Pašnodarbināto gals vai labākas sociālās garantijas

Pagaidām nevar droši zināt, kas sagaida pašnodarbinātos no 2018. gada, jo raksta tapšanas laikā nav apstiprināti grozījumi attiecīgajos Ministru kabineta noteikumos. Tāpat, kā jau vēsture liecina, līdz 2017. gada beigām viss vēl var mainīties. Tāpēc šajā rakstā apskatīšu tikai tos jaunumus, kas šobrīd ir zināmi, ar piebildi – tie arī var mainīties. It sevišķi, ja pašnodarbinātie sapratīs situāciju un nolems kaut kā kopīgi izteikt savu viedokli.

Vispirms – kas ir pašnodarbinātie? Likums “Par valsts sociālo apdrošināšanu” skaidro, ka pašnodarbināto grupā ietilpst arī sekojošie:

* Fiziska persona, kas veic saimniecisko darbību;

* Zemnieku (zvejnieku) saimniecības īpašnieks, nebūdams darba attiecībās ar savas saimniecības pārvaldnieku, veic saimniecības vadību, ja šajā saimniecībā nav iecelts pārvaldnieks;

* Individuālais komersants.

Šoreiz izgaismošu tikai dažus aspektus, kas būs jauni.

Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) un pensiju apdrošināšana (PA)

Papildus līdzšinējai pašnodarbinātā VSAOI likmei no 2018. gada būs jāmaksā vēl 5% PA. Izmaiņas apskatīšu uz graudaugu audzēšanas saimniecības piemēra, kura veic saimniecisko darbību, saņemot ieņēmumus par pārdotiem graudiem un samaksājot par saimniecības izdevumiem. Īpašnieks ir pašnodarbināta persona.

1. Piemērs saskaņā ar spēkā esošo likuma redakciju no 1.01.2018

No janvāra līdz jūnijam ir zaudējumi katru mēnesi, kopā 25 000 eiro (jo izdevumi lielāki nekā ieņēmumi, graudi vēl tikai aug). VSAOI un 5% PA nav obligāti jāmaksā (bet var arī maksāt, ja vēlas).

Jūlijā tiek novākta raža un pārdota, ieņēmumi par pārdotajiem graudiem ir 26 000 eiro, izdevumi 6000 eiro, ienākums jūlijā 26 000-6000 = 20 000 eiro. VSAOI jāmaksā vismaz no minimālās algas (var izvēlēties arī lielāku summu), tas ir no 430 eiro, bet 5% PA jāmaksā no starpības starp ienākumu (nevis ieņēmumiem) un summu, no kuras maksās VSAOI, tas ir, 20 000-430 = 19 570 eiro. VSAOI likme nākamajam gadam gan vēl nav zināma, pieņemšu, ka par 1% lielāka nekā 2017. gadā, tas ir 32,13%. Līdz ar to iznāk, ka par jūliju jāmaksā VSAOI+5% PA = 430x32,13% +19 570x5% = 138,16+978,50 = 1116,66 eiro.

Augustā ieņēmumi ir 1000, izdevumi 700, ienākums 1000-700 = 300 eiro. VSAOI nav jāmaksā (jo ienākums mēnesī nesasniedz minimālo mēnešalgu 430, kā arī, no gada sākuma skaitot, nav pārsniegts limits 12x430, kopumā no gada sākuma sanāk pat zaudējumi (-25 000+20 000+300 = -4700), bet tā kā augustā ienākums ir, tikai zem 430, tad tomēr 5% PA ir jāmaksā, tas ir 300x5% = 15 eiro.

No septembra līdz decembrim saimniecībai atkal ir zaudējumi katrā mēnesī, kopā 12 000 eiro. VSAOI un 5% PA nav obligāti jāmaksā.

Pirmajā tabulā uzskatāmāk parādīts, cik būtu jāmaksā sociālās iemaksas, ja minimālā alga ir 430 eiro, saskaņā ar 2017. gada un 2018. gada kārtību.

1. tabula. Pašnodarbinātā VSAOI saskaņā ar spēkā esošo likumu no 1.01.2018

2. Piemērs, ja tiks veikti grozījumi likumā

Zemkopības ministrija oktobra beigās iesniedza Saeimā priekšlikumus grozījumiem likumā, kas paredz: pašnodarbinātām personām, kuras gūst ieņēmumus no lauksaimnieciskās darbības, obligātās iemaksas pensiju apdrošināšanai jāaprēķina un jāveic vienu reizi taksācijas gadā.

