Lai govis būtu laimīgas, un iegūtu vairāk kvalitatīva piena

Zālēdāju projekta demonstrējuma ietvaros 1. jūlijā  Riebiņu novada Galēnu pagasta „Gribolvā” tika rīkota fermu diena par dažādās veģetācijas fāzēs pļautas zāles skābbarības kvalitātes vērtējumu un sagatavošanas tehnoloģiju salīdzinājumu slaucamo govju saimniecībās.

Konsultanti, firmu pārstāvji, fermeri, studenti un skolēni iepazinās ar ģimenes piensaimniecībām, kas vasaras periodā govis gana ganībās, un aktuāliem jautājumiem par ganību apsaimniekošanu, zālāju ierīkošanu un skābbarības gatavošanu, rupjās lopbarības nozīmi piena ieguvē, telīšu izaudzēšanu un skābbarības sagatavošanas izmaksu aprēķinu demonstrējumu saimniecībās. Pasākumu vadīja Silvija Dreijere, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Lopkopības nodaļas vadītāja.

Pasākuma apmeklētājiem bija iespēja iepazīties ar z/s “Upmalu mājas” un z/s “Gribolva” ganībām un zālāju laukiem, kā arī ar saimniekošas pieredzi.

Ganību apsaimniekošana

Ganību ražība. Optimums ir 1,1–1,7 t sausnas/ha (zālē sausna ~20%). Vidēji zālājam ar balto āboliņu, kura garums ir 7,5–10 cm, sausnas ražība ir 1 t sausnas/ha, garajām zālēm, tauriņziežiem šādu pašu ražību nodrošinās 15 – 20 cm gara zāle.

Samazinoties zāles ražībai no 1,1 t sausnas/ha uz 0,56 t sausnas/ha, sausnas uzņemšana govīm samazinās par 40%.

Ekstensīvā jeb vienlaidu ganīšana. Ilglaicīga ganīšana ar zemu dzīvnieku blīvumu veicina tauriņziežu izkrišanu no zālāja un selektīvu zāles ēšanu. Govis no zelmeņa lasa garšīgākās zāles.

Noganīšanas augstums īsajām zālēm, airenēm, baltajam āboliņam ir 5–7 cm

Garajām zālēm, sarkanajam āboliņam, lucernai – 10-12 cm

Ganīšana aplokos. Lai nodrošinātu intensīvu govju ganīšanu, ir nepieciešami vismaz 7 aploki, kuros ganīšanas ilgums ir mazāks par 1 nedēļu.

Ganīšana jāuzsāk, kad garās zāles, sarkanais āboliņš un lucerna  ir 17–20 cm, un dzīvnieki jāpārdzen uz citu aploku, kad zāles garums paliek mazāks par 7 cm.  Bet ganību maisījumi, kuros lielākoties ir airenes un baltais āboliņš, piemēroti ganīšanai ir 12–15 cm garumā, bet ganīšana ir jābeidz, kad zāles garums ir 3–5 cm.

1.tabula. Ganību platības vajadzība atkarībā no ganīšanas dienu skaita un ganību ražības

Avots: PenState Extension, The Agronomy Guide, 2015-2016

• aprēķins ir vienai dzīvnieku vienībai 12 kg sausnas/dienā

Dzīvnieku vienības:

Slaucamā govs 600 kg – 1,5 dz. vienības;

Audzējamās telītes 250–450 kg – 1,0 dz. vienības.

Aprēķina piemērs

40 slaucamo govju ganāmpulkam. Ganību ražība  –  0,8 t sausnas/ha jeb 4 t zāles/ha.

Ūdens nozīme slaucamai govij

Ūdens ir vissvarīgākais barības elements visiem dzīvības procesiem organismā. Arī govis nevar dzīvot bez ūdens, un lielā mērā arī izslaukums ir atkarīgs no uzņemtā ūdens daudzuma. Ūdens pie mums, varam teikt, ka ir par brīvu, tad pavērtēsim, vai to nodrošinām dzīvniekiem pietiekamā daudzumā.

Laktējoša govs, jeb govs, kas slaucās, dienā var izdzert 75 līdz 150 litrus svaiga ūdens un dzeršanai patērē mazāk kā 1 stundu dienā.

Dzirdnēm ir jābūt atbilstošām, lai nodrošinātu dzīvniekiem nepieciešamo ūdens daudzumu. Ūdens caurplūdei ir jābūt 10–19 litri minūtē, un ūdens dziļumam dzirdnē –  vismaz 7,5 cm. 

