Aktuālais par nodokļiem un grāmatvedību lauksaimniekiem

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs 21. maijā Valsts Kopējās lauksaimniecības politikas tīkla aktivitāšu ietvaros interesentiem piedāvāja informatīvu semināru par to, kas nodokļu un grāmatvedības jautājumos ir aktuāls lauksaimniekiem.

Īsumā atskatīsimies uz seminārā stāstīto.

Jau no š. g. 1. janvāra ir pieaugusi minimālā darba samaksa un tā ir noteikta 700 eiro apmērā. Ja darbiniekiem ir nolīgta minimālā stundas tarifa likme, tad jāņem vērā, ka tā ir mainīga – jo likmes aprēķins ir atkarīgs no normālā darba laika stundu skaita katrā mēnesī. Labklājības ministrijas mājaslapā https://www.lm.gov.lv/lv/media/24390/download?attachment ir pieejams minimālās stundas tarifa likmes aprēķins darbiniekiem, kam noteikta piecu vai sešu dienu darba nedēļa.

Darba līguma noslēgšana

Ir būtiski pievērst uzmanību tam, lai darba līgumi ar darbiniekiem tiktu noslēgti korekti, lai darba līgumos būtu norādīta visa Darba likumā prasītā informācija. Darba likuma 40. pants nosaka, ka darba līgumā norāda šādu informāciju:

1. darbinieka vārdu, uzvārdu, personas kodu (ārzemniekam, kuram nav personas koda, – dzimšanas datumu), dzīvesvietu, darba devēja vārdu, uzvārdu (nosaukumu), personas kodu (ārzemniekam, kuram nav personas koda, –  dzimšanas datumu) vai reģistrācijas numuru un adresi;
2. darba tiesisko attiecību sākuma datumu;

3) darba tiesisko attiecību paredzamo ilgumu (ja darba līgums noslēgts uz noteiktu laiku);

4) darba vietu (ja darba pienākumu veikšana nav paredzēta kādā noteiktā darba vietā, to, ka darbinieku var nodarbināt dažādās vietās) vai to, ka darbinieks var brīvi noteikt savu darba vietu;

5) darbinieka arodu, amatu, specialitāti (turpmāk – profesija) atbilstoši Profesiju klasifikatoram un vispārīgu nolīgtā darba raksturojumu;

6) darba samaksas apmēru un izmaksas laiku;

7) nolīgto dienas vai nedēļas darba laiku, ja darbinieka darba grafiks ir pilnībā vai lielākoties paredzams. Ja ir nolīgts nepilns darba laiks un darba grafiks nav pilnībā vai lielākoties paredzams, norāda, ka darba grafiks ir mainīgs, kā arī ietver informāciju par to nolīgto darba laiku, kas ir garantētais apmaksātais darba laiks mēneša ietvarā, kā arī informāciju, kādā laikā darbinieks var veikt darbu vai viņam būtu pienākums veikt darbu, un informāciju par minimālo paziņošanas laiku pirms darba uzsākšanas vai tā atsaukuma;

8) ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma ilgumu;

9) darba līguma uzteikuma termiņu un kārtību;

10) uz darba koplīgumu, darba kārtības noteikumiem, kas piemērojami darba tiesiskajām attiecībām;

11) pārbaudes laiku un tā ilgumu, ja šāds pārbaudes laiks tiek noteikts;

12) darbinieka tiesības uz apmācībām, ja darba devējs tādas nodrošina;

13) tās sociālā nodrošinājuma iestādes, kuras saņem sociālās iemaksas, kas saistītas ar darba attiecībām, un jebkādu darba devēja sniegto aizsardzību attiecībā uz sociālo nodrošinājumu, ja par šo aizsardzību ir atbildīgs darba devējs.

Ja darba līgums, kas ar darbiniekiem noslēgts, nesatur visu likumā noteikto informāciju, tad ar darbinieku ir jāvienojas par grozījumu veikšanu darba līgumā atbilstoši reālajai situācijai un likuma prasībām.

Sezonas laukstrādnieka nodoklis

Seminārā atgādinājām būtiskāko par sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa piemērošanu un aicinājām tos lauksaimniekus, kam tas ir atļauts, piemērot šo nodokļa režīmu.

