Nosacījumi augstražīgu govju ilgmūžības paaugstināšanai

Uzsākot 2015. gada Zālēdāju projekta fermu dienas, pirmais pasākums piensaimniecību grupā 18. jūnijā noritēja zemnieku saimniecībā „Kalna Dambrāni” Viesītes novada Viesītes pagastā. Te tiek veikts demonstrējums „Slaucamo govju izmantošanas ilguma rādītāju salīdzināšana saimniecībā izaudzētiem un iepirktiem dzīvniekiem”.

Tā kā demonstrējums turpinās jau otro sezonu, par vadošajiem jautājumiem šim gadam tika izvirzīti tie, kas saistīti ar veselīgas, ražīgas telītes izaudzēšanu.

Telīšu attīstībā var izdalīt trīs fāzes:

• pirms atgremotāja,
• pārejas perioda uz atgremotāju,
• un fāze kad turpinās priekškuņģa attīstība.

Katrā no šīm fāzēm ir savas ēdināšanas un turēšanas īpatnības. Tādēļ, lai saimniekošana būtu ekonomiski efektīva telīšu izaudzēšanā, saimniecība izvirza mērķi, uz kuru virzās.

Z/s „Kalna Dambrāni” gadījumā mērķis ir: iegūt ilgtermiņā ražīgu, veselīgu, peļņu nesošu govi. Katrs saimnieks vēlas izaudzēt labu teli pēc iespējas lētāk, bet bezgalīga taupīšana arī nenes gaidīto rezultātu.

Telīšu izaudzēšanas periodā būtu jāievēro sekojošas pamatprasības:

• 2 mēnešu vecumā teļam jādubulto svars kopš dzimšanas;
• 9-10 mēnešu vecumā jāparādās pirmajām meklēšanās pazīmēm;
• pirmo reizi sēklot ne vēlāk kā 15 mēnešos;
• optimālais sēklošanas svars 380–400 kg;
• optimālais atnešanās svars 85–90% no pamatganāmpulka svara (ieteicams mērīt, vai svērt 3-4 laktācijas govis laktācijas vidū).

Apsaimniekojot ganāmpulku, regulāri jāseko līdzi:

• ķermeņa dzīvmasai;
• barības apēdamībai;
• rupjās lopbarības analīžu rezultātiem.

Svarīgi ir kontrolēt ķermeņa svaru, jo tas ir atskaites punkts telīšu izaudzēšanas periodā. Tikai tā var sekot līdzi dzīvnieka attīstības rādītājiem un tos koriģēt. Arī no pārāk labi barotas teles ne vienmēr var iegūt labu govi.

Telītes ēdināšanai jābūt kontrolētai!

Telīšu izaudzēšanas sākuma periodā neatsverama nozīme ir pirmpiena izēdināšanai: kādu un cik ātrā laikā to saņem. Teļš ar pirmpienu jānodrošina vismaz 2 stundu laikā pēc piedzimšanas, tad tā ir garantija dzīvnieka veiksmīgai attīstībai tālākā dzīves periodā. Ir dažādi viedokļi par piena izēdināšanu piena periodā: vieni iesaka govs svaigpienu, citi – sauso pilnpiena aizvietotāju. Z/s „Kalna Dambrāni” iepriekš praktizēja sausā pilnpiena aizvietotāja izēdināšanu, bet, lai samazinātu svaigpiena apjomu sakarā ar kvotu pārpildi, pilnpiena aizvietotāju aizstāja ar govs svaigpienu. Šī prakse parādīja, ka telītes labi aug un attīstās arī no svaigpiena, un nav iemesla tā izēdināšanu pārtraukt. Svaigpiena norma līdz 5 dienai ir 4,5 litri, pēc tam līdz 60 dienai tā ir 6–8 litri (cik teļš var un grib izdzert). No 60 līdz 75 dienai svaigpiena izēdināšana tiek pakāpeniski samazināta līdz 0. Saimniecībā papildus pienam pievieno paskābinātāju (rind+tonic) no 0–75 dienai. Visā piena periodā izmanto pienu no kopējā piena baseina, nevis slimu govju pienu.

Būtiska loma teļa attīstībā ir spēkbarībai (startera barībai), kas ietekmē spurekļa attīstību (bārkstiņu augšanu), dzīvnieka augumu. Teļš piedzimstot nav atgremotājs. Tāpēc svarīgi jau 3 dienā no piedzimšanas brīža dzīvnieka ēdienkartē iekļaut kvalitatīvu startera barību mazās porcijās un bieži, lai vienmēr tā būtu svaiga un rosinātu apetīti. Par priekškuņģa attīstību var spriest pēc apēstās spēkbarības daudzuma. Tas ir attīstīts, ja teļš spēj apēst 1 kg koncentrētās barības vismaz 3 dienas pēc kārtas. Kad attīstījies priekškuņģis, piena izēdināšana vairs nav efektīva un, turpinot tā izēdināšanu, samazinās telītes augšanas potenciāls.

