Jūs atrodaties šeit

Pieejami pētījumu rezultāti augsnes auglības un ūdens kvalitātes uzlabošanai

Augkopība

Lai uzzinātu, kādi pētījumi veikti ūdens kvalitātes uzlabošanai, lai mazinātu lauksaimniecisko  darbību izraisīto piesārņojumu ar nitrātiem, februāra vidū Zemkopības ministrija un Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs organizēja tiešsaistes semināru “Pētījumu rezultāti augsnes auglības un ūdens kvalitātes uzlabošanai”.  

Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Vides un būvzinātņu fakultātes profesors, vadošais pētnieks Dr. sc. ing. Ainis Lagzdiņš un zinātniskā institūta "Zemkopības institūts" direktore, vadošā pētniece  Dr. agr. Agrita Švarta iepazīstināja ar pētījumu “Augsnes kaļķošanas un minerālā mēslojuma devu ietekme uz ūdeņu kvalitāti, augsnes agroķīmiskajiem rādītājiem un kultūraugu ražu”. Tā mērķis bija novērtēt dažādu augsnes kaļķošanas un minerālmēslojuma devu izmantošanas ietekmi uz ūdens kvalitāti, augsnes agroķīmisko sastāvu un kultūraugu ražu raksturojošiem rādītājiem. 

Ar virszemes ūdeņu un gruntsūdeņu kvalitātes pārraudzību īpaši jutīgajās teritorijās un lauksaimniecības zemēs lauksaimniecības noteču monitoringa programmā semināra dalībniekus iepazīstināja Ainis Lagzdiņš. Pētījuma aktualitāti nosaka Nitrātu direktīva, lai samazinātu ūdens piesārņojumu no lauksaimnieciskas izcelsmes avotiem un novērstu turpmāk šo piesārņojumu. Mums būs jāgatavo dati ziņojumam par Nitrātu direktīvas ieviešanu turpmākajā periodā, līdz ar to jāveic pētījumi, lai novērtētu ūdens kvalitāti. Pētījuma mērķis: novērtēt lauksaimnieciskās darbības ietekmi uz virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti, pamatojoties uz ilgstoši un regulāri iegūtiem ūdens kvalitātes monitoringa rezultātiem (slāpekļa un fosfora savienojumi) un hidroloģiskajiem novērojumiem. 

Seminārā klausītājiem tika sniegta informācija arī par pētījumu “Dabisko un antropogēno faktoru ietekmes uz slāpekļa un fosfora savienojumu zudumiem no lauksaimniecības zemēm novērtējums”. Ainis Lagzdiņš uzsvēra, ka svarīgi ir noteikt un novērtēt dabisko un antropogēno faktoru ietekmi uz slāpekļa un fosfora savienojumu zudumiem no lauksaimniecības zemēm, kā arī  iegūtie rezultāti sniegs zinātniski pamatotu skaidrojumu par ūdeņu kvalitātes ilgtermiņa mainības tendencēm, dabisko un antropogēno faktoru ietekmi uz ūdeņu kvalitāti. 

Pētījumu autori kopumā atzina, ka lauksaimniekiem ir vairāk jāpievērš uzmanība augu barības vielu labākai izmantošanai kultūraugu audzēšanā, lai novērstu nitrātu izskalošanos augsnē un ūdens avotos. 

 

Tiešsaistes semināra ieraksts pieejams šeit: https://youtu.be/3gm9o2oSxRI?si=obib8TDQUPaLB2xu 

 

Aicinām lauksaimniekus un citus interesentus piedalīties arī tiešsaistes seminārā par pētījumiem, kas saistīti ar lauksaimniecisko darbību un augu aizsardzības līdzekļiem un kas plānots 2024. gada 8. martā plkst. 10.  

 

Līga Vilkaplatere,  

ZM Lauksaimniecības departamenta vecākā eksperte