Ja runājam par dzirdnēm govju grupām nepiesietās turēšananas kūtīs un ganībās, tad dzirdnēm ir jābūt arī pietiekoši lielām, plašām. Atklātajai ūdens virsmai ir jābūt vismaz 615 cm² un tilpumam  –  115 līdz 190 litri. Ieteicamais ūdens līmeņa augstums virs grīdas vai zemes ir 60 līdz 80 cm. Dzirdnes pieejamais garums uz katru govi grupā ir jānodrošina 7,5 cm. Katrā dzīvnieku grupā vai ganību aplokā ir jābūt vismaz 2 dzirdnēm, kas atrodas viena no otras ne tālāk kā 18 līdz 24 metrus.

Pieejamais dzirdnes garums   ______________   cm (A)

Govju skaits grupā ________________________ gab. (B)

Dzirdnes garums uz 1 govi ______ cm (A/B)

Kontroljautājumi ganāmpulka novērtēšanai

Materiālu sagatavoja: Silvija Dreijere, LLKC Lopkopības nodaļas vadītāja

Sausnas daudzuma noteikšana zālē

Zālaugi nodrošina zālēdājus ar tiem nepieciešamo enerģiju, pilnvērtīgu proteīnu un citām vērtīgām lietām. Fermera uzdevums ir sagatavot tikpat kvalitatīvu skābbarību.

Skābbarības kvalitāti ietekmē trīs galvenie faktori: 1) augu suga; 2) mēslošana, 3) augu attīstības stadija.

Ja  gatavojam skābbarību no dabiskajiem zālājiem (kuri netiek mēsloti un aug 10 un vairāk gadus), tad tās kvalitāte ir stipri zemāka, nekā gatavojot skābbarību no sētajiem jauniem zālājiem. Dabiskie zālāji strauji nocietē, jo kokšķiedras % ir augstāks kā nesen sētajos zālājos (sētie zālāji līdz 5 gadi).

Veidojot zelmeņus ar augstu stiebrzāļu īpatsvaru, jāņem vērā, ka tās pāraugot straujāk zaudē proteīna saturu zaļmasā nekā tauriņzieži. Augam nogatavojoties, proteīna sintēze mazinās, tāpēc samazinās tā daudzums. Zālāju ierīkošanai lieto daudzkomponentu zāļu sēklu maisījumus – vismaz no 5–6 sugām, kas nodrošinās gan ražas kvalitāti, gan kvantitāti. Nebūtu ieteicams izvēlēties maisījumus no 2 sugām, kā, piemēram, ganību airene un baltais āboliņš, lai gan arī piedāvātajos  maisījumos ir vairākas ganību airenes šķirnes un baltā āboliņa šķirnes. Baltajam āboliņam ir sekla sakņu sistēma, un ganību airenei kā skrajceru stiebrzālei cerošanas mezgls atrodas augsnē seklāk nekā stīgotājām zālēm. Iestājoties sausuma periodam, šīs sugas ražu neveidos. Pietiekams mitrums (laistāmas ganības) un mēslojums arī 2 sugu maisījumā nodrošinās ražas kvantitatīvos un kvalitatīvos rādītājus.

Ierīkojot zālājus, jau sēšanas gadā saimniecības vēlas iegūt pietiekamu skābbarības ražu. To var nodrošināt, sējot maisījumus (20–30 kg/ha) ar virsaugiem –  viengadīgo aireni (līdz 10 kg/ha) un auzām (līdz 100 kg/ha).

Augstvērtīga zelmeņa veidošanos ietekmē augsnes auglība un mēslošana. Zālāju zelmeņos ar tauriņziežu pārsvaru slāpekļa mēslojuma devai nevajadzētu pārsniegt 34 kg/ha tīrvielā. Ja pārsniedzam slāpekļa normas, tad gumu veidošanās uz tauriņziežu saknēm un atmosfēras slāpekļa saistīšana nenotiks. Slāpekļa mēslojums paaugstina kopproteīna daudzumu augos.

Kālija un fosfora mēslojumu varam dot augusta beigās, septembra sākumā. Mēslojot zālājus šajā laikā, daļu fosfora un kālija augi uzņem jau rudenī. Tiek uzkrātas barības vielas augu saknēs, kas nepieciešamas labākai pārziemošanai, ātrākai un spēcīgākai augšanai nākamajā pavasarī. Zālājus nemēslojam vēlu rudenī, kad augu veģetācija beigusies.