Svarīgi atcerēties, ka dzīvniekam jebkurš stress kavē tā attīstību, tai skaitā, arī barības maiņa. Tādēļ pēc piena noņemšanas turpina izēdināt to koncentrēto barību, ko izēdināja pirms piena atšķiršanas vēl vismaz nedēļu neierobežotā (nepārsniedzot 4 kg dienā) daudzumā. Teļš spēj apēst apjomīgu koncentrētās barības daudzumu. Siens tiek pārstrādāts spureklī (priekškuņģī) tikai tad, kad spureklis ir attīstījies no spēkbarības lietošanas. Ja sienu izbaro nelimitēti, pārāk daudz un nav startera, teļa attīstības sākuma posmā tam var būt nepietiekami dzīvmasas pieaugumi. Teļu intereses un dabas instinkta apmierināšanai sienu var nelielā daudzumā nodrošināt pieejamu jau pirmajā dzīves nedēļā. Z/s „Kalna Dambrāni” gan koncentrētajai barībai, gan sienam brīva pieeja ir līdz 6 mēnešu vecumam. Siens tiek piedāvāts sasmalcinātā veidā. No 2–4 mēnešu vecumam devā ir trīs koncentrētās barības veidi, un dzīvniekus sāk pakāpeniski pieradināt pie augstražīgo (izslaukums 45 kg) govju barības maisījuma. No 4–6 mēnešu vecumam barības devā paliek viens spēkbarības veids, savukārt augstražīgo govju barības maisījuma izēdināšana turpinās līdz 6 un 9 mēnešiem.

Līdz pubertātes (9–10 mēneši) vecuma sasniegšanai teļam aug muskuļi un skelets, pēc tam vairāk veidojas taukaudi.

Tādēļ šajos posmos ir atšķirīga barības vielu vajadzība, kuru aprēķina, izmantojot dažādas barības devu datorprogrammas. Protams, lai sastādītu precīzāku barības devu, saimniekam ir jāzina rupjās lopbarības analīzes. Labi sakārtotas apsaimniekošanas un labas skābbarības gadījumā teles nedrīkst ēdināt neierobežoti. Z/s „Kalna Dambrāni” telīšu ēdināšana tiek kontrolēta un no 9–21 mēnešu vecumam tiek gatavots atsevišķs barības maisījums, ņemot vērā izbarojamās skābbarības analīžu rādītājus. Sasniedzot 21 mēneša vecumu, teles pāriet uz cietstāvošo govju barības devu. Deva mainās 3 nedēļas pirms atnešanās.

Visā teles izaudzēšanas posmā jāatceras arī par ūdens nodrošinājumu.

Telītes z/s „Kalna Dambrāni” atnesas vidēji 23 mēnešos, praktiski sasniedzot pieaugušas govs svaru – apmēram 650–700 kg un skausta augstumu 147–153 cm.

Tā kā demonstrējumā mēs strādājam, lai piena lopkopība kļūtu ekonomiski efektīva, tad tabulā telīšu ēdināšanas shēmā z/s „Kalna Dambrāni” mēs aprēķinām, cik izmaksā barības deva telītei katrā attīstības dienu cikla periodā. Veicot šāda veida aprēķinus, varam sekot līdzi gan telītes attīstībai, gan izmaksām, gan izdarīt izmaiņas, lai ietaupītu barības līdzekļus, vai lai iegādātos nepieciešamos barības līdzekļus par saimniecībai draudzīgākām cenām.

Barības līdzekļi pa grupām

Telīšu ēdināšanas shēma z/s „Kalna Dambrāni”

2014–2015. g.  telīšu izaudzēšanas izmaksu salīdzinājums z/s „Kalna Dambrāni”

Tā kā demonstrējums turpinās, tad arī turpmāk informēsim par to, kā dažādi faktori ietekmē ekonomisku un ilgtermiņa saimniekošanu.

Fermu dienas otrajā daļā ar praktiskiem piemēriem novietnē demonstrējām, kā izmainās gāzu koncentrācija, gaisa plūsma, ja netiek atvērti aizkari, ieslēgti ventilatori. Demonstrējām praktiski, kas paliek pāri govju mēslos, un kā būtu jāizskatās pareizi sagatavotam barības maisījumam. Analizējām, kā, vērtējot it kā visiem zināmās lietas, var ietaupīt uz ražības rādītāju un govs fizioloģijai atbilstošu ēdināšanu.

Fermu dienu seminārs notika Valsts Lauku tīkla pasākuma „Ilgtspējīgas lauksaimniecības ražošanas pilotprojektu īstenošana” Zālēdāju projekta ietvaros.

Ziedīte Bimšteine,

Jēkabpils LKB lopkopības konsultante