Bruto segumu aprēķini – jau vairāk nekā ceturtdaļgadsimtu

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs jau 26. gadu sagatavo bruto segumu piemērus, lai lauksaimniekiem būtu, pēc kā vadīties, aprēķinot savas saimniecības ekonomisko efektivitāti un ražošanas izdevīgumu. Bruto segumus var aprēķināt gan kultūraugiem, gan dzīvniekiem.

Bruto segumi tiek sagatavoti, sadarbojoties ar nozares ekspertiem, lauku saimniecībām un nozares asociācijām. Bruto segums ir aprēķins, kurā no ieņēmumiem tiek atskaitītas mainīgās izmaksas. Ieņēmumus veido tādas pozīcijas kā atlīdzība par saražotās produkcijas realizāciju un atbalsta maksājumi. Mainīgās izmaksas ir tās izmaksas, kas ir tieši atkarīgas no ražošanas procesa un mainās atkarībā no ražošanas apjoma, piemēram, augkopībā tie ir izdevumi sēklas un mēslojuma iegādei, bet lopkopībā lopbarībai un veterinārajiem pakalpojumiem. Bruto segumi tiek sagatavoti vienai ražošanas vienībai – augkopībā 1 hektāram, bet lopkopībā vienam dzīvniekam. Katrā aprēķinā  izmantota noteikta un konkrēta ražošanas tehnoloģija, kuru pielietojot, tiks iegūts konkrētās ražības vai produktivitātes līmenis. Bruto seguma rezultātu nevar uzskatīt par saimniecības peļņu, jo tā  tiek iegūta, no bruto seguma atskaitot saimniecības pastāvīgās izmaksas.

Patlaban LLKC ir sagatavoti provizoriskie bruto segumu aprēķini par 2019. gadu. Tie savā starpā atšķiras pēc ražošanas intensitātes pakāpes un ražošanas specifikas. Augkopības nozarē bruto segumi sagatavoti sekojošās apakšnozarēs: graudaugu, eļļas augu, šķiedraugu un pākšaugu audzēšana, dārzeņu audzēšana, augļu un ogu audzēšana, zālāju audzēšana, lopbarības augu audzēšana, nektāraugu, tēju audzēšana.

Lopkopības nozarē bruto segumi sagatavoti sekojošās apakšnozarēs: piena lopkopība, gaļas liellopu audzēšana, aitkopība, kazkopība, vistkopība, biškopība, cūkkopība, zirgkopība un truškopība.

Jau ceturto gadu tiek sagatavots bruto segums akvakultūrā – karpām, kā arī aprēķinātas dīķa ierīkošanas izmaksas.

LLKC sastādītie bruto segumi pamatojas uz ilggadīgu audzēšanas pieredzi, bet tos nevar uzskatīt par universāliem un kategoriskiem. Lai bruto segumus varētu izmantot konkrētas saimniecības vajadzībām, tie jākoriģē, vadoties pēc saimniecībā izmantotās ražošanas tehnoloģijas un citiem apstākļiem.

Aprēķinot bruto segumus savā saimniecībā, lauksaimnieks var uzskatāmi redzēt ražošanas tehnoloģijas efektivitāti. Ir svarīgi, lai bruto segums būtu pēc iespējas lielāks, tādā veidā tiks labāk nosegtas saimniecības pastāvīgās izmaksas, un tas ļaus iegūt lielāku peļņu. Tā ir svarīgākais rādītājs, pēc kura paaugstināšanas tiecas ikviens lauksaimnieks. Tāpēc ir svarīgi aprēķināt, kādu kultūraugu vai lauksaimniecības dzīvnieku ir nepieciešams audzēt, lai gūtu augstāku peļņu.

Aprēķinot 2019. gada bruto segumu ziemas kviešiem, tika izmantota informācija par Zemgales reģionu. Citos Latvijas reģionos situācija var būt atšķirīga.

Salīdzinot bruto segumus no 2013. līdz 2019. gadam, var redzēt, ka intensīvi audzētiem ziemas kviešiem 2019. gadā bruto segums ir mazāks kā 2018. gadā (skat. 1. att.). Bruto segums ziemas kviešiem 2019. gadā  ir mazāks, nekā tas bija 2018. gadā, jo ir samazinājušās graudu cenas. Izejvielu, kā arī mašīnu un roku darbu operāciju izmaksas ir saglabājušās līdzvērtīgā līmenī kā 2018. gadā.

1. att. Ziemas kviešu (intesīvi audzētu) bruto segums 2013. –2019. gadā

Pozitīvs rādītājs ziemas kviešu bruto segumos tiek iegūts arī tādā gadījumā, ja platības netiek pieteiktas atbalsta saņemšanai. Tas ir labs rādītājs, jo norāda, ka arī bez ES un vietējiem atbalsta maksājumiem ziemas kviešu audzēšana ir izdevīga. Arī slaucamo govju audzēšanas bruto segumi pēdējos gados ir pozitīvi arī bez atbalsta maksājumiem. Situācija 2015. un 2016. gadā bija atšķirīga, jo saimniekot bez atbalsta maksājumiem bija diezgan sarežģīti.

Slaucamās govs bruto segums ir rēķināts par intensīvi audzētu govi (skat. 2. att.). Bruto segumu par 2019. gadu varētu salīdzināt tikai ar 2018. gada aprēķinu, jo abos izslaukums no govs ir pieņemts 10 000 kg, bet pārējos gados tas bija 8500 kg. Tas tika mainīts, jo lauksaimniekiem ir jādomā par saimniecības intensifikāciju un izslaukuma kāpināšanu. Bruto segumā ir vērojams palielinājums, ko galvenokārt ir izraisījis neliels vidējās piena cenas kāpums 2019. gadā salīdzinājumā ar 2018. gadu. Arī proteīnbarības izmaksas ir samazinājušās, jo graudaugu cenas 2019. gadā bija zemākas kā gadu iepriekš.

2. att. Slaucamās govs (intensīvi audzētas) bruto segums 2013.–2019. gadā

Īpaši svarīgi rēķināt bruto segumus ir jaunajiem lauksaimniekiem vai esošiem saimniekiem, kas domā par jaunas nozares izvēli. Pirms tam ar bruto segumu palīdzību var izvērtēt, kuru nozari attīstīt attiecīgajos apstākļos būtu visizdevīgāk.

LLKC izstrādātie provizoriskie bruto seguma aprēķini pieejami LLKC mājaslapā: www.llkc.lv, sadaļā „Noderīgi” (https://ej.uz/4ze1).

Lai atvieglotu bruto segumu sastādīšanu savām vajadzībām, izmantojiet LLKC izveidoto interneta rīku (tiešsaistes adrese: http://laukutikls.lv/riki/gross_margins/).
 

Kristaps Vītols,
LLKC ekonomikas konsultants