Sezonai aktuālo kaitēkļu un slimību izplatība augļu dārzos

LLKC  Jelgavas  konsultāciju birojs jūlijā organizēja  informatīvo  semināru par šīs sezonas aktuālo kaitēkļu un slimību izplatību augļu dārzos. Pasākums notika Jelgavas novada Vilces pagasta Drošprātes zemnieku saimniecībā “Gaidas”, kurā aug 7 ha ābeļu, 2 ha bumbieru, plūmes un ķirši 1 ha platībā, 0,5 ha krūmcidoniju, kā arī upenes, jāņogas un rudens avenes. Taču stāsts vienlaikus ir par aktuālāko augu aizsardzības līdzekļu lietošanā.

Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) Zemgales reģionālās nodaļas vecākā inspektore Daiga Ozoliņa, izklāstot tēmu “Nekarantīnas organismu monitorings”, augļu dārzā  praktiski parādīja, kādas izskatās baltblusiņas,  kādas ir viņu attīstības  stadijas un kā būtu pareizi ar viņām cīnīties. Uzzinājām arī, kādas ir raksturīgākās pazīmes dažādu kaitēkļu un slimību gadījumā.

Lita Kajaņeca, VAAD  Zemgales reģionālās nodaļas vecākā inspektore, pastāstīja, kādas ir  bakteriālās iedegas pazīmes, kas jādara, ja tās novēro, kā arī – kādi ir profilaktiskie pasākumi, lai maksimāli samazinātu bakteriālās iedegas uzliesmojumus. Tas būtu, pirmkārt, iegādāties stādāmo materiālu ar augu pasēm no reģistrētām stādaudzētavām. Tāpat nepieciešams regulāri apsekot dārzu un uzmanīt pazīmes – zaru kalšanu, noskaidrot, vai nav mehānisks bojājums. Ja tāda nav, tad  par aizdomām vajag ziņot VAAD.

Svarīga loma ir arī  griežamo šķēru regulārai dezinfekcijai, nepieciešmības gadījumā pat pēc katra koka. Šķēres apstrādā ar bakteriocīdiem līdzekļiem, hloru vai spirtu saturošiem līdzekļiem.  Pasākuma laikā izvērtās interesanta diskusija un pieredzes apmaiņa, kas noderēs turpmākajos dārza darbos.

Augu aizsardzības aktualitātes

Ar  augu aizsardzības tendencēm, kas mūs sagaida tuvākajā nākotnē, iepazīstināja VAAD Integrētās augu aizsardzības daļas vadītāja Anitra Lestlande:

Nākamo trīs gadu laikā tiks pārskatīta lielākā daļa augu aizsardzības līdzekļu. Daudzi  līdz šim efektīvi  produkti tiks izņemti no Latvijā atļauto un reģistrēto līdzekļu sarakstiem, jo tie tiek  izslēgti no Eiropas Savienības darbīgo vielu saraksta.

Pret ābolu tinēju izmantojamo augu aizsardzības līdzekli Biscaya OD ir atļauts tirgot līdz 2020. gada 3. augustam, bet to izlietot drīkst līdz šī gada beigām – 2020. gada 31. decembrim. Tas pats attiecas arī uz Proteus OD. Tas nozīmē, ka abi šie produkti ir jāizlieto vēl 2020. gada sezonā, bet izmantošana 2021. gadā jau būs pārkāpums.

Envidor tiek anulēts ar 2020. gada 1. augustu, bet atļauts izlietot līdz 2022. gada 31. janvārim. Envidor ir insekticīds/akaricīds ērču ierobežošanai ābelēs, bumbierēs, zemenēs, dekoratīvajos augos, krūmcidonijās, plūmēs, ķiršos, aprikozēs, persikos, jāņogās, upenēs, krūmmellenēs, avenēs, kazenēs, gurķos un tomātos, paprikā ērču agrīnās attīstības stadijās un bumbieru lapu blusiņas ierobežošanai bumbierēs, kā arī ērču ierobežošanai augļu koku un ogulāju stādu un dekoratīvo augu sējumos un stādījumos stādaudzētavās.

Mankocebs. To saturošie preparāti lietojami vēl 2020. gada sezonā:

* Dithane NT.  Pieskares iedarbības fungicīds slimību ierobežošanai (kartupeļi, sīpoli, ķiploki, puravi, burkāni, ziedkāposti, brokoļi, ziemas kvieši, pupas, zirņi, ābeles, bumbieres, plūmes, ķirši, vīnogulāji, upenes, jāņogas, ērkšķogas.)