Mēslošana nodrošinās zāles kvalitāti, vērtīgo zālaugu saglabāšanos zelmenī un ražas pieaugumu.

Stiebrzāles pļauj plaukšanas sākumā, tiklīdz parādījusies vārpa, tauriņziežus – jau pirms ziedēšanas.  Lai notiktu normāla ieskābšana, un  sula netecētu no rituļiem vai bedres, sausnai jābūt 35–40%.

Sausnas daudzumu zālē aptuveni var noteikt, saviļājot rokās zāles bumbu un uz 1 minūti saspiežot to:

• ja tek sula, tad sausnas saturs masā ir zemāks par 25%;
• ja, „bumbu” atlaižot, sula netek, bet rokas ir mitras un „bumba” saglabā formu, tad masā ir 25–30% sausnas;
• ja, atlaižot rokas, „bumba” lēni atveras un zaudē formu, tad masā ir 35 – 45% sausnas;
• ja „bumba” vispār nesaglabā formu, tad sausnas saturs ir virs 45%.

Skābbarība ieskābst 4–6 nedēļās.

Materiālu sagatavoja: Inese Magdalenoka  Preiļu LKB augkopības konsultante

Īsi par kvalitatīvas skābbarības sagatavošanu

Ideālā sausna skābbarībai ir 35–40%. Uz skābbarības kvalitatīvu ieskābšanu, samazinātiem zudumiem un augsto sausnas apēdamības rēķina varam papildus nopelnīt 80 eiro uz govi gadā (Vācijas aprēķini).

Vidējie aprēķini un ticams pieņēmums ir, ka zāles skābbarībā 8% no koppelniem sastāda augu minerālvielas, un viss pārējais ir smiltis. Jo mazāk smilšu, jo vairāk barības vielu skābbarības kg. Ir aprēķināts, ka, samazinot smilšu daudzumu, uz katru samazināto smilšu 1%  samazinām arī izmaksas par ~60 eiro uz govi gadā. Katrs smilšu % samazina NEL enerģijas līmeni skābbarībā par 0,1 MJ.

Ja uz lauka ir daudz kurmju rakumu, tad tie ir jau pavasarī jāpieveļ vai jānoecē. Ja to tāpat ir daudz, tad nedrīkst lietot zāles pļāvējus ar kondicionētājiem (plucinātājiem, placinātājiem), jo tad no zāles daudz izdalās cukuri, pie kuriem pielīp zeme, ko vairs nevar atdalīt no zaļās masas.

Zaļmasas ievešana un blietēšana.  Ir jāatceras pamatnosacījumi:

-         Blietējamā slāņa biezums ir maksimums 20–30 cm;

-         Braukšanas reižu skaits pāri katram kvadrātmetram – 3–4 reizes

-         Blietēšanas ātrums traktoram – 3–4 km/h;

-         Blietējamās tehnikas svars – ievestās zaļmasas daudzums stundā (t) dalīts ar 3, bez izlīdzināšanas traktora masas. Piemēram, stundā tranšejā tiek ievestas 90 t zaļmasas, tas nozīmē, ka blietējošā traktora masai jābūt 90/3= 30 tonnas.

Ļoti svarīgi ir nodrošināt labi izkliedētu blietējamo masu, lai slāņa biezums nebūtu lielāks par 30 cm. Lai saprastu, kas notiek ar biezākiem slāņiem, var minēt konkrētus skaitļus. Ja riepās gaisa spiediens ir 1,3 bāri (bar), tad blietējamā masā 20 cm dziļumā ir 1 bar, 40 cm dziļumā –  0,6 bar, bet 1 m dziļumā  – tikai 0,1 bar. Runājot par traktoru riepu spiedienu, blietējot zaļmasu, ir jāatceras – jo cietākas, jo labāk. Rekomendējamais spiediens ir 1,6 bar.

Pēc pēdējās kravas ievešanas papildus blietēt nepieciešams vēl pusstundu, un tad tranšeja vai bedre ir jānosedz. Ja tomēr darbu nevar izdarīt vienā dienā, tad līdz nākošajai dienai bedre ir jāapsedz ar plēvi, lai mazinātu gaisa piekļuvi un nezaudētu CO2, kas sāk veidoties masā, jo ieskābšanas procesi sākas. Kāpēc nevajag zaudēt CO2? Jo oglekļa dioksīds darbojas kā konservants. No rīta pirms darbu atsākšanas noņem plēvi un uzved pirmo kravu zaļmasas un tikai tad atsāk blietēšanu. Tas tiek ieteikts, lai neizspiestu no masas jau izveidojušos oglekļa dioksīdu (CO2).