Ja šo priekšlikumu atbalstīs, tad iepriekš apskatītā piemēra situācija būs sekojoša:

1. VSAOI aprēķina tāpat ka 1. piemērā.
2. Mainās 5% PA, tas ir, nosaka gada ienākumu -25 000+20 000+300-12 000 = -16 700 (zaudējumi). Līdz ar to neveidojas ar 5% PA apliekams objekts.

Otrajā tabulā atspoguļotas maksājamās summas, ja tiks pieņemti minētie grozījumi.

2. tabula. Pašnodarbinātā VSAOI pēc likuma grozījumiem

Cerams, ka līdz gada beigām šai jautājumā tiks ieviesta skaidrība, jo, kā redzams piemērā, atšķirība var būt tūkstošos eiro. Tomēr, lai gan 2018. gadā pašnodarbinātajiem, iespējams, būs vairāk jāmaksā, jāņem vērā, ka pretī viņi saņems lielāku sociālo nodrošinājumu vecumdienās pensijas veidā. Plānots 5% iemaksāt pensiju 1., 2. vai 3. līmenī.

Ja nav vēlēšanās maksāt iepriekš minēto, var mainīt statusu. Piemēram, zemnieku saimniecība var iecelt pārvaldnieku, reģistrējot to Uzņēmumu reģistrā, pēc tam pārvaldnieks var pieņemt darbā īpašnieku. Tādā gadījumā nebūs jāveic pašnodarbinātā iemaksas, bet gan jāmaksā visi darbaspēka nodokļi, kā arī jāievēro visi Darba likuma noteikumi, piemēram, jāskatās, lai pirkumi saimniecības vajadzībām tiktu veikti darba laikā, nevarēs strādāt 24 stundas un 7 dienas nedēļā utt. Lai saprastu, kas būtu izdevīgāk, ir jāveic aprēķini.

Iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN)

Aprēķinot gada beigās IIN, uz izdevumiem drīkstēs likt tikai 80% apmērā no ieņēmumiem. Izņēmums ir pamatlīdzekļu nolietojums, darba alga un darba devēja VSAOI, nekustamā īpašuma nodoklis (NĪN), ko drīkst likt 100% apmērā. Labā ziņa ir tā, ka “subsīdijas” vēl dažus gadus neiekļaus apliekamajā ienākumā, kā arī lauksaimniekiem saglabāts neapliekamais ienākums 3000. Piemēram, ieņēmumi gadā 20  000, izdevumi 21 000, tai skaitā nolietojums 8000, alga un VSAOI 5000, NĪN 800 (kopā pilnā apmēra izdevumi 13 800). Izdevumos drīkst likt 80% no 20 000 = 16 000. Apliekamais ienākums = 20 000-13 800-(16 000-13 800) = 4000. Ja piemēro lauksaimnieku 3000, tad apliekamais ienākums sanāk 1000.

Secinājumi

Kas īsti sagaida pašnodarbinātos 2018. gadā, līdz galam vēl nav skaidrs. Ja spēkā būs “dārgākais” (1. piemēra jūlija) variants, pašnodarbinātajiem sociālajās iemaksās būs jāmaksā dažkārt pat 8 reizes vairāk. Tādā gadījumā būs jāsaprot, kāds sociālais nodrošinājums gaida, vai arī lielāks. Pieaugs arī maksātāju skaits, kam būs jāmaksā IIN par savu saimniecisko darbību, it sevišķi, ja viņi nav lauksaimnieki. No valsts puses šobrīd ir nepieciešams visaptverošs skaidrojums, kas parādītu arī nodokļu reformas ieguvumus minētajai iedzīvotāju grupai, kā arī vēl jāveic normatīvo aktu precizējumi, izsakot normas precīzāk un vairāk iedziļinoties praktiskajos gadījumos.

Rakstā aplūkotais nav izmantojams par pamatu 2018. gada aprēķiniem, tas ir tikai informatīvs skaidrojums. “Lauku Lapā” turpmāk informēsim par izmaiņām šajā jomā.

Anda Skadiņa

Grāmatvedības konsultante