Augkopība

LLKC no 29. septembra līdz 5. oktobrim aicina uz četru dienu apmācībām augu aizsardzības līdzekļu lietotāju apliecības iegūšanai.

Lai gan secinājumus par šo sezonu izdarīt vēl pāragri, tomēr zināmi vērojumi un pārdomas noteikti jau radušās. Kartupeļu lakstu puve (Phythothora infestans) šogad kļuva neapšaubāmi par galveno kartupeļu ražu limitējošo kaitīgo organismu. Lai varētu labāk izprast šīs slimības ietekmi un apkarošanas stratēģijas, 2016. gadā tika turpināts kartupeļu demonstrējums zemnieku saimniecībā “Amoliņi” Ozolnieku novada Salgales pagastā.

Kādi tad ir galvenie nosacījumi, lai šī slimība kļūtu tik postīga? Visus ietekmējošos faktorus varētu sadalīt vairākās grupās:

Latvijas dabas vide ir bagāta ar Eiropas nozīmes aizsargājamiem biotopiem, tomēr pēc Latvijas Dabas fonda pētījuma par Latvijas īpaši aizsargājamās dabas stāvokli (2013) secināts, ka Latvijas dabas daudzveidība ir apdraudēta: ne tikai izzūd dzīvnieku sugas, bet arī samazinās dabisko pļavu platības.

Ziemas rapšu sēja šogad bija vēla, vai arī daļa lauku pat netika apsēti. Tomēr, lai laikus sētie ziemas rapši veiksmīgi pārziemotu, ir jāseko līdz to attīstībai un, ja nepieciešams, jāplāno arī augu augšanas regulēšana. Par augu augšanas regulatoru lietošanu arī aprakstīts turpinājumā.

Dārzkopības izmēģinājuma “Galviņkāpostu kaitīgo organismu ierobežošana integrētajā augu aizsardzībā” lauku diena – seminārs notika Valkas novada Ērģemes pagasta z/s „Purmaļi”.

Šī gada krasās gaisa temperatūras svārstības, sausums un karstums, kas mijās ar lietu un vēsu laiku, dažādu kaitēkļu uzbrukumi ievērojami apgrūtināja arī kvalitatīvu dārzeņu ražas ieguvi, atzīst Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) dārzkopības speciālisti.

Šā gada 30. augustā Lielvārdes novada Kaibalas “Puteņos” saradās interesenti no malu malām, lai ne tikai vecākā dārzkopības speciālista Māra Narvila vadībā, papildinātu zināšanas par zaļmēslojuma augu lietderību, bet arī savām acīm redzētu dažādus zaļmēslojumu maisījumus dabā.

Bioloģiskajās saimniecībās viena no galvenajām lauksaimniecības dzīvnieku ēdināšanas problēmām ir proteīna nodrošināšana barības devā. Soja no proteīnaugiem ir visplašāk audzētā pasaulē, un to izmanto gan pārtikā, gan lopbarībā.

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) speciālistu veiktā oficiālā ražas prognozēšana liecina – graudiem lielākoties ir vairs tikai lopbarības kvalitāte. Neraugoties uz to, kopraža solās būt salīdzinoši laba – 2 629,4 miljoni tonnu.