Lai lauksaimnieks varētu piemērot saviem sezonas darbiniekiem atviegloto nodokļu režīmu, tam ir jāatbilst šādiem nosacījumiem:

- lauksaimniekam īpašumā, pastāvīgā lietošanā vai nomā ir lauksaimniecībā izmantojama zeme, ko tas izmanto augļu koku, ogulāju vai dārzeņu audzēšanai;

- lauksaimniekam īpašumā, pastāvīgā lietošanā vai nomā ir lauksaimniecībā izmantojama zeme sējumu, stādījumu vai zālāju audzēšanai, un šajās platībās tas akmeņu lasīšanā izvēlas nodarbināt sezonas laukstrādniekus;

- lauksaimnieks ir pieteicis zemi ilgtspēju sekmējošā ienākuma pamatatbalsta saņemšanai;

- lauksaimnieks nav mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs.

Attiecībā uz fizisko personu, kura saņem ienākumu, no kura ietur sezonas laukstrādnieku nodokli, ir noteikti šādi ierobežojumi:  

- persona ir nodarbināta lauksaimniecības sezonas darbos ne vairāk kā 65 kalendāra dienas pie viena vai vairākiem lauksaimniekiem kopā;

- personas ienākums, kas gūts pie viena vai vairākiem lauksaimniekiem kopā, nepārsniedz 3000 eiro;

- personai četru mēnešu periodā pirms lauksaimniecības sezonas darbu uzsākšanas lauksaimnieka labā ar šo pašu lauksaimnieku nav bijušas darba tiesiskās attiecības vai nav bijis noslēgts uzņēmuma līgums.

Ar sezonas laukstrādnieku var tikt noslēgts darba līgums (tikai rakstveidā) vai uzņēmuma līgums (rakstveidā vai mutiski). Noslēgtā līguma veidu norāda, reģistrējot strādnieku LAD EPS brīdī, kad strādnieks uzsāk darbu.

Nodokļa likme ir 15% apmērā no ienākuma. Atkarībā no vienošanās ar strādnieku ienākums var tikt izmaksāts par katru dienu vai par ilgāku laika periodu (piemēram, nedēļu vai mēnesi).

Par sezonas laukstrādnieku ziņas par darba ņēmējiem Valsts ieņēmumu dienestā netiek sniegtas. Izņēmums ir gadījums, kad vienas sezonas laikā fiziskā persona sezonas laukstrādnieka statusā ir nostrādājusi 90 dienas vai saņēmusi ienākumu 3000 eiro apmērā. Šādā gadījumā, ja fiziskā persona pie lauksaimnieka turpina strādāt, par strādnieku ir jāiesniedz ziņas par darba ņēmējiem un turpmāk darba samaksa un atskaites jāiesniedz kā par jebkuru darbinieku, kas nodarbināts parastajā nodokļu režīmā.

PVN piemērošana

No 2024. gada dažas izmaiņas bija arī PVN piemērošanā. Par PVN maksātāju obligāti jākļūst, ja apliekamie darījumi iepriekšējos 12 mēnešos sasnieguši 50 000 eiro. Šajā summā netiek ieskaitīta 14% PVN kompensācija, ko lauksaimniecības produkcijas ražotāji saņem. Ja ir zināms, ka 50 000 eiro darījumu robeža tuvojas, ieteikums ir savlaicīgi reģistrēties PVN maksātāju reģistrā. Ja reģistrācijas brīdis tiek nokavēts, nodokļu maksātajam ir jāiemaksā valsts budžetā PVN no summas, kas pārsniegusi 50 000 eiro.

Par PVN maksātāju jākļūst arī tad, ja preču iegādes ES teritorijā vērtība bez PVN kārtējā kalendārā gadā pārsniedz 10 000 eiro.

Saskaņā ar PVN likumu attiecīgi pirms pakalpojuma sniegšanas vai saņemšanas PVN reģistrā jāreģistrējas arī personai, kura:

- sniedz pakalpojumus, kuru sniegšanas vietu nosaka saskaņā ar PVN likuma 19. panta pirmo daļu, jebkuram citas ES dalībvalsts nodokļa maksātājam, vai nodokļa maksāšanas nolūkā identificētai citas ES dalībvalsts juridiskajai personai, kas neveic saimniecisko darbību;

- sniedz tādus pakalpojumus, kuru sniegšanas vieta saskaņā ar PVN likuma 19. panta pirmo daļu ir cita dalībvalsts un attiecībā uz kuriem par nodokļa samaksu ir atbildīgs pakalpojumu saņēmējs;

- veic saimniecisko darbību un saņem pakalpojumus, kuru sniegšanas vietu nosaka saskaņā ar PVN likuma 19. panta pirmo daļu, no cita ES dalībvalsts nodokļa maksātāja vai trešās valsts vai trešās teritorijas nodokļa, kas neveic saimniecisko darbību iekšzemē.

