Žurnāla janvāra izdevumā lasiet interviju ar LLKC valdes priekšsēdētāju Mārtiņu Cimermani. Viņš saka: “Šis gads iesācies ar neizbēgamu pārmaiņu sajūtu. Kovidapstākļi, tam sekojošais cenu sprādziens liecina par briestošām pārmaiņām. Lauksaimniecībā un pārtikas ražošanā redzam nepieredzēti augstas izejvielu, īpaši piena un graudu, cenas, tas rada sajūtu, ka pārtikas ražošana jau drīz nonāks jaunā lomā”.
Šā gada 15. janvārī noslēdzas skābbarības paraugu iesūtīšana Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) organizētajam “Skābbarības konkursam 2021”. Jau šobrīd norit darbs pie iesūtīto paraugu rezultātu apkopošanas, lai noslēguma pasākumā, kas notiks 27. janvārī ZOOM tiešsaistes platformā, paziņotu rezultātus. Norises laiks no 10.00 līdz orientējoši 14.30. Pasākuma dalībniekiem būs iespēja arī noklausīties lekcijas par kukurūzas skābbarības sagatavošanu un vērtēšanas kritērijiem un rupjo lopbarību cietstāvošām govīm.
Noslēdzies demonstrējums z/s “Odzāni”, kas ļāva nodemonstrēt govju precīzās ēdināšanas ietekmi uz piena pašizmaksu un vienu no SEG emisiju raksturojošo rādītāju (metāna) izdalīto daudzumu, izmantojot dažādus pašaudzētos proteīna avotus govju piesietajā turēšanas sistēmā.
Kādu atbalstu un ar kādiem nosacījumiem paredz Zemkopības ministrijas sagatavotais Kopējās lauksaimniecības politikas Stratēģiskais plāns, par to žurnāla decembra izdevumā. Tiešajiem maksājumiem 2021.–2027. gada periodā pieejamais finansējums ir 2,475 miljardi eiro, no tiem ir paredzēts pārdalīt finansējumu lauku attīstībai 128,3 miljonu eiro apmērā. Līdz ar to pārejas periodā 2021. un 2022. gadā tiešajiem maksājumiem pieejamais finansējums ir 633,2 miljoni eiro, bet 2023.–2027. gadā – 1,714 miljardi eiro. Lauku attīstības atbalsta pasākumiem periodā no 2023. līdz 2027.
LLKC konferencē “Klimatneitrāla piena lopkopība – iespējas un izaicinājumi piensaimniekiem” LLKC Lopkopības nodaļas vadītāja Silvija Dreijere prezentēja pētījumu, kas tapis sadarbībā ar zemniekiem un konsultantiem no Lielbritānijas par SEG emisiju daudzumu piecās saimniecībās. Secinājums – emisiju apjoms ir mazāks nekā ES vidēji.
Ik gadu lopkopībā nākas saskarties ar dažādiem izaicinājumiem, kas saimniecību īpašniekiem sagādā ne mazums raižu un ar to saistītas finansiālas problēmas. Sabiedrībā vēl joprojām pastāv stereotipi par veselības vizīšu vai auditu lietderību, taču progresīvākās saimniecības ir ieinteresētas šādu pakalpojumu sniegšanā.
Katra liellopu audzētāja mērķis ir ganāmpulkā iegūt veselus, dzīvotspējīgus un produktīvus jaunlopus, lai sekmētu saimniecības rentabilitāti un paaugstinātu peļņas līmeni. To nodrošina pārdomāta un pamatota dažādu gaļas šķirņu liellopu krustošana un gaļas šķirņu buļļu izmantošana. Bet nedrīkst aizmirst par vaislas buļļa kondīciju un nepieciešamo barības vielu nodrošināšanu.
Soja ir siltumu mīlošs dienvidu augs. Līdz ar to Latvijas ģeogrāfiskais novietojums ir izaicinošs apstāklis sojas audzēšanai. Ņemot vērā, ka soja ir augstvērtīgs enerģijas un proteīna augs, interese par sojas audzēšanu Latvijā dažādiem pielietošanas mērķiem palielinās. Galvenokārt soja tiek audzēta sojas pupiņu iegūšanai, bet sojas biomasas izmantošana zaļbarības mērķiem ir salīdzinoši maz izmantota pieeja.
