Lopkopība

Kāda ir lauksaimniecībai piešķirtā atbalsta atdeve, žurnāla marta numurā stāsta Agroresursu un ekonomikas institūta Bioekonomikas nodaļas Lauku attīstības novērtēšanas daļas vadītāja Mg. sc. ing. Elita Benga un Mg. oec. Andris Lismanis. Pētnieki secinājuši, ka kopš 2015. gada Latvijā lauksaimniecības attīstība nosvērusies par labu laukkopībai, radot disbalansu ar pārējām nozarēm, kuru apjoms samazinās, vienlaikus laukkopības devums tautsaimniecībai, īpaši valsts budžetā nomaksāto nodokļu masa, krīt, neskatoties uz tai izmaksāto augošo tiešmaksājumu apjomu.

Lai paplašinātu piena lopkopības nozarē strādājošo mazo uzņēmumu un saimniecību zināšanas par iespējami ekonomisku fermas tehnisko risinājumu, kā arī pielietotajiem materiāliem, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Inženiertehniskā nodaļa sagatavojusi tipveida būvprojektu slaucamo govju fermai ar ietilpību līdz 78 slaucamām govīm.

Latvijā ir vairāk nekā 2000 nelielu saimniecību, kuras plāno paplašināšanos. Šāda ferma ar vienu slaukšanas robotu ir labs sākums, lai saimniecība kļūtu pašpietiekama un iekļautos vidusslāņa saimniecību apritē.

Lai popularizētu lopkopības saimniecībās nepieciešamās profesijas – “Veterinārmedicīnas asistents”, “Lopkopības tehniķis” un “Lopkopības tehniķis ar specializāciju zirgkopībā”, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC) skolu jauniešus aicina uz tiešsaistes konferenci “Jauni un jaudīgi: profesijas dzīvniekmīļiem”.

Konference tiešsaistē www.laukutikls.lv un LLKC Facebook kontā notiks 6.martā no pulksten 10:00 līdz 10:40 .

Žurnāla februāra izdevumā sniedzam ieskatu janvārī notikušajā starptautiskajā lauksaimniecības, pārtikas un dārzkopības izstādē “Grune Woche” jeb “Zaļā nedēļa” Berlīnē, kas notika Vācijas zemnieku protestu pavadīta. Sniedzam arī nelielu apskatu par zemnieku protestiem Eiropā un galvenajiem cēloņiem, kādēļ tie katrā valstī notiek.

Kādas šogad ir izmaiņas gada ienākumu deklarācijas sagatavošanā, skaidro LLKC Grāmatvedības un finanšu nodaļas vadītāja Linda Puriņa.

Ganību sezonas pagarināšana ir efektīva, ja zelmenī ir agrīnās un vēlīnās zālaugu sugas.

Ilgtspējīga ganību apsaimniekošana var piedāvāt veidus, kā piena lopiem nodrošināt labu barību, veicināt SEG emisiju samazināšanu, saglabāt augsnē oglekli, samazināt klimata pārmaiņu sekas.

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs 2023. gadā uzsāka demonstrējumu par slaucamo govju ēdināšanu un apsaimniekošanu, ieviešot klimatam draudzīgu praksi – pagarināto ganību periodu, un izvērtēja tā ekonomisko ietekmi saimniecībā.

Zīdītājgovju ganāmpulkos teļš ir vienīgais ieņēmumu un peļņas avots, tāpēc ekonomiski izdevīga ir labu vaislas dzīvnieku audzēšana, saimniecības vēlas veselus un ātraudzīgus teļus. Īpaši pēdējā laikā, kad izejvielu cenām ir tendence pieaugt, precīzāka dzīvnieku audzēšana varētu samazināt audzēšanas izdevumus.

Lai izprastu, kā racionālāk saimniekot dravā, kādas ir tehnoloģijas efektīvākai saimniekošanai un kā samazināt produkta pašizmaksu, nosakot arī atbilstošu cenu par to, biškopji aicināti uz 9. starptautisko Latgales reģiona biškopju konferenci, ko rīko Latvijas Biškopības biedrība (LBB) Valsts Kopējās lauksaimniecības politikas tīkla (VKLPT) aktivitāšu ietvaros.

Konference notiks 23. februārī no pulksten 10.00 Preiļu novada kultūras centrā.

Gaļas liellopu saimniecībās, kas nodarbojas ar vaislas dzīvnieku audzēšanu, brāķētās telītes tiek realizētas izsoļu namā vai atstātas nobarošanai. Tie mēdz būt dzīvnieki ar eksterjera kļūdām, neatbilstošu augšanas intensitāti vai nevēlamu temperamentu.