Reģistrējoties par PVN maksātāju PVN likuma 93. pantā noteiktajā kārtībā un apmērā, ir iespējams atskaitīt priekšnodokli, kas samaksāts, pirms nodokļu maksātājs kļuva par PVN maksātāju.

2024. gadā Latvijai raksturīgu svaigu augļu, ogu un dārzeņu piegādēm piemēro PVN likmi 12 procentu apmērā. Likumā ir noteikts to augļu, ogu un dārzeņu uzskaitījums, kuriem PVN samazināto PVN likmi piemēro.

Attiecībā uz reprezentatīvajiem automobiļiem 2023. gadā tika mainīts vērtības slieksnis – par reprezentatīvu auto uzskata vieglo auto, kura vērtība bez PVN pārsniedz 75 000 eiro. Sākot ar 2024. gadu, saimnieciskās darbības izdevumos drīkst iekļaut un kā priekšnodokli atskaitīt PVN par tādu reprezentatīvo auto, kas PVN maksātāja īpašumā ir bijis ilgāk par 60 mēnešiem.

IIN piemērošana

Arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemērošanā ir vairākas izmaiņas. Darba devējs ar IIN apliekamā ienākumā neiekļauj maksu par darbinieka augstākās izglītības iegūšanu, ja tā ir saistīta ar tādu prasmju apguvi, kuras nepieciešamas darba devējam. Nekādu detalizētāku skaidrojumu normatīvajos aktos nav par to, kā darba devējam būs jāpierāda, ka prasmes viņam ir nepieciešamas.

No 426,86 eiro uz 750 eiro ir paaugstināta summa, par kādu darba devējs var iegādāties darbiniekiem veselības apdrošināšanas polises, neiekļaujot polises vērtību ar IIN apliekamajā ienākumā; attiecībā uz veselības apdrošināšanas polisēm saglabāts arī nosacījums, ka ar IIN neapliek polises iegādes izmaksas, ja tās nepārsniedz 10% no darbinieka gada bruto darba samaksas.

2024. gadā autoratlīdzību saņēmējiem ir saglabātas tiesības nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējiem. Tāpat 2024. gadā saglabāts nosacījums, ka atbalsta maksājumi lauksaimniecībai un lauku attīstībai ir ar IIN neapliekami ienākumi.

Ziņas par darba ņēmējiem

Šogad izdarīti grozījumi MK noteikumos Nr. 827, kas nosaka VSAOI pārskatu iesniegšanu. Noteikumos ir precizētas normas, nosakot, ka darba devējs ziņas par darbinieka statusa iegūšanu vai zaudēšanu nevar sniegt ātrāk kā mēnesi pirms izmaiņu dienas. Tātad, ja paredzēts, ka darbinieks darbu uzsāks 1. jūlijā, ziņas par darba ņēmējiem drīkst iesniegt ne ātrāk kā 1. jūnijā. Tāpat ir arī ar darba tiesisko attiecību izbeigšanu. Pat, ja ir zināms, ka darbinieks darba tiesiskās attiecības izbeigs pēc 2 mēnešiem, Ziņas par darba ņēmējiem drīkst iesniegt ne ātrāk kā mēnesi pirms datuma, kad darba tiesiskās attiecības tiks izbeigtas.

Turpmāk darba devējiem nav jāsniedz ziņas par darba ņēmēja statusa zaudēšanu darba ņēmēja nāves gadījumā, jo Valsts ieņēmumu dienests to reģistrēs automātiski.

Atgādinu, ka darba devējam ir iespējams ar atsevišķiem ziņu kodiem paziņot arī par gadījumiem, kad ir dīkstāve darbinieka vainas dēļ – t. i., darbinieks kavējis darbu bez attaisnota iemesla.

Zemnieku saimniecības īpašnieka statuss

Semināra noslēgumā atgādinājām par z/s īpašnieka statusu attiecībā uz VSAOI. Z/s īpašnieks attiecībā uz VSAOI veikšanu var būt pašnodarbinātais vai darba ņēmējs. Gadījumos, kad z/s īpašnieks ir sasniedzis pensijas vecumu vai ir 1. vai 2. grupas invalīds, viņš nav sociāli apdrošināma persona.

Darba līgumu z/s īpašnieks ar sev piederošo saimniecību drīkst noslēgt ar vai bez z/s pārvaldnieka starpniecības. T. i., z/s nav obligāti jābūt ieceltam pārvaldniekam, ja īpašnieks izvēlas slēgt darba līgumu ar savu saimniecību.

Linda Puriņa,
LLKC Grāmatvedības un finanšu nodaļas vadītāja