Piena ieguve no rupjās lopbarības

Piena ieguve no rupjās lopbarības. Mērķis ir 40–45% no gada izslaukuma iegūt no rupjās lopbarības. Kā to aprēķina? Tas ir teorētisks aprēķins, vadoties no izēdinātās spēkbarības. Saimniecībās precīzi uzskaita govīm (tikai govīm, bez jaunlopiem un teļiem) izbaroto spēkbarību (graudi, melase, graizījumi, rapšu rauši utt). Visu spēkbarību pārrēķina uz sausnas kilogramiem. Ir aprēķināts un tiek pieņemts, ka no 1 kg spēkbarības sausnas govs saražo 2,2 kg (EKP) ekonomiski koriģētā piena. Tādējādi aprēķinām, cik piena esat ieguvuši no spēkbarības, to atņemam no vidējā izslaukuma, un iegūstam no rupjās lopbarības izslaukto pienu. Nedaudz vienkāršāks aprēķins ir patērētā spēkbarība 1 kg piena ieguvei, ko ērti var sarēķināt piena pārraudzības kontroles dienā.  Mērķis ir 250–270 g spēkbarības uz 1 kg piena. Aprēķināšanai un uzskaitei var izmantot zemāk esošo tabulu.

1.tabula. Spēkbarības patēriņš piena ieguvei

Mērķi telīšu izaudzēšanā

·        Dubultot dzimšanas svaru uz telītes 56. dzīvības dienu no 40 uz 80 kg.

·        Zems mirstības līmenis <4% pirmajā mēnesī, 3%  –  vēlākā periodā.

·        Teļu ārstēšana <10%.

·        Uz sēklošanu (13–15 mēnešu vecumā) sasniegt 55–60% no pieaugušas govs svara bez aptaukošanās.

·        Atnešanās 23–24 mēnešu vecumā un svars pēc atnešanās 85% no pieaugušas govs svara.

·        AUGUMAM % no pieaugušas govs auguma:

1.     55% – piedzimstot,

2.     76% – 6 mēn. v.,

3.     86%  – 12 mēn. v.,

4.     96%  – atnesoties.

22% no atšķirībām, kas veidojas ganāmpulkā pirmpieņu izslaukumos, atkarīgi tieši no dzīvsvara pieauguma līdz atšķiršanai jeb 42–49 dienu vecumam.

Augšanas ātrumam un barības vielu uzņemšanai piena periodā ir daudz lielāka ietekme uz govs izslaukumu kā ģenētiskajam potenciālam.

Ar ģenētiku un selekciju panāk ~68–115 kg izslaukuma palielinājumu laktācijā.

Telīšu ēdināšana, aprūpe un turēšana piena periodā izslaukumu palielinās 4 līdz 8 reizes salīdzinājumā ar ģenētiku.

Jaunpiena izēdināšana

2 litri pirmajās 2 stundās un 2 l pēc 6 stundām,

Pirmajās 12 st. 4 l jaunpiena jeb ~10% no sava svara,

Pirmajā dienā kopā 5,5 l jaunpiena,

Ar zondi 1x 3,75 l un pēc 12 st. vēl 2 l.

Materiālu sagatavoja: Silvija Dreijere, LLKC Lopkopības nodaļas vadītāja

Skābbarības sagatavošanas izmaksu aprēķins un salīdzinājums

ZS „Gribolva” un ZS „Upmalu Mājas”

Skābbarības  sagatavošanas izmaksas  skābbarības sagatavošanai stirpā/tranšejā,  1. pļāvums

Z/s „Upmalu Mājas”

Skābbarība sagatavota stirpā uz lauka, sagatavošanas datums 02.06.2015.

Sagatavošanas tehnoloģija: pļaušana, vālošana, smalcināšana ar pašgājējsmalcinātāju, transportēšana uz stirpu, izlīdzināšana, blietēšana, apstrāde ar ieraugu, pārklāšana ar apakšklājplēvi un pārklājplēvi.

Z/s „Gribolva”

Skābbarība sagatavota tranšejā, sagatavošanas laiks 05–06.06.2015.