* Manfil. Pieskares iedarbības fungicīds slimību ierobežošanai kartupeļu, tomātu, ābeļu un vīnogu stādījumos. (Vīnogām neīstā miltrasa, ābeļu kraupis, kartupeļu lakstu puve, tomātu augļu brūnā puve, ķiršiem kauleņkoku sausplankumainība, lauka pupām āboliņu neīstā miltrasa un pupiņu rūsa, plūmēm plūmju rūsa, sausplankumainība, puraviem un sīpoliem  neīstā miltrasa un  sīpolu rūsa,  upenēm lapu iedegas, vīnogām neīstā miltrasa.)

* Ridomils. Sistēmas un pieskares iedarbības fungicīds slimību ierobežošanai kartupeļu stādījumos, tomātu (atklātā laukā un segtās platībās) un gurķu (segtās platībās) stādījumos, sīpolu un krāšņumaugu sējumos un stādījumos. (Gurķu, sīpolu  neīstā miltrasa, kartupeļu lakstu puve, lapu sausplankumainība, tomātu augļu brūnā puve.)

* Penncozeb.  Penncozeb 75 DG ir pieskares iedarbības fungicīds kartupeļu lakstu puves (Phytophthora infestans) un kartupeļu lapu sausplankumainības (Alternaria solani) ierobežošanai kartupeļu stādījumos.

Līdz 30.06.2020. drīkst izplatīt, bet lauksaimniekiem atļauts lietot līdz 30.06.2021.:

* Raundaps Gold ST š.k.; Roundup ACE ST;  Roundup Energy Roundup FL 450 Roundup Biactive Roundup Classic XL,

* Ranger XL,

* Rodeo XL,

* Klean G,

* Master Gly,

* Milagro 240.

Vēl 2021. gadā atļauts izlietot epoksikonazolu saturošos  augu aizsardzības līdzekļus (no 1. maija tiks izņemti 19 epoksikonozolu saturošie AAL). Tie ir sistēmas iedarbības fungicīdi, kas darbojas tādās  kultūrās kā  ziemas un vasaras kvieši, mieži, auzas, rudzi, tritikāle (piemēram, kviešu lapu plankumainība, dzeltenplankumainība, brūnā rūsa, dzeltenā rūsa, stiebru lūšana,  graudzāļu miltrasa u. c.).

Smidzinātāju pārbaude

Bez augu aizsardzības līdzekļiem svarīgi ir arī lietot pārbaudītus smidzinātājus, un VAAD jau no 2018. gada veic nopietnas kontroles.  Ja nav pārbaudīts smidzinātājs, tiek ierosinināta administratīvā pārkāpuma lieta, un šajā gadījumā sankcijas fiziskām personām ir 50–200 eiro, juridiskām personām 150–300 eiro. Turklāt papildus klāt: ja tilpums ir līdz 1000 l, tad fiziskai personai 50 eiro, juridiskai personai 150 eiro. Ja smidzinātāja tilpums pārsniedz 1000 l, tad fiziskai personai 200 eiro, bet juridiskai personai 300 eiro. Ja viena mēneša laikā smidzinātājs tiek pārbaudīts, sods tiek atcelts.

Sertificētie augu aizsardzības līdzekļu lietošanas iekārtu pārbaudītāji 

Aktuālā informācija VAAD mājaslapās: www.vaad.gov.lv; http://noverojumi.vaad.gov.lv/

Pēc pasākumā  redzētā, piedzīvotā, uzzinātā un pārspriestā atliek tikai vēlēties, lai mums, Latvijā, pietiktu ar pašu latviešu saražoto pārtiku un mēs spētu konkurēt ar importa preci, un, pats svarīgākais, – lai mēs savstarpēji saprastos un neiznīcinātu lauksaimniecību un laukus savstarpējos kašķos. Mūsu jau tā ir tik maz, un daudzas saimniecības kļuvušas tikai par hobija un dzīvesveida saimniecībām. Lai mums visiem izdodas! Laukiem būt! Ar latviešu saimniekiem! Cerams.

Dace Drošprāte,
LLKC Jelgavas nodaļas lauku attīstības konsultante