Lopkopība

Žurnāla decembra izdevumā intervija ar zemkopības ministru Armandu Krauzi par nozares aktualitātēm un gaidāmajām reformām pārvaldībā. Gada nogalē Zemkopības ministrijā uzsāktas reformas, atsakoties no diviem valsts sekretāra vietniekiem un uzsākot pārmaiņu procesu struktūrā. A. Krauze: “Vērtējam lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ) pārvaldības sistēmas ieviešanu, un viens no galvenajiem secinājumiem ir, ka ieviešanas procesa vadīšana ir bijusi ļoti haotiska un nekompetenta. Līdz ar to sekas ir tādas, ka cieš zemnieki”.

Kopš 2022. gada rudens notiek aktīvs darbs projekta “Efektīvs vides un dzīvnieku labturības saimniecību monitorings” ietvaros, lai Latvijas lopkopības sektoram izstrādātu digitālu risinājumu, kas palīdzētu nodrošināt gan saimniecības datu uzskaiti un analīzi vienā vietā, gan arī veicinātu ilgtspējīgu saimniekošanu videi draudzīgā veidā.

Projektu uzsākot, tika veikta detalizēta lopkopības saimniecību vajadzību apzināšana.

Tika izvērtēta Somijas pieredze, dodoties pieredzes apmaiņas braucienā saistībā ar  digitālo tehnoloģiju izmantošanu piena lopkopības saimniecībās.

No 2021. gada jūlija līdz 2024. gada martam vairāk nekā simts saimniecību piedalās programmā “Laukiem zelt”, ko īsteno Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC).

Žurnāla oktobra numurā ieskatāmies lauksaimniecības preču tirgus īstermiņa prognozēs. Lai arī klimatiskie apstākļi Eiropas lauksaimniekiem šogad nebija labvēlīgi, globālie procesi pārtikas tirgū ir cerīgi. Eiropas Komisija šajā sezonā graudaugu patēriņu prognozē stabilu. Lai arī piena piegādes un arī industriālo produktu cenas nedaudz pieaug, iepirkuma cenas strauji nekāps vājā eksporta dēļ. Savukārt gaļas tirgū tiek prognozēta cenu stabilitāte, ar izņēmumu putnu gaļai, kur turpināsies izaugsme. 

Lielo dzīvnieku veterinārārste un veterinārās klīnikas “Birzmaļi” īpašniece SANDRA DREIMANE atzīst, ka lielo dzīvnieku aprūpe un ārstēšana nav viegls darbs, bet sniedz gandarījumu, kad izdevies saimniekiem palīdzēt.

Lai gaļas liellopu audzēšana un atražošana būtu efektīvāka un ekonomiski izdevīgāka, ir vairāki faktori, kam jāpievērš uzmanība. Viens no faktoriem, kas būtu jāuzlabo, ir zīdītājgovju pirmās atnešanās vecums.

Pēdējo 10 gadu laikā ir novērojams ražības pieaugums piena pārraudzībā esošajām slaucamajām govīm. Tādēļ ir jāstrādā precīzāk un slaucamajām govīm jānodrošina sabalansēts uzturs atbilstoši to ražībai un laktācijas fāzei.

Aptaujājot piensaimniekus ir jāatzīst, ka biežāk lielāka uzmanība tiek veltīta slaucamo govju veselībai, labsajūtai un ražībai. Piensaimnieki atzīst, ka laiku pa laikam saimniecībās viena no problēmām ir teļu diareja, kuras ārstēšana ne vienmēr ir sekmīga.

Zinātnieki dažādos pētījumos noskaidrojuši, ka ik gadu pasaulē ar respiratoro sindromu saslimst 35–50 % teļu vecumā līdz 6 mēnešiem. No saslimušajiem dzīvniekiem, kuriem ir konstatēts respiratorais sindroms, 5–10 % nobeidzās.