Sagatavošanas tehnoloģija: pļaušana ar pašgājējsmalcinātāju, smalcināšana ar pašgājējsmalcinātāju, apstrāde ar ieraugu, transportēšana uz tranšeju, izlīdzināšana, blietēšana, apstrāde ar ieraugu,  pārklāšana ar apakšklājplēvi un pārklājplēvi.

Salīdzinot abu saimniecību rādītājus, var secināt, ka z/s „Gribolva” saražojusi skābbarību par būtiski zemāku vidējo cenu, kas izskaidrojams sekojoši: saimniecībā ir ierīkoti zālāji ar augstāku ražību – 2015. gada sezonā 1. pļāvumā vidējā ražība bija 18 t/ha, salīdzinot  z/s „Upmalu Mājas” ražība  –  13,33 t/ha. Tas ļauj z/s „Gribolva” saražot lielāku apjomu skābbarības no viena hektāra. 

Otrs būtisks faktors ir ražošanā izmantotā tehnoloģija – z/s „Gribolva” skābbarību sagatavo ar 2 pašgājējtehnikas vienībām,  salīdzinot ar z/s „Upmalu Mājas” ražošanas tehnoloģiju, tiek ekonomēti degvielas un laika tēriņi vālošanas darbu veikšanai

Skābsiena  sagatavošanas izmaksas  skābsiena sagatavošanai rituļos, 1. pļāvums

Z/s „Upmalu Mājas”

Skābsiens rituļos, sagatavošanas datums 29.–30.05.2015.

Sagatavošanas tehnoloģija: Pļaušana, vālošana,presēšana (ar smalcinātāju) ietīšana 6 kārtas

Skābsiens sagatavots ilgstošai uzglabāšanai

Z/s „Gribolva”

Skābsiens rituļos, sagatavošanas datums  29.–30.05.2015.

Sagatavošanas tehnoloģija: pļaušana, vālošana, presēšana (ar smalcinātāju), ietīšana, 4 kārtas.

Skābsiens sagatavots ātrākai izēdināšanai liellopiem.

Salīdzinot abu saimniecību datus skābsiena sagatavošanai rituļos, redzams, ka abas saimniecības izmanto vienādu ražošanas tehnoloģisko procesu. Z/s „Upmalu Mājas”  ražošanas izmaksas sastāda 17,25 EUR/1 t, bet z/s „Gribolva” – 16,14 EUR/1 t. Atšķirība pamatojama ar nelielo zālāju ražības atšķirību, kas ir nedaudz augstāka z/s „Gribolva”, un ar izmaksām plēvei, jo z/s „Upmalu Mājas” rituļus ietina 6 kārtās, bet z/s „Gribolva” – 4 kārtās.

Līdz ar to uzskatāmi redzams, ka ir ekonomiski izdevīgāk sagatavot skābbarību stirpās un tranšejās. Skābsiena  sagatavošana rituļos izmaksā  vidēji par 20–50% dārgāk. Procentuālā atšķirība pamatā atkarīga no sagatavošanas tehnoloģijas un zālāju ražības, kā arī izmantotā ierauga apjoma un  izmantoto materiālu cenas.

Kvalitatīvas skābbarības sagatavošanas pamatā ir kvalitatīvu sēto zālāju ierīkošana un uzturēšana lietošanas laikā. Kvalitatīvs zālājs nodrošina lielāku zaļās masas apjomu no 1 ha, kas būtiski samazina skābbarības sagatavošanai izmantojamo ha skaitu, līdz ar to lietderīgāk tiek izmantotas saimniecības apsaimniekojamās lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības. Tāpat vēlams izvērtēt skābbarības sagatavošanas tehnoloģisko procesu, vai ir iespējams efektivizēt ražošanu, izmantojot mazāk tehnikas vienību. 

·        Ekonomiskajos aprēķinos izmantotas vidējās tehnisko pakalpojumu cenas http://new.llkc.lv/lv/nozares/ekonomika/nedaudz-samazinajusas-tehnisko-pakalpojumu-cenas

Materiālu sagatavoja: Mārīte Vucenlazdāne, Preiļu LKB ekonomikas konsultante 

Seminārs notika Valsts Lauku tīkla pasākuma „Ilgtspējīgas lauksaimniecības ražošanas pilotprojektu īstenošana” ietvaros.

Materiālu sagatavoja: Silvija Dreijere, LLKC Lopkopības nodaļas vadītāja