļas vadītājs Oskars Balodis. Viņš informēja lauksaimniekus par veidiem, kā saglabāt augsnes auglību, kad un kā sēt zaļmēslojumu un starpkultūras, kādas ir piemērotākās kultūras un kādus sējas laikus izvēlēties. Arī lauksaimnieki iesaistījās sarunā un dalījās ar savu pieredzi zaļmēslojuma un starpkultūru audzēšanā.

SIA “Baltic Agro” agronome Inga Tinusa pastāstīja, kādas izmaiņas ir augu aizsadzības līdzekļu, īpaši glifosātu lietošanā. I. Tinusa uzsvēra, ka svarīgi pirms augu aizsadzības līdzekļu iegādes veikt lauka monitoringu, lai noskaidrotu, kādi kaitīgie organismi ir atrodami konkrētajā laukā, kāda ir to izplatības tendence. Savukārt SIA “Vaderstad” tirdzniecības pārstāvis Armands Pēterfelds informēja klātesošos par piemērotākajiem augsnes apstrādes agregātiem gan tradicionālajā, gan minimālajā augsnes pirmssējas apstrādē.

Teorētiskās daļas noslēgumā Limbažu KB augkopības speciāliste B. Skujiņa informēja klātesošos par demonstrējuma ierīkošanas metodiku, veiktajiem novērojumiem nezāļu, slimību un kaitēkļu izplatībā, augu attīstības stadiju salīdzinājumu, iegūto ražu un ražas kvalitāti 2021. gadā. Tā kā šis ir piektais – noslēguma gads LLKC un SIA “Paparžkalni” ierīkotajam demonstrējumam, tad pēc ražas novākšanas paredzēts veikt augsnes analīzes, lai varētu salīdzināt, kādas izmaiņas augsnē šo piecu gadu laikā notikušas ar organiskajām un barības vielām. Par demonstrējuma rezultātiem varēs uzzināt noslēguma seminārā gada otrajā pusē.

Pēc īsas kafijas pauzes un savstarpējām sarunām pasākuma dalībnieki devas uz demonstrējuma lauku. Neraugoties uz lietavām, lauksaimniekiem bija iespējams salīdzināt nezāļu un slimību izplatību starp variantiem. Kur pirmssējas apstrāde ir diskošana katru gadu, visvairāk izplatītas viendīgļapu nezāles – pļavas skarene un vārpata. Arī klātesošie lauksaimnieki atzina, ka minimālajā augsnes apstrādē vairāk uzmanības jāpievērš viendīgļapu un ķeraiņu madaras ierobežošanai, kā arī jāizvēlas īstais brīdis fungicīdu lietošanai.

Paldies “Paparžaklnu” saimei un īpaši Kristapam Lecim par iespēju sarīkot lauka dienu, lai dalītos pieredzē !

Brigita Skujiņa,

LLKC Limbažu konsultāciju biroja augkopības konsultante

Demonstrējums "Dažādu augsnes apstrādes tehnoloģiju salīdzinājums graudaugu bezmaiņas sējumos slimību un kaitēkļu ierobežošanai dažādos Latvijas reģionos" (23. lote) ierīkots LAP 2014.-2020. apakšpasākuma “Atbalsts demonstrējumu pasākumiem un informācijas pasākumiem” ietvaros, LAD līguma Nr. LAD240118/P23 .

Atbalsta Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests.